“Ar šādu cinismu un bandītisku ignoranci saskāros pirmo reizi,” Līgu ar suni-pavadoni neielaiž kafejnīcā; uzņēmums no sirds atvainojas
0
Līga sociālajos tīklos izvērsusi plašu rezonansi, stāstot par ikdienišķu došanos uz kafejnīcu papusdienot, bet viņa tajā netika ielaista, jo līdzi bija suns-pavadonis.
“Diemžēl, atkal rakstu par 10 diskriminācijas minūtēm šodien laika posmā plkst 13:09 – 13:19, Jelgavā, Lielajā ielā, SIA Art Food “Shiki sushi” mums bija norunāta tikšanās Jelgavā, kuras laikā mēs – 5 cilvēku kompānija nolēmām ieturēties “Shiki sushi”, kurā mana suņa-pavadoņa dēļ tālāk par ieeju netikām. Uz pirmo darbinieka komentāru, ka šeit ar suņiem nedrīkst, atbildēju: “Man prieks, ka Jūs redzat!”
Parasti pie šī teikuma cilvēki sāk domāt un saprast, ka situācija ir nestandarta, un suns ir nepieciešamība. Tomēr šis nebija tas gadījums.
Darbinieks nereaģēja arī uz mana tēva pieprasījumiem rakstiski paskaidrot neielaišanas iemeslu, un nereaģēja arī uz skaidrojumu, ka es neredzu un suns ir manas acis, nevis iegriba.
Vienīgā reakcija bija tad, kad mans tēvs uz darbinieka acīm norādīja ar pirkstiem un jautāja, kā cilvēks jutīsies, ja kāds viņam izbakstīs acis un šo izbakstīto acu dēļ viņu kafejnīcā neapkalpos. Darbinieks tikai noteica, ka lai nerādot uz viņu ar pirkstiem… Par jebkādu apliecinājumu pārbaudi, ka tas tiešām ir servisa suns nemaz nerunājot…
Sarunas beigās vēl saņēmām komentāru, ka mans suns-pavadonis varētu būt agresīvs, kas servisa suņu gadījumā vispār nav iespējams, jo šie suņi iziet pastiprinātas rakstura pārbaudes, to apmācība ilgst 2 gadus un Latvijā izmaksā ap 25000 eiro.
Bija skaidrs, ka tiek meklēti jebkuri argumenti, lai šikajos suši nodrošinātu no invalīdiem tīru un šiku vidi. Tomēr, šikumam par nelaimi, valstī ir spēkā likumi, kas liedz pakalpojumu sniedzējiem šķirot klientus (diskriminēt) pēc aizliegtās pazīmes, no kurām viena ir invaliditāte un no tās izrietošais mans pārvietošanās palīglīdzeklis suns-pavadonis.
Ar šādu cinismu un bandītisku ignoranci saskāros pirmo reizi. Un tas viss notika mana 7-gadīgā dēla klātbūtnē, bet par to uzrakstīšu tālāk.
Atgriežoties pie 5 cilvēku kompānijas. Mums nebija laika saukt un gaidīt policiju, tāpēc izvēlējāmies papusdienot citur, kur, starp citu, suns-pavadonis nebija šķērslis pakalpojuma sniegšanai, tātad, par pusdienām samaksājām citam uzņēmumam.
Var jau būt, ka daudzus uzņēmumus Latvijā vada īsteni “karmas latvieši”, kuri tic, ka cilvēku ar invaliditāti un viņu līdzcilvēku samaksātā nauda par pakalpojumiem sabojās uzņēmumu karmu, tomēr es pirms gadiem 9-10 apmeklēju semināru Ziemeļvalstu ministru padomes birojā par pieejamības kartēšanu. Seminārā viens no Norvēģijas viesu emocionālākajiem jautājumiem bija par to, kāpēc Latvijas uzņēmēji nerūpējas par savu pakalpojumu pieejamību un līdz ar to nepaņem skandināvu tūristu naudu. Skandināvu izpratnē nerūpēšanās par pieejamību nozīmē zaudēt ne tikai klientu ar invaliditāti, bet arī zaudēt visu viņu pavadošo kompāniju (ģimenes locekļus, draugus u.t.t.).
