VID “reketē” autoservisus, brīdina zobārstus un skaistumkopējus 4
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinājums autoapkopes uzņēmumiem un privāti strādājošiem atslēdzniekiem sākt godīgu dzīvi – reģistrēt savu uzņēmējdarbību un maksāt valstij nodokļus, – devis pirmos panākumus. Reizē brīdināja, ka pret nepaklausīgajiem, kuri turpinās strādāt pa kaktiem un nemaksāt nodokļus, vērsīsies ar represijām.
Pirmie iznāk no pagrīdes
Pēc jūnija beigās izteiktā aicinājuma līdz oktobra beigām pirmie no pagrīdes iznākuši 305 nozarē strādājošie, to skaitā 91 autoapkopes uzņēmums un 214 privāti strādājošie atslēdznieki.
Salīdzinājumā ar jūniju jūlijā un augustā par 497 000 eiro pieaugusi nozarē strādājošo darba samaksa. Savukārt septembrī un oktobrī darba samaksa nozarē strādājošiem cēlusies par 37 000 eiro salīdzinājumā ar strādājošo ienākumiem laikposmā no janvāra līdz augustam.
Salīdzinājumā ar jūniju jūlijā 719 darba devēji pacēluši algas darba ņēmējiem vidēji par 46 eiro. Savukārt augustā salīdzinājumā ar jūliju to izdarījuši 345 darba devēji, paceļot algas caurmērā par 44 eiro.
VID tāpat norāda, ka jūlijā un augustā pieaudzis darba vietu skaits – vidēji par 378 salīdzinājumā ar darba vietu skaitu jūnijā.
“Ja panācām to būtībā tikai ar runāšanu vien, tad to vien var uzskatīt par labu panākumu,” atzīst VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, vērtējot jauno paņēmienu nodokļu administrēšanā.
Ultimāts zobārstiem
Oktobris un novembris ir divi mēneši, kurus tagad VID devis zobārstiem, lai viņi labprātīgi novērstu tos pašus pārkāpumus. Latvijā reģistrēti 954 zobārstniecības pakalpojumu sniedzēji, to skaitā 539 uzņēmumi un 410 privāti strādājošie zobārsti. 2014. gada jūlijā zobārstniecības nozarē nodarbināto vidējie mēneša ienākumi bija 580 eiro – mazāk nekā vidējā darba samaksa valstī, kas, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, ir 766 eiro. VID izpētījis, ka šajā nozarē strādājošo oficiāli uzrādītā stundas atalgojuma likme svārstās no 15 eirocentiem līdz 129,62 eiro. Bet minimālā stundas tarifa likme nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto, kas 2014. gadā ir 1,933 eiro. Tādējādi šie 15 eirocenti liecina, ka oficiāli uzrāda mazāku darba samaksu, nekā maksā patiesībā. Par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas aizdomas rada arī tas, ka zobārstniecības nozarē nodarbināto īpatsvars, kas oficiāli saņem mazāku algu par valstī noteikto minimālo darba algas apmēru, 2014. gada četros mēnešos bija pat par 7,4 procentpunktiem lielāks nekā vidēji valstī.
Pētot zobārstniecības speciālistu ienākumus 2013. gadā, VID atklājis, ka liels ir nozarē strādājošo īpatsvars (17,5%), kuriem oficiāli uzrādītie ienākumi bijuši mazāki nekā valstī noteiktā minimālā darba samaksa. Vairāk nekā pusei zobārstniecības speciālistu oficiāli saņemtie vidējie mēneša ienākumi ir krietni mazāki par 2013. gadā saņemto vidējo darba samaksu valstī (691 eiro).
Pieķertos sodīs
Kas draud tiem minēto nozaru pārstāvjiem, kuri uz VID brīdinājumiem klapēs ar ausīm?
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone atbild, ka pret šādiem nodokļu maksātājiem vērsīsies ar stingrāku kontroli. Tās būšot novērošana un tematiskās pārbaudes, kuru sekas ir iespējamie administratīvie sodi, kā arī grāmatvedības pārbaudes. Blēdībās pieķertajiem var tikt papildus aprēķināti ne tikai nesamaksātie nodokļi, bet arī uzlikts naudas sods.
Uz jautājumu, kam VID grasās ķerties klāt nākamajiem, Ināra Pētersone atbild, ka tie būšot skaistumkopšanas saloni, kuros vērojami tie paši pārkāpumi, kas autoservisos un zobārstniecībā.
Nozares pārstāvjiem dažādas domas
Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis par VID nodomu pievērsties zobārstniecībai ir mazliet izbrīnīts. Asociācijai jau esot laba sadarbība ar VID, un zobārstniecība neesot tā nozare, kurā strādājošie pieļautu vislielākos pārkāpumus. Protams, nevarot apgalvot, ka viss esot ideālā kārtībā, piemēram, dārgi ir zobārstniecības pakalpojumi, kas izskaidrojams ar augstajām medikamentu un izejmateriālu cenām. Tomēr, viņaprāt, lielākā daļa zobārstu nodokļus maksājot godīgi.
Turpretim Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš atzīst, ka automobiļu apkopes un remonta nozarē nodokļu maksātāji ir izņēmums. No aptuveni 4000 oficiāli reģistrētajiem uzņēmumiem maksātāju skaits nepārsniedz 10 procentus, savukārt 60 līdz 70 procenti nozarē strādājošo slēpj patiesos ienākumus, maksājot mazākus nodokļus, nekā būtu jāmaksā patiesībā, vai nemaksā neko.
