Ar radošuma garu un patriotismu 0

Ienākot Majoru ģimenes mājās Smārdes pagastā, sajūtu siltumu, labestību un mājīgumu. Dzīvojamā istaba ir pilna ar milzīgiem puķu podiem, pie sienām gleznas ar dabas ainavām. Majoru ģimenes dzīvesvietā mani ar platu smaidu sagaida ”Latvijas Avīzes” ilggadējā lasītāja Fetīnija Majore. Smaids viņas sejā nepazudīs visas sarunas laikā. 


Reklāma
Reklāma

 

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Lasīt citas ziņas

F. Majore dzimusi Talsu rajona Jaunpagastā. Bērnībā ģimenē runājusi tikai krieviski. Arī skolā mācības notika krievu valodā. Pabeigusi vidusskolu Talsos, Fetīnija tā arī neiemācījās latviešu valodu, jo tā nebija obligāta: ”Gribējām – mācījāmies, negribējām – nemācījāmies. Kad devos mācīties uz Rīgas trešo tehnisko skolu, arī tur visu apguvu krievu valodā, jo apkārt maz varēja dzirdēt latviešu valodu,” stāsta F. Majore. Pēc skolas beigšanas viņu nosūtīja strādāt uz Ozolpili Tukuma rajonā, kur apkārtējie vairāk runāja latviski. ”Man paveicās, dzīves ceļā gadījās jauks latvietis, kurš man palīdzēja iemācīties latviešu valodu dažu mēnešu laikā,” klāsta F. Majore. Ozolpilī strādāts kinodirekcijas kultūras nodaļā. “Varēju noskatīties visas filmas. Vajadzēja pašiem rādīt tās, uzpasēt visus aparātus.” Vēlāk Tukumā strādājusi universālveikalā par grāmatvedi. “Tad jau visus papīrus rakstīju latviešu valodā. Tā arī iedzīvojos latviešu sabiedrībā, ar kuru man nekad nav bijušas problēmas,” saka F. Majore.

Mīlot latviešu sabiedrību, Fetīnijas kundze referendumā aizstāvēja valsts valodu: ”Es nesaprotu, kāpēc man būtu jābalso par krievu valodu kā otro valsts valodu, ja esmu dzimusi, visu laiku dzīvojusi un strādājusi Latvijā.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Sieviete teic, ka necieš tādus kā Lindermans: “Vai tiešām latvieši nesaprot, ka šo situāciju nemaz nedrīkstēja pieļaut?! Viņš neatkāpsies, viņš turpinās. Ja latvieši neko nedarīs un tikai domās, ka viss būs labi, tā nebūs. Kaut kas ir jādara!”

 

Pati Fetīnijas kundze, kā arī viņas vīrs Aldonis Majors, ar ko nodzīvoti kopā 42 gadi, atstāj darbīgu un enerģisku cilvēku iespaidu.

Omulīgajā lauku mājā Majori dzīvo jau 16 gadus. Kad pēc kopdzīves sākuma Ozolpilī pārcēlušies uz Smārdes daudzdzīvokļu māju, dabūjuši zemi un sāka pa vakariem celt savu māju. ”Manam vīram ir zelta rokas – pats mūrēja, katrs dēlītis ir pašu rokām uzlikts,” ar gandarījumu stāsta F. Majore. Pie mājas ir uzbūvēta pirts, saimniecības ēka, malkas šķūnītis, paši arī ražo savu medu. Majoru ģimenes sēta trīs gadus ir bijusi Smārdes pagasta sakoptākā sēta.

Fetīnijas kundze vēl pagūst arī organizēt sabiedrisko dzīvi pensionāriem. “Noskatījos, kāda aktivitāte ir citos pagastos, un nodomāju – kāpēc tad pie mums nevarētu tā būt? Apciemoju visus pazīstamos pensionārus un jau sešus gadus trīs reizes gadā braucam ekskursijās, divreiz gadā rīkojam balles, sveicam viens otru apaļajās jubilejās,” stāsta F. Majore. “Pie mums ir bijušas māsas Legzdiņas, Dūdumu ģimene, moderno deju, līnijdeju un vēderdeju koncerti,” stāsta Fetīnijas kundze. Novads kopš paša sākuma atbalsta šādas aktivitātes un palīdz ar transportu ekskursijām.

Fetīnija Majore, rādot fotogrāfijas no vietām Latvijā, kur ir būts, arvien sajūsminās: “Ļoti skaisti! Patiešām ļoti skaisti! Cilvēkam jāmīl katrs savas dzimtenes Latvijas stūrītis,” uzsver F. Majore.

Reklāma
Reklāma

Abonētajā ”Latvijas Avīzē”, kā arī žurnālā ”Mājas Viesis” Fetīnijas kundzei īpaši patīk lasīt rakstus par ceļojumiem. ”Es pati esmu bijusi pie meitas Īrijā, ar vīru esam bijuši arī Islandē,” piebilst viņa. Ar interesi kundze lasa vēl par cilvēku attiecībām – sadzīvi, ģimenes problēmām. Pašiem ir divi bērni – meita un dēls. Ir arī mazmeita, kura dzīvo kopā ar vecvecākiem, kas sagādā viņiem milzīgu prieku.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.