Ar roku vilktas līnijas “Jūtu tektonikā” 0
Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē 23. janvārī pirmizrādi piedzīvos režisora Mihaila Gruzdova iestudētā franču autora Ērika Emanuela Šmita izrāde “Jūtu tektonika”, stāsts par smalkām jūtu vibrācijām.
Beļģijā dzimušais franču rakstnieks un dramaturgs, kā arī filozofijas doktors Ēriks Emanuels Šmits ir viens no pazīstamākajiem franču mūsdienu romānu un lugu autoriem, viņa darbi iestudēti vairāk nekā 50 pasaules valstīs. “Jūtu tektonika” (“La tectonique des sentiments”) ir pavisam nesen, 2008. gadā, sarakstīts darbs, kas arī iestudēts dažādos Eiropas teātros.
Franču dramaturgs lugas sākumā uzbur tipisku situāciju – lietišķa un darbu ritenī ierauta sieviete nespēj noticēt mīļotā jūtu patiesumam un pieņemt lēmumu par laulībām, tāpēc izgudro mīlas trijstūri, iesaistot spēlē trešo personu. Tālākais izvēršas neiedomājamā notikumu virknē, jo izrādās, ka mīlestība, ja apšauba tās spēku, var atriebties un aiziet pie citiem…
Izrādes galvenajās, Diānas un Ričarda lomās – Indra Roga un Ivars Puga. Izrāde būs Lielās zāles debija arī jaunajai aktrisei Lienei Sebrei, kura pašlaik vēl mācās Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursā un līdz šim spēlējusi dažādās jauno režisoru veidotās izrādēs. Jauno aktieru kurss akadēmiju pabeigs šogad, pavasarī. Mihaila Gruzdova un Indras Rogas vadītā aktieru kursa audzēkne priecājas, ka varēs spēlēt uz lielās skatuves kopā ar pasniedzēju Indru Rogu. Aktrise stāsta par savu varoni – tā ir Elīna, jauna meitene no Rumānijas. Viņa ir mīlestības pilna, turklāt jūt un dzīvo franču dzejā – meitene dodas mācīties uz Parīzi, tomēr nonāk ne īsti tur, kur cerējusi. L. Sebre nenoliedz, ka pirmizrādi gaida ar satraukumu. Savukārt M. Gruzdovs komentē: “Kad klasē mēģini, skatītāja nav. Tu par viņu nedomā. Bet skatītāji būs! Un kā spēlēt… vienmēr ir grūti saglabāt intīmu atmosfēru.”
Izrādes scenogrāfs Aigars Ozoliņš režisora M. Gruzdova ietekmē “Jūtu tektonikas” skatuves telpu veidojis, jaunās franču dziedātājas Zazas Furnjē iedvesmots. Līdzīgi kā savulaik Edīta Piafa, arī Zaza, pirms kļuvusi populāra, dziedājusi uz ielas. A. Ozoliņš norāda, ka scenogrāfija ir “ar iracionālāku domu klāt”, nevis kā interjers, kas jāiekārto ērtai dzīvošanai. Scenogrāfs uzsver, ka izrādes vizuālajā tēlā vēlējies iemiesot dzīvo mākslinieka rokrakstu un skatuves vidē būs jaušama Parīzes ielu mākslinieka, zīmētāja līnija – dzīva, ar roku vilkta līnija. Skatītāju gaida “gandrīz aizvērta” skatuve ar lielu videoekrānu, visi priekšmeti ir viena līnija, ko apgaismo gandrīz piecus metrus augsta, kustīga galda lampa.
Varbūt noder
Lomās: Indra Roga, Ivars Puga, Lolita Cauka, Zane Jančevska, Liene Sebre, Astrīda Kairiša, Ģirts Jakovļevs, Mārtiņš Brūveris, Jurģis Spulenieks, Kaspars Aniņš, Uldis Siliņš, Marta Līne, Artis Drozdovs.
Režisors: Mihails Gruzdovs.
Scenogrāfs: Aigars Ozoliņš.
Kostīmu māksliniece: Anna Heinrihsone.
Gaismu mākslinieks: Igors Kapustins.
Horeogrāfe: Inga Raudinga.
Muzikālais noformējums: Valdis Zilveris.
