Ar prieku par radinieka veikumu 0
Starpkaru Latvijā darbojās vairākas velosipēdu rūpnīcas un darbnīcas, viena no lielākajām bija “Ērenpreiss velosipēdu fabrika”, kas saražoja ap 40 000 velosipēdu gadā.
Pagājušajā nedēļā Vērmanes dārzā notika Gustava Ērenpreisa (1891 – 1956) brāļa mazmazdēla Toma uzņēmuma SIA “Ērenpreiss Original” saražoto divriteņu prezentācija, kurā iepazinos ar Gustava dēlu Juri Ērenpreisu, kurš ir cītīgs “Latvijas Avīzes” lasītājs.
“Šo laikrakstu abonē mana dzīvesbiedre. Mums patīk “Latvijas Avīzes” satura daudzpusība, stingrā nacionālā nostāja, atklātība un neatkarība. Kas var būt svētāks par savas dzimtenes, valsts brīvību!” noteic Juris.
Viņš dzimis 1936. gadā Rīgā, no Latvijas bija izbraucis 1944. gadā.
“Emigrācijā ar pašu šūtiem sarkanbaltsarkanajiem karogiem un 14. jūnija atzīmēšanu atgādinājām pasaulei, ka Latvija joprojām pastāv. Vienā no šādiem pasākumiem Bonnā iepazinu savu nākamo dzīvesbiedri,” stāsta Juris. Tēvam bijuši četri bērni – Juris un trīs meitas. Jura vecākā māsa Anita mira astoņdesmitajos gados, vidējā Sarmīte ar jaunāko māsu Maiju ar bēgļu palīdzības organizācijas gādību nonāca Anglijā, kur ieguva izglītību, un pēcāk Sarmīte apprecējās. Jaunākā māsa Maija tagad dzīvo Baltezerā.
Juris atceras, kā mētājušies pa dažādām bēgļu nometnēm, dzīvots gan barakās, gan vecās kazarmās… Tēvs veicis dažādus darbus – meža cirtējiem asinājis zāģus, cirvjus, vēlāk remontējis baraku skārda skursteņus.
“Es nodarbojos ar metālapstrādi, specializējos hidraulikas jomā. Deviņpa-aaadsmit gadus nostrādāju Krupa firmā, kur ražoja zemes smēlējus, racējus.”
2005. gadā Juris Ērenpreiss no Vācijas pārcēlās dzīvot Latvijā. Jau tad viņš vēlējies atdzīvināt tēva velosipēdu fabriku Rīgā, bet vairākus gadus neesot izdevies atrast investorus. Pietrūcis arī veselības un spara. Taču tagad Juris priecājas par Toma veikumu.
Turpmāk tirdzniecībā būs pieejami Toma Ērenpreisa saražotie pilsētas dāmu un kungu velosipēdu modeļi – “Toms”, “Gustavs”, “Paula” un “Grēta”.
“Katrs sākums ir grūts, arī mans tēvs sāka ar mazumiņu. Gustavs Ērenpreiss 20. gadsimta sākumā no Mazsalacas atbrauca uz Rīgu un pēc amatnieku skolas beigšanas sāka strādāt Edgara Bērziņa velosipēdu darbnīcā. Viņš bija apķērīgs un, tuvojoties Pirmajam pasaules karam, jau kļuva par darbnīcas vadītāju. Kad sākās karš, rūpnīcu evakuēja uz Harkovu, kur arī palika visa aparatūra un darbgaldi. Pēc atgriešanās Rīgā viss bija jāsāk no jauna. No grāvmalēm viņš vāca Bermonta armijas pamestos automobiļus. No lauciniekiem noīrēja zirgus un vilka ārā “Opel” kravas auto, tos restaurēja un pārdodot guva naudu velo ražotnei. 1927. gadā viņš dibināja savu rūpnīcu,” stāsta Juris, īpaši uzsvērdams: “Katra uzņēmīga latvieša veikums ir slavējams. Ar “Latvijas Avīzes” starpniecību visiem vēlu spēju sev līdzās ieraudzīt labo, mazāk kašķēties un skaust, bet saliedēties, lai Latvijas ekonomika ātrāk attīstītos un zeltu.”
