Ar renovāciju pret Covid-19 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar pandēmijas sekām ir jācīnās un Ministru kabinetam jālemj par papildu finansējuma piešķiršanu 75 milj. eiro apmērā ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumu īstenošanai.
Pēc EM domām, tieši ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumi kļūs par vienu no efektīvākajiem instrumentiem nozares ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai, kas palīdzēs būvuzņēmējiem un Latvijas tautsaimniecībai kopumā pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās krīzes sekas.
Pie reizes arī iedzīvotājiem finansējums palīdzēs turpināt sakārtot dzīvojamo fondu un samazināt apkures izdevumus.
Finansējuma piešķiršanai vēl ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums, un tādēļ pašlaik Ekonomikas ministrijas speciālisti gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kurus tuvākajā laikā iesniegs valdībā.
Valsts varētu atbalstīt arī privātmāju siltināšanu. Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi jaunu kārtību, paredzot valsts atbalstu arī privātmāju energoefektivitātes pasākumiem.
Līdz šim uz Eiropas Savienības fondu atbalstu energoefektivitātes veicināšanai varēja pretendēt tikai ēkas, kurās ir trīs vai vairāk dzīvokļu, turpretī dzīvojamās ēkas ar mazāku dzīvokļu skaitu vai individuālās dzīvojamās ēkas ir bez atbalsta saņemšanas iespējām.
Plānots, ka šogad aptuveni 50 privātmāju siltināšanai varētu tikt novirzīti 59 250 eiro, bet 2021. gadā aptuveni 250 ēku siltināšanai – 296 250 eiro. Arī par šiem uzlabojumiem vēl jālemj valdībai.
Par katru ieguldīto eiro uzdāvina vēl vienu
Katrs mājas renovācijā izdalītais dāvinājuma eiro piesaista vēl vismaz vienu iedzīvotāju eiro.
Tā minētā finansējuma piešķiršana ļaus Latvijas tautsaimniecībā un būvniecības nozarē kopumā ieplūdināt vismaz 150 milj. eiro, kas radīs arī jaunas darba vietas.
Kā vienu no būtiskākajiem ieguvumiem no māju renovāciju programmas jāmin tās pozitīvais efekts uz ekonomisko aktivitāti reģionos, jo līdz šim visaktīvāk programmā projekti mājokļu atjaunošanai ir iesniegti no Latvijas reģioniem.
Tas viss atbilst kopējiem valsts stratēģiskajiem mērķiem, jo, samazinot siltumapgādē dabasgāzes patēriņu, mazinās atkarība no dabasgāzes piegādātājiem.
Par to liecina līdz šim pabeigtie projekti, kas uzrāda būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu –pirms mājas atjaunošanas vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kWh gadā, bet pēc renovācijas darbiem tas ir vidēji par 67% mazāks jeb 54 kWh gadā. Un tas ir būtisks ietaupījums arī iedzīvotāju izmaksām.
Paredzams, ka šie pasākumi līdztekus citām aktivitātēm būvniecības nozarē – infrastruktūras objektu būvniecība u.c. – , kur valdība arī lēma par finansējuma piešķiršanu, novērsīs būvdarbu pārrāvumu plānošanas periodu starpposmā, kā arī neļaus aizplūst uz citām ES valstīm kvalificētam darbaspēkam.
“Daudzdzīvokļu māju renovācija ir efektīvs atbalsta mehānisms ātrai Covid-19 seku mazināšanai, jo ļaus risināt vairākas problēmas vienlaikus: Latvijas ekonomikā un būvniecības nozarē ieplūdīs vismaz 150 milj. eiro, kas radīs jaunas darba vietas, 67% no māju renovācijā ieguldītās naudas paliek Latvijas ekonomikā.
Investīcijas mājokļu siltināšanā ir arī nozīmīgs atbalsta avots Latvijas būvmateriālu ražotājiem. Papildus, samazinot siltumapgādē dabasgāzes patēriņu, tiek uzlabota Latvijas tirdzniecības bilance,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Kam tiks vispirms
Jāatgādina, ka, lai uzlabotu daudzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli un energoefektivitāti, kopš 2016. gada marta, 2016.–2020. gada plānošanas periodā, Latvijā tika īstenota daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma, kurā līdz 50% no izmaksām, kas ieguldītas māju energoefektivitātes uzlabošanā, tika segtas no ES fondu līdzekļiem.