Kaut arī neesam ārvalstu tūristi, arī mūsu 5 cilvēku kompānija devās pie cita ēdinātāja, un invaliditāte no visas kompānijas ir tikai man vienai.
Sastapšanās ar šādiem negatīviem gadījumiem tikai nostiprina manu priekšstatu par to, ka uzņēmējiem naudu nevajag, bviņi tikai vēlas būt mazi ķeizariņi, kundziņi un karalīši savās uzņēmumu karaļvalstīs, ignorējot gan starptautiski, gan valsts līmenī nostiprinātos likumus, gan cilvēcības normas.
Kādai jābūt manai motivācijai atstāt naudu pie uzņēmēja, kura uzņēmumā mani sagaida ar “laipni lūdzam” frāzi: “Šeit ar suņiem nedrīkst!”… Tātad, ja man redzes invaliditātes dēļ pārvietoties palīdz suns-pavadonis, es pakalpojuma sniedzējam automātiski kļūstu par nevēlamu klientu…
Un tagad par 7-gadnieku, kura klātbūtnē notika aprakstītais gadījums… Pirmkārt, vecāka pazemošana bērna klātbūtnē ir vardarbība pret bērnu. Šajā situācijā tika bandītiskā mierā tika atteikts pakalpojums ēdināšanas uzņēmumā, jo bērna mammai bija nepareizs palīglīdzeklis – suns-pavadonis. Vai šī bērna mamma ir slikta, indīga, netīra u.t.t., jo neredz? Mans 7-gadnieks atceļā no Jelgavas uz Rīgu apspēlēja dažnedažādus scenārijus, ko darīt ar tiem sliktajiem cilvēkiem, kas negribēja laist mammu šikajos suši.
Jā, esmu mamma. Savu fizisko iespēju robežās kopā ar vīru audzinu savu bērnu. Gan vedu, gan dodos pakaļ viņam pakaļ uz bērnudārzu. Jā, un daru to kopā ar suni-pavadoni, kuram šodien gribēja “piešūt” agresiju. Ja aizeju pēc bērna brīdī, kad ģērbjas vairāki cīņubiedri, grupiņas ģērbtuvē notiek fotosesija, lieki piebilst, kopā ar manu suni.”
LA.LV. sazinājās ar uzņēmumu “Shiki Sushi”, lai noskaidrotu situāciju no viņu puses.
Uzņēmums no visas sirds atvainojas Līgai: “Ar šādu situāciju saskaramies pirmo reizi!”
“Mēs vēlamies no sirds atvainoties par situāciju, kas notika mūsu iestādē 2025. gada 23. martā, kad darbinieks neatļāva vājredzīgai sievietei ar suni-pavadoni ieiet mūsu kafejnīcā “Shiki Sushi”. Mēs izsakām dziļu nožēlu, ka mūsu viesim nācās saskarties ar neērtībām.
Diemžēl mūsu personālam trūka pietiekamas informētības par cilvēku ar īpašām vajadzībām un viņu pavadošo suņu tiesībām. Tā bija kļūda, kas nebija ļaunprātīga, bet radās zināšanu un sagatavotības trūkuma dēļ.
Mēs nekādā gadījumā nevēlējāmies nevienu diskriminēt, radīt nepatīkamu situāciju, vēl jo vairāk kādu aizvainot vai pazemot. Šāda situācija mūsu iestādē notika pirmo reizi. Mūsu darbinieks neizrādīja rupjību – viņš tikai pieklājīgi paskaidroja, ka suņiem mūsu kafejnīcā ieeja nav atļauta. Tā kā bija brīvdiena, darbiniekam diemžēl neizdevās savlaicīgi sazināties ar vadību, tāpēc situācija netika atrisināta tik ātri, kā mēs vēlētos. Protams, ja darbiniekam būtu izdevies uzreiz sazināties ar vadību, mēs noteikti būtu uzņēmuši viesi ar suni-pavadoni visaugstākajā līmenī, kā mēs darām ar visiem mūsu apmeklētājiem.
