Ar pusi līdzfinansējuma “VEF Rīga” būtu gatava sākt savas arēnas būvniecību 0
“VEF Rīga” būtu gatava būvēt Rīgā savu arēnu, ja saņemtu pusi līdzfinansējuma no Eiropas fondiem vai citiem avotiem, trešdien diskusijā žurnālistiem teica basketbola kluba padomes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.
“VER Rīga” par optimālu uzskata arēnu ar vietām pieciem līdz sešiem tūkstošiem skatītāju, un kā paraugu Jaunups nosauca līdzīgu būvi Šauļos. Sporta infrastruktūras attīstību Jaunups nosauca par vienu no svarīgākajiem nosacījumiem sporta izaugsmei Latvijā. Pēc Jaunupa aprēķiniem, arēnas būves kopējās izmaksas sasniegtu 10 līdz 12 miljonus eiro, ja nebūtu jāpērk zeme.
“Ja būtu 50% līdzfinansējums no Eiropas Savienības, [pārējo summu] kluba īpašnieki būtu gatavi ieguldīt,” sacīja Jaunups. Viņš ir pārliecināts, ka bez Eiropas fondu piesaistes Latvijas sporta infrastruktūra daudzus gadus paliks pašreizējā līmenī.
“VEF Rīgas” padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka bez “Arēnas Rīga” Latvijā pašlaik nebūtu Rīgas “Dinamo” hokejkomandas, jo tai, neraugoties uz lielo ārzemju finansējumu, nebūtu kur spēlēt. Par pieņemamu Jaunups nosauca Rīgā nostiprinājušos praksi pašvaldībai nefinansēt profesionālus sporta klubus, tomēr viņš aicināja izskatīt iespēju, ka pašvaldība varētu nozīmīgas spēles atbalstīt ar infrastruktūras izdevumu segšanu. “VEF Rīgai” spēles sarīkošana “Arēnā Rīga” izmaksā apmēram 10 000 eiro, teica Jaunups.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks pastāstīja, ka pilsēta var piedāvāt divas vietas lielu sporta objektu būvēšanai. Viena iespēja būtu Ziepniekkalnā netālu no Dienvidu tilta, ko Ameriks uzskata par labāko variantu, kur ir nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra. Kā otru vietu Ameriks nosauca Kleistus, kā arī piebilda, ka vairs nav aktuāls savulaik Rīgas “Dinamo” izskatītais variants būvēt halli lidostas tuvumā. Iespējas no pilsētas budžeta finansēt sporta arēnas būvēšanu Ameriks gan nesaskata.
Latvijas Basketbola savienības bijušais prezidents Ojārs Kehris ir pārliecināts par otras arēnas Rīgā nepieciešamību, lai pilsētā varētu rīkot lielus sporta pasākumus. Bez “Arēnas Rīga” daudzu pasākumu Rīgā nebūtu bijis, taču pašlaik lielu sacensību noorganizēšanai pilsētai jau esot vajadzīgas divas lielas zāles. Sporta sacensību organizēšanu Kehris nosauca par labu iespēju nodrošināt pilsētai viesu pieplūdumu, kas nodrošina valstij un pašvaldībai papildu ienākumus. Kehris iebilda, ka ekonomiski veiksmīgas halles pasaulē darbojas nevis ārpilsētā, bet pilsētas ekonomiski aktīvajā zonā, kur stadionu vai arēnu līdzjutēji var sasniegt kājām. Par būtisku priekšnosacījumu jaunas halles uzbūvēšanai Kehris nosauca arī vienas politiskās partijas vadošu darbību gan valdībā, gan pašvaldībā.
Par potenciāli labu vietu vairāku sporta objektu attīstībai Rīgā Ameriks nosauca “Daugavas stadionu”, kas gan ir valsts īpašums sliktā stāvoklī. Ja realizēsies Latvijas Futbola federācijas plāns uzbūvēt jaunu stadionu līdzšinējā Latvijas Universitātes stadiona vietā, jaunu halli varētu būvēt pašreizējā “Skonto” stadiona vietā, uzskata Ameriks. Viņaprāt, nebūs šķērslis, ka “Skonto” stadions atrodas uz privātas zemes. Ameriks solīja, ka Rīgā noteikti taps jauna vieglatlētikas halle, taču iespējamos termiņus nenosauca.
Dažādu sporta struktūru vadītāji un pašvaldību amatpersonas trešdien piedalījās diskusijā, kuras mērķis bija izvērtēt sporta pasākumu rīkošanas pozitīvo devumu pašvaldību un valsts ekonomikā.