Pārējās izmaksas sedza dzīvokļu īpašnieki no saviem līdzekļiem vai no piesaistīta bankas aizdevuma. Tātad mājas kapitālremonts varēja izmaksāt tikai puscenu.
Procesā iesaistījās komercbankas, kā arī finanšu institūcija “Altum”, kas piešķīra grantus, aizdevumu garantijas un aizdevumus projekta realizācijai. Lietderīgas bija bezmaksas konsultācijas iedzīvotājiem pirms energoefektivitātes projekta realizācijas un arī tā laikā.
Papildus finansējuma novirzīšana ļaus realizēt Attīstības finanšu institūcijā “Altum” 2019. gadā iesniegtos augstas gatavības projektus, kuriem nepietika ES struktūrfondu programmas ietvaros piešķirtā finansējuma.
Šim mērķim plānots piešķirt 35 milj. eiro. Savukārt otra finansējuma daļa – 40 milj. eiro – ļaus pieņemt papildu renovācijas projektus 2020. gadā.
Tādējādi tiktu novērsts būvdarbu pārrāvums pēc ES struktūrfondu 2016.–2020. gada plānošanas perioda beigām un brīdim, kad būs pieejams nākamais ES fondu finansējums. Tas ļaus neapturēt būvniecības uzņēmumu darbību, vienlaikus neļaujot aizplūst uz citām ES valstīm kvalificētam darbaspēkam.
Atvieglina iepirkumu procedūru
Pilnībā pabeigta 154 māju renovācija, procesā vēl 45 mājas. “Altum” izvērtējis un sniedzis atzinumu 551 projektam, kur kopā grantos piešķiramā summa ir 136 miljoni eiro. Izvērtēšanas procesā ir 334 projekti.
“Kopumā saņēmām vairāk nekā 800 pieteikumus, turklāt tieši pēdējā mēnesī pieteikumu skaits pieauga burtiski lavīnveidīgi,” atklāj Ieva Vērzemniece, “Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja.
Šā gada sākumā “Altum” pārtrauca pieņemt jaunus projektu pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, jo ar iesniegtajiem projektu pieteikumiem provizoriski tika rezervēti visi programmā grantiem paredzētie līdzekļi.
“”Altum” šobrīd izvērtē šos projektus iesniegtajā kārtībā, un daudziem projektiem ir nepieciešami precizējumi un uzlabojumi. Projektu kvalitāte ir ļoti svarīga, lai katrs individuālais daudzdzīvokļu mājas renovācijas projekts tiktu īstenots kvalitatīvi un sasniegtu gaidīto rezultātu. Vienlaikus strādājam pie dažādu procesu vienkāršošanas.
Te jāmin grozījumi publisko iepirkumu likumā, kas paredz, ka turpmāk ēku energoefektivitātes programmā nav jāpiemēro publiskā iepirkuma procedūra būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem.
Šīs izmaiņas ietekmēs pašvaldību apsaimniekotāju darbību programmā. Turpmāk strādāsim ar vienotu iepirkuma procesa pieeju, vienkāršojot pakalpojumu sniedzēju atlasi. Šīs izmaiņas nodrošinās ātrāku projektu norisi, kā arī sniegs iespēju pasūtītājam un piegādātājam elastīgāk vienoties par līguma izmaiņām, vienlaikus nodrošinot, ka projekta rezultāts tiek sasniegts,” teic I. Vērzemniece.
Konkurss jau nosiltinātajām ēkām
Ņemot vērā ārkārtējo situāciju Latvijā, martā izsludinātā konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2020” organizatori pieņēmuši lēmumu pagarināt pieteikumu iesniegšanas termiņu līdz 16. jūnijam.
Šis laiks dos papildu iespēju potenciālajiem konkursa dalībniekiem veikt ēku energoefektivitātes izvērtēšanu un pieteikumu sagatavošanu.
Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par labbūtību, ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.
Konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2020”
* Konkursu jau devīto gadu organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls “Būvinženieris”.
* Konkurss tiek organizēts Ekonomikas ministrijas informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros.
* Pieteikumus konkursam var iesniegt piecās kategorijās:
• Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka,
• Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve,
• Energoefektīvākā publiskā ēka,
• Energoefektīvākā vienģimenes ēka,
• Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka.
* Pieteikumi konkursam “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2020 ” jāiesniedz līdz 2020. gada 16. jūnijam, nosūtot tos elektroniski pēc e-pasta adreses [email protected].
* Konkursa nolikums publicēts konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv.
* Papildu informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā pie Ineses Bērziņas, tel. 67013240.
