Ar prokrievisko prezidentu tikties nevēlas 2
Rumānijas Senāta priekšsēdētājs Kelins Popesku-Teričanu ir pieredzējis politiķis – iepriekš ilgus gadus bijis arī Rumānijas valdības vadītājs. Protams, rumāņi vēro arī savu tuvāko kaimiņvalsti Moldovu, kurā pašlaik notiek ļoti spraiga cīņa par valsts ģeopolitisko kursu – vai tas būs eiropeisks vai prokrievisks. Par šo un citiem jautājumiem “LA” intervijā ar Rumānijas parlamenta priekšsēdētāju.
Starptautiskajos medijos parādījušās ziņas, ka nelegālie imigranti Rumāniju izmanto kā jaunu ceļu uz Eiropas vidieni. Kā jūsu valsts risina šos jautājumus?
K. Popesku-Teričanu: Vēl nevaram runāt par to, ka būtu izveidojies īpašs bēgļu ceļš caur Rumāniju. Migrantu skaits nav liels. Viņi dodas pāri Melnajai jūrai uz Rumānijas krastiem. Tomēr pagaidām par migrāciju nevar runāt kā par draudu. Tam gan ir potenciāls, ja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atvieglos robežkontroli savā valstī, tad varam šādā situācijā nonākt. Esam piekrituši dalīt kopējo ES migrācijas slogu, uzņemot mūsu valstī noteiktu patvēruma meklētāju skaitu. Tomēr liela daļa patvēruma meklētāju izvēlas citus ceļus, piemēram, caur Itāliju, lai sasniegtu Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstis, kur ir sociālā palīdzība, pēc kuras viņi ilgojas.
Baltijas valstīs piedzīvojam dažādus hibrīdkara elementus no Krievijas. Vai Krievijas iejaukšanās ir problēma arī Rumānijā?
Līdz šim šie draudi netika uztverti kā bīstami. Tomēr pašlaik redzu praksē vairākas pazīmes – jaunu karadarbību dezinformācijas un dažādu viltus ziņu atveidā. Protams, šie “fenomeni” skar ne tikai Rumāniju, bet arī citas valstis. Gan Latvija, gan Rumānija atrodas pie jūras, un mums ir tas pats kaimiņš – Krievija, pret kuru mums vajag attiekties reālistiski. ES un NATO esam pieļāvuši lielas kļūdas, nenovērtējot, ko tas nozīmē. Bija jāpaiet laikam no Gruzijas kara līdz Krievijas invāzijai Krimā, lai saprastu, ka šo gadu laikā Krievijas uzvedībā nekas nav mainījies. Mūsu atbilde ir stingra iesaiste sankciju politikā. Militārajā jomā mums jādara vairāk, lai sevi aizsargātu. Bukarestē plānoju rīkot NATO Austrumu flanga valstu parlamentu vadītāju tikšanos, kurā runāsim par drošības un aizsardzības jautājumiem. Mēs pildām pienākumus pret NATO – no šā gada aizsardzībai veltām divus procentus no iekšzemes kopprodukta un arī mūsu karavīri piedalās NATO daudznacionālajā kaujas grupā Polijā, lai apliecinātu mūsu rūpes par alianses Austrumu flangu.
Vai ir atšķirība starp cilvēku identitātēm Rumānijā un jūsu kaimiņvalstī Moldovā?
Noteiktas atšķirības var novērot. Mums ir kopēja vēsture un valoda, tomēr pavisam cita attīstība. Moldova vairāk nekā 40 gadu bija PSRS sastāvā, tomēr tās attīstībai bija jānorisinās citādāk. Moldovā ir spēcīga krievu kopiena, kura ir vērsta Maskavas virzienā. Moldovā nepieciešams spēku līdzsvars starp proeiropeiskajiem un prokrieviskajiem strāvojumiem. Pēdējos 15 gadus Moldova vēlas būt tuvāka Eiropai, tās vērtībām un standartiem, un mēs kā kaimiņvalsts esam priecīgi dot politisko un ekonomisko atbalstu reformām.
Pērn Rumānija aizliedza izmantot savu gaisa telpu Krievijas vicepremjeram Dmitrijam Rogozinam, un arī Moldova aizliedza iebraukšanu valstī. Vai tas bija vēstījums no Rumānijas?
Par konkrēto situāciju vēlos celt godā Moldovas attieksmi, kas parāda, ka ikvienam jāciena valsts neatkarība un suverenitāte, pat ja viņš ir Krievijas vicepremjers. Ja necienīsi sevi, tad neviens cits arī tevi necienīs. Moldovā pastāv spēcīga Krievijas ietekme, ko parāda Igora Dodona ievēlēšana par prezidentu. Tomēr aizvien vairāk moldāvu saprot, ka demokrātisku sabiedrību var izveidot, tuvinoties ES un tās vērtībām. Mēs savulaik moldāviem devām ko nenovērtējamu – Rumānijas pases, lai viņi varētu brīvāk ceļot uz ārzemēm un iepazīt Rietumu pasauli. Tagad esam priecīgi, ka Moldovai ir bezvīzu režīms ar ES.
Vai esat ticies ar prokrieviski noskaņoto Moldovas prezidentu Igoru Dodonu, kurš savā valstī ir opozīcijā proeiropeiskajam premjerministram Pāvelam Filipam?
Neesmu ticies ar viņu. Diez vai kāds no cienījamiem Rumānijas politiķiem ar viņu tiksies, ja viņš turpinās necienīgi uzvesties pret kaimiņvalsti un politisko realitāti. Mums jāparāda viņam, ka jāciena vērtības, par kurām esam vienojušies starptautiskā līmenī.
Esat politikā jau ilgus gadus. Vai mūsdienu Eiropā politiku veidot ir izaicinošāk nekā pirms gadiem desmit?
Katrai desmitgadei ir savi izaicinājumi. Senāk Rumānijas izaicinājums bija pievienošanās NATO un ES. Tagad vairāk esam pievērsušies iekšpolitikai, domājam par ES nākotni, ārējiem draudiem. Nedomāju, ka politikas veidošanā dažādām desmitgadēm ir liela atšķirība. Mūsu kā politikas veidotāju uzdevums vienmēr ir meklēt risinājumus un spēt pielāgoties jaunām realitātēm.
