Ar Sporta pils dārzos izdiedzētu gurķi mūsējie nominēti prestižam ES apbalvojumam 13
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Trīs kastītēs audzēju piecus tomātiņus, trīs gurķīšus, kukurūzu, dilles, rukolu. Re, pat melone aug! Šo ideju nošpikoju no kaimiņienes. Ar lielu prieku apčubinu katru stādiņu,” stāsta Sporta pils urbānajā dārzā satiktā rīdziniece Maija.
Maija idejas smeļas no jauniešiem, kas esot gana drosmīgi, lai izmēģinātu jaunas ieceres. Internetā Maijas kundze izlasījusi par ķiploku audzēšanu un tagad padomus īsteno savās dobēs.
Lai viss labums neizplauktu ziedos, es savukārt mudinu Maijas kundzi ķiploku ziedkātus sasiet mezglā, kā to darīja mana Kurzemes vecmamma. Saimniece arī atklāj, ka tikai nesen uzzinājusi par augu sēšanas kalendāru un jau praktiski pārliecinājusies par tā noderību. “Ļoti žēl, ka viss nākamgad beigsies!
Šis projekts ir ļoti izdevies un draudzīgs. Te izpaužas katra raksturs, un es visus cienu. Tad būs jāfunktierē kaut kas cits! Un nebūs jau vairs tik aktīvs pionieris, kas šo ideju īstenoja,” viņa paldies saka idejas autorei un projekta īstenotājai Renātei Lagzdiņai.
Audzē pilnā sparā
Urbānais dārzu projekts aizsākās pirms nepilniem diviem gadiem, kad bijušās Sporta pils teritorija tika iznomāta biedrībai “Artilērijas dārzi”. Sākumā tika rīkotas talkas un iztīrīta teritorija, kur bija sakrājušies daudz atkritumu un dažādu būvgružu.
“Toreiz vairāku dienu garumā notika trimmerēšana un krūmu ciršana, tad 2021. gada pavasarī tika atvestas kastes, augsne un būvējām dārzus,” stāsta Renāte Lagzdiņa. Par kārtīgu pirmo dārzkopības sezonu var saukt 2021. gadu, un šogad iesāktais turpinās pilnā sparā.
Pavisam teritorijā ir 140 vietas, un viena dārza apjoms ir trīs līdz astoņas dēstu kastes. Katrs var sēt un stādīt pēc savas patikas, taču ir vairāki ierobežojumi, piemēram, nedrīkst audzēt invazīvās sugas.
Un, spriežot pēc dobēm, rīdzinieki lolo gan dārzeņus – kabačus, ķirbjus, gurķus, tomātus un garšaugus, kā arī liela daļa ir skaistuma cienītāji – dobēs gozējas gladiolas, asteres, dālijas un citi ziedi. Atsevišķs stūrītis šogad atvēlēts Ukrainas iedzīvotājām, kurš īpaši izceļas ar savu košumu un ziedu daudzveidību.
Redzams, ka vienā dārza malā plīvo Ukrainas karogs. Dārza kaimiņi esot ļoti draudzīgi un nekādi lieli starpgadījumi nav novēroti. Lagzdiņa teic, ka šajā projektā labi izdevies savienot publisko un privāto partnerību.
Pašlaik jau izveidojusies 130 cilvēku rinda, kas gaida, līdz atbrīvosies kāds dārziņš.
Sporta pils dārziem ir sava iekšējā kārtība un kopienas noteikumi. Kopienas dalībniekiem jāpiedalās talkās un sapulcēs, tāpat ir noteiktas dežūras teritorijā.
Ja līguma nosacījumi netiek izpildīti, tas tiek lauzts un dārzs nodots citiem saimniekotgribētājiem. R. Lagzdiņa novērojusi, ka cilvēki ir ļoti laimīgi, darbojoties urbānajā dārzā. Te nāk gan seniori, gan ģimenes ar maziem bērniem, lai kopā mācītos izaudzēt augus.
Dārza ieplakā zaļajā zonā aug koki, un tur arī izveidots neliels kiosks – mākslinieces Darjas Meļņikovas izveidota kafejnīca, kur apmeklētāji var ierasties publiskajās dienās, kad teritorija ir atvērta – no ceturtdienas līdz svētdienai noteiktās stundās.
Tad arī dežurē divi dārznieki, kuri iepazīstina apmeklētājus ar dārzā notiekošo.
Gūst atzinību starptautiski
Nule kā šis projekts ieguvis starptautisku atzinību. Proti, Sporta pils dārzi iekļuvuši starptautiska konkursa – Eiropas pilsētu publiskās telpas – balvas finālistu vidū.
“Šī nominācija mums nozīmē ļoti daudz. Tā ir ļoti prestiža balva, kas tiek piešķirta pilsētas publiskās ārtelpas projektiem. Paši šo projektu iesniedzām jau maijā.
Būt starp 328 projektiem no 35 valstīm ir gods un lepnums, jo citi projekti ir ļoti profesionāli, piemēram, Briselē tas ir publiskais baseins, savukārt Utrehtā pilsētas pasūtīts projekts par kanālmalu attīstīšanu.
Un blakus esam mēs – bezpeļņas organizācijas projekts. Un mums ir prieks, ka Rīga izskan starptautiski. Tas, kas mūs atšķir no citiem, – šis projekts ir pašu iedzīvotāju būvēts un uzturēts,” stāsta idejas autore. Starptautiska žūrija atlasījusi 25 darbus, un novembrī rīdzinieku projekts būs jāaizstāv klātienē, kad arī kļūs zināmi konkursa uzvarētāji.
Pasākumu rīko Barselonas laikmetīgās kultūras centrs, un balva ir ļoti prestiža, jo vērtēšanā piedalās profesionāļi – ainavu arhitekti, pilsētplānotāji, arhitekti un citi speciālisti.
Šī balva tiek piešķirta katru otro gadu kopš 2000. gada, un šī ir otrā reize, kad kāds projekts no Latvijas izcīnījis finālista godu.
Uz trim gadiem
Kas notiks tālāk? Sporta pils dārzu projekts izveidots uz trim gadiem, un tas beigsies nākamā gada rudenī.
Lagzdiņa teic, ka jaunais zemes īpašnieks jau vēlas straujiem soļiem attīstīt teritoriju, un projekts tiks noslēgts nākamā gada septembrī. Šis bija biedrības mērķis – parādīt sabiedrībai, kādas ir iespējas attīstīt teritorijas pagaidu posmā, kur kādu brīdi nekas nenotiek un kas stāv tukšas.
Lagzdiņa redz, ka Rīgā ir daudz citu vietu, kuras var attīstīt līdzīgā veidā, bet tas jādara pašiem iedzīvotājiem. Jau sākotnēji ar iedzīvotāju palīdzību šim projektam tika saziedoti seši tūkstoši eiro, kas ļāva izstrādāt ūdens apgādes sistēmu un ieviešanu, un pārējās izmaksas ir gan ziedojumi, gan īres maksa.
Līdzīgi iespējams darboties arī citās Rīgas vietās, tik jābūt iedzīvotāju uzņēmībai.