Mēs jau esam veikuši iekšēju izmeklēšanu un pieņēmuši pasākumus, lai nākotnē šāda situācija neatkārtotos:
1. Organizēsim darbinieku apmācību par noteikumiem un likumiem, kas attiecas uz piekļuvi sabiedriskām vietām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
2. Uzlabosim iekšējo komunikāciju, lai katrs darbinieks zinātu, kā pareizi reaģēt šādās situācijās.
3. Stiprināsim viesmīlības politiku, lai visi viesi mūsu kafejnīcā justos gaidīti un ērti.
Mēs sirsnīgi atvainojamies mūsu viesim par šo situāciju. Mēs jau esam publiski izteikuši atvainošanos Facebook, atbildot zem ieraksta, un sazinājāmies ar viesi personīgi, piedāvājot situāciju labot: kompensēt radītās neērtības ar dāvanu kartēm, apmaksātu transportu uz kafejnīcu un atpakaļ uz mājām, lai mūsu viesis varētu izbaudīt patīkamu atmosfēru un komfortu mūsu iestādē.
Mēs novērtējam katru mūsu viesi un darām visu, lai mūsu kafejnīca būtu vieta, kur ikviens bez izņēmuma jūtas labi. Paldies par sapratni, un mēs ceram, ka šis gadījums kļūs par svarīgu mācību, kas palīdzēs mums kļūt vēl labākiem!”
LA.LV uzrakstīja arī servisa suņu biedrībai “Teodors”, jo viņi sociālajos tīklos bija dalījušies ar šo Līgas ierakstu. Kā izrādās, Līga ir viena no biedrības valdes loceklēm. Biedrības pārstāvji atklāj, ka “diemžēl, neskatoties uz biedrības intensīvajiem sabiedrības un uzņēmumu informēšanas pūliņiem, katru gadu mēs saņemam sūdzības par 2–3 šādiem diskriminācijas gadījumiem. Un katru reizi biedrība nenogurstoši stāsta un stāsta par šiem suņiem un viņu tiesībām. Šajā cīņā kopā ar mums ir arī Tiesībsargs un biedrība “Apeirons”, taču, kā redzams, arī ar to nepietiek.”
“Kopš 2013. gada, kad mūsu biedrība uzsāka suņu-pavadoņu kustību Latvijā, sabiedrība ir kļuvusi daudz iekļaujošāka. Tas ir ne tikai tāpēc, ka uz ielas arvien biežāk var redzēt servisa suņus, bet arī tāpēc, ka biedrība “Teodors” intensīvi un sistemātiski strādā ar sabiedrību.
Manuprāt, šobrīd sabiedrība ir atvērta un zinoša, taču lielākās problēmas ir ar uzņēmumiem un dažādu pakalpojumu sniedzējiem, kuri par šo jautājumu sāk domāt tikai tad, kad pirmo reizi saskaras.
Un tas, protams, ir saprotams. Cits jautājums ir par attieksmi. Ja tu kaut ko nezini, tad pirms dzīšanas ārā vai, vēl trakāk, pazemošanas bērna priekšā, uzzini informāciju, galu galā iegūglē vai pajautā kaut vai mākslīgajam intelektam ChatGPT, kādas tiesības ir suņiem-pavadoņiem.
Īpaši, ja konkrētajā gadījumā restorāna darbinieki bijuši jaunieši. Tieši šāda attieksme mūs sāpina un pazemo visvairāk.
