Anda Līce: Ar radiāciju un meliem 0
Pirms pusgadsimta Černobiļas atomreaktorā notikusī avārija nebūt nav vienīgā jaunāko laiku vēsturē, toties tā ir vienīgā, par kuras cēloņiem un sekām globālā mērogā patiesība tiek joprojām slēpta.
Tā ir kļuvusi par sava veida robežzīmi ne tikai jaunāko laiku vēsturē, bet arī zinātnē. Laiks pirms Černobiļas un laiks pēc tās. Paaudzes mainās, taču nāvējošā apstarošana turpinās. Tā ir īpaši baisa tāpēc, ka nav redzama un nav paredzama, un ir divējāda – ar radioaktīvajām daļiņām un meliem.
Tāpēc par AES katastrofu un tās seku likvidatoriem uzņemtais britu–amerikāņu miniseriāls “Černobiļa” ir uzjundījis nemieru pie visa, melus ieskaitot, tik viegli pieradināmajā mūsdienu sabiedrībā. Par melu impēriju dēvētā Padomju Savienība ir sabrukusi, taču uz tās atlūzām, no kurām lielākā ir Krievija, meli turpina ne tikai dzīvot un vairoties, bet izplatās pa visu pasauli.
Ne velti pēc seriāla iznākšanas pirmā sarosījās Krievijas komunistu partija un tās atbalstītāji, kuri pieprasa aizliegt seriāla rādīšanu Krievijā un sola tā veidotājus sūdzēt tiesā. Lai uz faktiem balstīto seriālu varētu atspēkot, Kremļa propagandas aparāts ir ķēries klāt savas versijas par Černobiļā notikušo filmēšanai. Pēc dažiem jau redzētiem patētiskiem kadriem nav grūti iedomāties, kāda tā būs.
Par padomju režīma viscaur noziedzīgo dabu liecina viens no ciniskākajiem pēc avārijas izdotajiem rīkojumiem – aizliegums uzstādīt staru slimības diagnozi. Tas kavēja ne tikai Černobiļas avārijas seku likvidatoru pareizu ārstēšanu, bet priekšlaicīgi kapā noveda arī neskaitāmus, ar avāriju tieši nesaistītus cilvēkus.
Šāda attieksme pret dzīvību kā nekā nevērtu un cilvēku tikai kā lietu Krievijas vēsturē ir ierasta, ar to skaidrojams Staļina represijās un Otrajā pasaules karā bojā gājušo neiedomājami lielais upuru skaits. Pēc Kremļa agresijas Ukrainā un kara Sīrijā Krievijas kapsētās ir parādījies daudz svaigu apbedījumu. Par ko un kā vārdā ir krituši šie cilvēki, kuru nāvi tuviniekiem pat pieminēt aizliegts?
Nav iespējams pilnībā novērtēt Černobiļas un arī citu mazāku avāriju visas postošās sekas, jo tās turpina ietekmēt mūsu fizisko un garīgo veselību arī nākamajās paaudzēs. Mēs dzīvojam radiācijas un melu apstarotā pasaulē, kuru arī paši radām, kad sakām – no manis nekas nav atkarīgs.
Šī pasaule nav citplanētiešu roku un prāta darbs, ik rītu pamostoties, to veido ikviens planētas iedzīvotājs. Pavisam nedaudziem darbs tieši ir saistīts ar kodolfiziku, taču pilnīgi visi katru dienu nonāk kādas izvēles priekšā – teikt patiesību vai melot.
