Nav prātīgi, ka ZZS atsakās no idejas par kopīgu sarakstu Rīgā, saka LRA pārstāvis un Babītes mērs 29
Babītes novada domes priekšsēdētājs ANDREJS ENCE vada partiju “Reģionu alianse”, kas kopā ar Vidzemes partiju veido Latvijas Reģionu apvienību (LRA). Tas tiek atzīts par ietekmīgu spēku pašvaldībās, tomēr Saeimā frakcijas “reģionālo” akcentu nemaz tik labi nevar manīt.
– Kā politiskajam spēkam, kura nosaukumā ir vārds “reģioni”, pašvaldību vēlēšanas droši vien ir pat svarīgākas par citām. Bet ar ko tad Reģionu apvienība atšķiras no pārējām partijām, kurās tāpat ir pārstāvēti novadu vadītāji un deputāti?
A. Ence: – Tā sauktās koalīcijas partijas veidojušās no augšas uz apakšu – kā piramīdas, kur vispirms ir centrs Rīgā, un tad tiek meklēti atbalstītāji arī reģionos, veidotas partiju nodaļas. Mums veidošanās princips ir bijis pilnīgi pretējs – no apakšas uz augšu. Daudzi pašvaldību vadītāji nebija gatavi pakļauties centra partijām, taču, lai piedalītos vēlēšanās, bez partijas nevar – tā noteikts likumā. Tā sanācām kopā un radās “Reģionālā alianse”, kur pamatā ir cilvēki, kas ikdienā strādā saimniecisko darbu un netaisa “lielo politiku”. Mūsu biedru vidū ir divpadsmit pašvaldību domju priekšsēdētāji, vairāki priekšsēdētāju vietnieki un deputāti. Vēlāk kopā ar Vidzemes partiju izveidojām Reģionu apvienību, lai piedalītos parlamenta vēlēšanās. Piedāvājām arī vairākām citām reģionālajām partijām, taču tās izvēlējās citu ceļu. Mēs, protams, vairāk domājam par dzīvi savos novados, taču cenšamies ietekmēt arī politiskos lēmumus, saskaņojot savu darbu ar LRA frakciju Saeimā. Ir vairāki jautājumi, kuros mēs principiāli esam pret politiku, kuru realizē pašreizējā koalīcija. Piemēram, budžeta naudas sadale caur tā sauktajām deputātu kvotām. Mēs jau savulaik premjerei Laimdotai Straujumai prasījām, kāpēc tas tiek darīts, saņēmām atbildi, ka tās ir parlamenta tradīcijas.
– Bet ja jūsu pašvaldībai piedāvātu?
– Mēs neņemtu, jo esam pret šādu principu. Tā ir vēlētāju uzpirkšana, un mēs to negribam darīt.
– Vai pašvaldību vēlēšanās startēsiet kā Reģionu apvienība vai atkal katra partija par sevi – bez “Reģionu alianses” un Vidzemes partijas jums bija sadarbība ar vairākām tā sauktajām sīkpartijām – LSDSP, Kristīgajiem demokrātiem un citām?
– Par to veicām aptauju un secinājām, ka varianti ir dažādi. Centīsimies pārsvarā uz vēlēšanām iet kā Latvijas Reģionu apvienība – tas jau ir pietiekami atpazīstams “zīmols”, Saeimas frakcija aktīvi strādā un cilvēki par to ir dzirdējuši. Tomēr atsevišķos novados Vidzemes partija un “Reģionu alianse” startēs atsevišķi. Tie ir novadi, kur mums starp abu partiju biedriem ir personiskas nesaskaņas.
– Vai tad tās nevar novērst?
– Esam mēģinājuši, bet nav tik vienkārši.
– Kā notiks kandidātu “sijāšana”? Piemēram, bijušais Lielvārdes mērs Jānis Āboliņš, kurš pašvaldībā ievēlēts no jūsu LRA partneriem – Vidzemes partijas –, vispār izspēlēja ko tādu, ko tagad dēvē par superafēru – parakstīja vekseli 200 miljoniem eiro. Kā nodrošināsiet, ka no LRA pašvaldībās neiekļūst visādi avantūristi?
– Protams, tā ir katras partijas atbildība, kādus cilvēkus tā virza. Cik zinu, Jānis Āboliņš nebija Vidzemes partijas biedrs, tomēr sarakstā tika. Nav jau tā, ka būtu liels lērums, no kā izvēlēties – nemaz tik daudz varošu un zinošu cilvēku neraujas strādāt pašvaldībā. Daudzus biedē amatpersonas statuss. Acīmredzot būs jāvērtē nopietnāk… Galvenais jau parasti ir saraksta līderis, bet partijas nosaukums pašvaldības vēlēšanās cilvēkus neinteresē tik ļoti kā Saeimas vēlēšanās. Izskatās, ka Lielvārdes novadā “Reģionu alianse” un Vidzemes partija vēlēšanās ies atsevišķi. Otrs novads, kur, visticamāk, neizdosies vienoties, ir Ķekava.
– Pirms diviem gadiem LRA pārstāvju sapulces priekšsēdētājs, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins izplatīja kvēlu aicinājumu pašvaldību vadītājiem no citām partijām. Citēšu: “…stājieties ārā no šī jūs neatbalstošā politiskā spēka un aicinām pievienoties Latvijas Reģionu apvienībai! Tieši tādēļ tika dibināts šis reģionālais spēks, lai reģionu idejas un reģionu cilvēki būtu arī pie lemšanas. Neesam vienaldzīgi – sākam rīkoties, kamēr vēl nav par vēlu!” Cik daudzi atsaucās?
– Tā konkrēti pagaidām nevienu nevaru nosaukt, ja neskaita Liepāju, kur LRA pievienojās bijusī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nodaļa. Taču vēl jau kaut kas var notikt, jo līdz pašvaldību vēlēšanām ir laiks. Ir veiktas pārrunas ar cilvēkiem no reģionālajām partijām, kas līdz šim ciešāk sadarbojās ar “Vienotību”. Viņi vēl domā. Mums pretī ļoti aktīvi spēlē Zaļo un zemnieku savienība, kas savukārt mēģina apvārdot mūsu cilvēkus.
– Tad jau iznāk, ka pašvaldību cilvēki ir pietiekami apmierināti ar valdības darbu, ja jau izvēlas ZZS?
– Varbūt kāds cer, ka tas atvieglos dzīvi – varēs ātrāk sarunāt vajadzīgās lietas, ja būs tiešais kontakts ar varu. Tur ir arī kaut kādi agrāk slēgti līgumi, nevar tā “lēkāt” – vienu dienu te, otru dienu citur, tad atkal atpakaļ. Bet es domāju, ka visi apzinās – valdība nepilda to, ko pašvaldības vēlētos.
