– LRA interneta mājas lapā ir norādīta politiskā spēka “vīzija”: 2020. gadā būt par ietekmīgāko politisko spēku Latvijā, kas Eiropas Parlamentā un Saeimā pārstāv vairāk nekā pusi no Latvijas pilsoņiem. Ambīcijas nav slikta lieta, tomēr tas jau atgādina “mākoņu stumdīšanu”. 29
– Tāpēc jau tā ir vīzija. LRA valdes locekļi uzskatīja, ka uz Saeimas vēlēšanām jāiet ar pašpārliecību un lieliem mērķiem. Tā gan dara visas partijas – kas tik pirms vēlēšanām netiek stāstīts.
– Cik apmierināti jūs esat ar LRA Saeimas frakcijas darbu? No malas raugoties, nerodas iespaids, ka tā īpašu akcentu liktu tieši uz reģionu problēmām. Lūk, turpat interneta mājas lapā pēdējie ieraksti atrodami par šādām iniciatīvām: “LRA lūdz ģenerālprokuroru izvērtēt Koļegovas deklarāciju, augusts”, “LRA lūdz skaidrot kavēšanos ar pārmaksātā PVN atmaksu, jūlijs”, “Pēc LRA iniciatīvas noskaidrot suņu slimības cēloņus, maijs”…
– Manuprāt, LRA frakcija ir bijusi diezgan aktīva. Varbūt vasarā tas nav tik ļoti jūtams, bet Saeimas sesijas laikā tā iesniedza ļoti daudz likumprojektu labojumu. Liela daļa no tiem skar arī pašvaldību problēmas, un tur mums ir laba sadarbība. Varbūt to publiski nevar tik labi pamanīt, bet reģionu akcents ir.
– Ja nevar publiski pamanīt, tas atstāj iespaidu uz reitingiem, un tad jau tā “vīzija” par ietekmīgāko politisko spēku drīz būs jāsvītro.
– Teikšu godīgi, ka par reitingiem īpaši neuztraucos. Tie parasti atšķiras no vēlēšanu rezultātiem.
– Tomēr tendenci parāda – kad no LRA frakcijas izstājās Artuss Kaimiņš un reitings nokritās, attiecīgi tas pieauga Kaimiņa veidotajai partijai, tātad daļa atbalstītāju aizgāja tur.
– Daudziem patīk “troksnis”. Sākumā šķita, ka Kaimiņš būs noderīgs, taču vēlāk viņš arvien vairāk ignorēja frakcijas viedokli un darbojās individuāli. Arī pret frakcijas biedriem nebija korekts. Viņš nemāk strādāt komandā, tāpēc neviens neraudāja, kad viņš izstājās no frakcijas.
– Kuras ir tās pašvaldības, kur Reģionu apvienība gribētu pārņemt varu nākamgad pēc pašvaldību vēlēšanām?
– Mums tas nav pašmērķis. Mēs vēlamies, lai par deputātiem kļūst cilvēki, kas ir spējīgi darīt darbus. Viens piemērs: Ķekavā mums ir divi deputāti no septiņpadsmit, bet… viens ir domes priekšsēdētājs, otrs – priekšsēdētāja vietnieks. Tāpēc, ka cilvēki, kas ievēlēti no citām frakcijām, viņiem uzticējās. Es vienmēr esmu teicis partijas biedriem: “Kolēģi, nezākāsim citus, rādīsim, ko paši spējam!” Saeimā ir citādi, bet daudzās pašvaldībās nemaz nav tāda stingra dalījuma pozīcijā un opozīcijā. To es no savas pieredzes Babītē varu teikt – visi strādājam kopā.
– Savulaik, kad pie varas bija Tautas partija, daudz runāja, ka tie pašvaldību vadītāji, kas nāk no šīs partijas, ir privileģētāki. Kā ir tagad?
– Tagad tas nav izteikti. Protams, ir jau pieminētās “deputātu kvotas” budžetā – uz tām var cerēt novadi, kuru vadībā ir koalīcijas partiju pārstāvji, pārējie ne. Droši vien arī lielākos projektos varētu atrast kādas atšķirīgas pieejas. Piemēram, tagad ES fondu nauda Pierīgas skolu piebūvēm – Babīti tur vienkārši “atšuva”.
– Agrāk prese rakstīja, ka Ventspils un Lembergs dabū vairāk nekā citi…
– Tur jau vairs nav runa par pozīciju un opozīciju… Lembergs ir īpašs gadījums.