Jo ikviens servisa suņu turētājs Latvijā zina savas tiesības un var nosaukt MK Noteikumus. Taču visbiežāk uzņēmumu darbinieki un dažreiz pat vadība, atsakās ticēt mūsu cilvēkiem un neko nepārbauda. Starp citu, visa informācija par servisa suņiem un viņu tiesībām ir aprakstīta izdevumā “Servisa suns un viņa misija. Metodiskie norādījumi par sadarbību ar servisa suni”,” stāsta Gunta Bite, servisa suņu biedrības “Teodors” goda biedre.
Der zināt:
Kā suns-pavadonis atšķiras no mājas mīluļa?
Suns-pavadonis ir servisa suns, tātad darba suns, kas ir speciāli apmācīts palīdzēt droši pārvietoties savam neredzīgajam vai vājredzīgajam cilvēkam. Suņa uzdevums ir arī palīdzēt cilvēkam atrast durvis, kāpnes, gājēju pāreju, liftu, kasi veikalā vai viesnīcā, brīvu vietu pie galdiņa restorānā vai sabiedriskā transportā.
Suns savu cilvēku apved ap šķēršļiem (piem., krēsliem/galdiem telpās) vai pasargā no apdraudējumiem, apstājoties vai apvedot apkārt bīstamai zonai (piem., apstājas pie ielas malas vai apved apkārt bedrei). Tas nozīmē, ka atšķirībā no mājas mīluļa, suns-pavadonis visu laiku palīdz savam cilvēkam.
Mājas mīlulis var brīvi izrādīt savu raksturu (piem., riet uz citiem suņiem, cilvēkiem), savas vēlmes (piem., gribu gulēt pie cilvēka gultā), savu nepacietību (piem., brīvi pastaigāties pa telpu vai nepacietīgi kunkstēt vai riet) utt. Savukārt suns-pavadonis, īpaši, kad ir darbā ar specializētiem iemauktiem, koncentrējas tikai uz savu darbu.
Viņš nereaģē uz citiem dzīvniekiem, ēdienu, cilvēkiem, suns nekad neguļ cilvēka gultā, jo viņam ir sava vieta, kurā viņš brīvi var izgulēties. Servisa suns vienmēr klausa komandām un ir pacietīgs pat ilgstošā laika posmā. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā, ieejot Suši restorānā un aizvedot saimnieci pie brīva galdiņa, suns būtu apgūlies zem galda un tur mierīgi gulētu un neviens pat nenojaustu, ka zem galda ir suns. (Nu, labi, varbūt nedaudz pakrāktu, jo būtu aizmidzis.)
Kāds likums atļauj visur doties ar suni-pavadoni?
Saskaņā ar tiesiskajiem regulējumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī ar LR MK Noteikumu Nr. 959 30.5. punktu, suņiem-pavadoņiem ir piešķirtas piekļuves tiesības visur, kur iet viņa turētājs. Tas nozīmē, ka servisa suņi var apmeklēt kafejnīcas, restorānus, veikalus, sporta un kultūras iestādes, braukt ar taksometru, vietējās nozīmes un starpvalstu sabiedrisko transportu u.c. Ir tikai 2 izņēmumi, kur suns-pavadonis nedrīkst iet: operāciju zāles un dažas zoodārza teritorijas, kurās dzīvnieki atrodas brīvā teritorijā.
Lai izmantotu savas tiesības, sunim-pavadonim ir jābūt atbilstošiem iemauktiem vai apmetnim, ja suns-pavadonis ir apmācības procesā.
Turklāt sunim, kas jau strādā, jābūt derīgai VA “Lauksaimniecības datu centra” izdotai suņa-pavadoņa vai suņa-asistenta, vai suņa terapeita apliecība. Šādu apliecību izsniedz tikai tiem suņiem, kuri izgājuši stingras rakstura un veselības pārbaudes, kā arī ir nokārtojuši servisa suņu eksāmenus.
