Ukrainai atļauts veikt triecienus pa Krievijas teritoriju ar Rietumu ieročiem: vai tas palīdzēs mainīt kara gaitu? 226
Vairākas Rietumvalstis ir atļāvušas Ukrainai izmantot savus piegādātos ieročus, lai uzbruktu militāriem mērķiem Krievijas teritorijā. Tomēr pastāv arī daži ierobežojumi, vēsta BBC
Rietumvalstis līdz šim savu ieroču izmantošanu bija atļāvušas tikai attiecībā uz militāriem mērķiem, kas atrodas Ukrainas teritorijā, tostarp Krimā un citās okupētajās teritorijās, jo bija nobažījušās, ka uzbrukumi mērķiem Krievijas teritorijā ar to ieročiem varētu saasināt konfliktu.
Krievijas sāktā ofensīva Harkivas reģionā pārliecināja Kijivas sabiedrotos, ka, lai Ukraina varētu sevi aizsargāt, tai jāspēj iznīcināt militārus mērķus arī robežas otrā pusē.
“Mūsu iesaistīšanās raksturīga iezīme ir bijusi pielāgošana un pielāgošanās pēc vajadzības, lai tā atbilstu tam, kas faktiski notiek kaujas laukā, lai pārliecinātos, ka Ukrainai ir tas, kas tai nepieciešams, un tad, kad tas nepieciešams,” nesen Prāgā notikušajā NATO ārlietu ministru sanāksmē sacīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Tikai dažas dienas pirms šī paziņojuma Krievijas diktators Vladimirs Putins piedraudēja paplašināt “sanitārās zonas”, ja Rietumu tālas darbības rādiusa ieroči tiks izmantoti, lai uzbruktu Krievijas teritorijai.
Viņš sacīja, ka NATO valstīm Eiropā vajadzētu atcerēties, ka tām ir “valstis ar mazu teritoriju un lielu iedzīvotāju blīvumu”.
Izvairīšanās no eskalācijas, visticamāk, ir iemesls, kāpēc ASV atļaujā uzbrukt Krievijai nav iekļāvušas tādus tālās darbības rādiusa ieročus kā ATACMS. Šo raķešu darbības rādiuss ir 300 km, un tās varētu izmantot, lai trāpītu pa militārajām bāzēm un lidlaukiem Krievijas teritorijā.
“Šādi ierobežojumi ļauj Ukrainai koncentrēties tikai uz mērķiem tuvu tās robežai. Tomēr tā joprojām ir būtiska politikas maiņa no Kijivas galveno sabiedroto puses. Pat ar mazāku darbības rādiusu – līdz 70 kilometriem – daudzkārtēji raķešu palaišanas līdzekļi, piemēram, HIMARS, varētu būtiski traucēt Krievijas loģistikas operācijas un karaspēka pārvietošanos, galu galā palēninot jebkādus uzbrukuma plānus,” atzīmē BBC.
Ukraina tagad var uzbrukt vietām, kur ienaidnieks ir koncentrējis savus karaspēkus, ekipējumu un apgādes noliktavas, ko krievi izmanto uzbrukumiem, sacīja Harkivas taktiskās grupas, kas koordinē militārās operācijas ziemeļaustrumos, pārstāvis Jurijs Povhs.
Aizlieguma izmantot Rietumu ieročus triecieniem pret mērķiem Krievijas teritorijā atcelšana, visticamāk, nepalīdzēs pasargāt Ukrainu no Krievijas vadāmajām bumbām, kas pazīstamas kā KAB. Tām ir postoša iedarbība, un tās regulāri tiek izmantotas, lai bombardētu Harkivu un citas Ukrainas pierobežas pilsētas. Lai apturētu šādus uzbrukumus, Ukrainas spēkiem ir jāvēršas pret lidmašīnām, kas met šīs nāvējošās bumbas.
Taču vienīgais ierocis, ar ko Ukraina pašlaik var pārtvert šīs lidmašīnas, ir ASV pretgaisa aizsardzības sistēma Patriot. Tomēr šī ieroča pietuvināšana Harkivai ir liels risks – to var pamanīt ienaidnieka bezpilota lidaparāti, pēc kā krievi mēģinās sistēmu iznīcināt.
Interesanti, ka Apvienotā Karaliste un Francija, kas Ukrainai piegādā kopīgi ražotās gaisa raķetes Storm Shadow (jeb Scalp, kā tās sauc Francijā), nav ierobežojušas to izmantošanu. To darbības rādiuss var sasniegt 250 kilometrus.
Un šāda retorika tiek uztverta kā atļauja izmantot Storm Shadow/Scalp, ar anonimitātes nosacījumu BBC sacīja kāds militārās aviācijas virsnieks. Tādējādi, pēc viņa teiktā, Ukraina tagad var mērķēt uz lidlaukiem Kurskas un Belgorodas apgabalos, kas robežojas ar Ukrainu.
Tomēr šādu operāciju iespējas būtu ierobežotas. Ukrainas Su-24, kas ir aprīkoti ar šīm raķetēm, būtu jāpietuvojas Krievijas robežai, lai tās palaistu, kas padara tos neaizsargātus pret Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmām.
F-16 iznīcinātāji, kurus paredzēts piegādāt līdz šā gada beigām, ir labāk aprīkoti šādu uzdevumu veikšanai, taču nav skaidrs, vai tos varēs izmantot uzbrukumiem Krievijas teritorijā.
Līdz šā gada beigām gaidāmie iznīcinātāji F-16 ir labāk aprīkoti šādām misijām,” raksta izdevums.
Tikmēr Ukrainas bruņotie spēki cenšas izstrādāt savus ieročus, ar kuriem varētu uzbrukt mērķiem ienaidnieka aizmugurē. Daži no Ukrainas droniem ir uzbrukuši Krievijas naftas noliktavām un militārajiem objektiem simtiem kilometru no robežas.
Pēdējais uzbrukums tika veikts tāldarbības radara stacijai Orskas pilsētā, kas atrodas 1800 km no Ukrainas robežas.
