Vai kādreiz meža īpašnieks pats varēs izvēlēties – gribu es to dabas liegumu vai ne? Saruna ar VMD vadītāju 0
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš jūlija vidus Valsts meža dienestu vada Aina Stašāne, kas iepriekš bijusi Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece. Tuvākajā laikā revolūcija Meža dienestā nav paredzēta, taču tiks meklēti ceļi, kā resursus izmantot racionālāk, radot iespēju palielināt atalgojumu.
Pastāstiet, lūdzu, par sevi, savu karjeru!
A. Stašāne: Esmu dzimusi Krāslavā. Pabeidzu Krāslavas ģimnāziju. Mīļākais priekšmets skolas laikā bija matemātika. Daudz interesējos arī par vēsturi. Latvija tikko bija atguvusi neatkarību, kad iestājos Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Deviņdesmitie gadi nebija viegls laiks. Visa sistēma mainījās.
Pēc mācībām darbu meklēju valsts pārvaldē. Darbu sāku Naturalizācijas pārvaldē, joma interesanta, bet šaura.
Tad piedalījos konkursā uz jurista amatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tur dažādos amatos nostrādāju divpadsmit gadus.
Sāku kā referente, beidzu kā departamenta direktore. Vides aizsardzības nozare ir ļoti izaicinoša. Katru dienu jaunas lietas, kas bija jāapgūst. Arī valsts pārvalde veidojās no jauna. Šī pieredze ir neatsverama.
Un cirsmās bija jāatstāj dabai veltīti koki, kas vietām izskatījās, it kā karš būtu gājis pāri…
Piekrītu, ka izskatās dīvaini, taču šādi noteikumi ir spēkā. Bija virkne Eiropas Savienības direktīvu, un mums bija jāpārņem gūzma ar prasībām. Tas viss notika ļoti, ļoti strauji. Temps bija apbrīnojams. Bet reizēm jaunu riteni nemaz nevajag izgudrot.
… Divpadsmitajā gadā ministrijā veidojās jauna komanda un mani pārcēla uz Valsts reģionālās attīstības aģentūru. Nostrādāju tur nepilnus trīs mēnešus, un tad rotācijas kārtībā mani pārcēla uz Valsts vides dienestu par ģenerāldirektora vietnieci. Tā kā vides aizsardzības jomu es pazinu ļoti labi, varēju viegli iedzīvoties.
Bija daudz lielu, izaicinošu projektu. Arī Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekts bija manā atbildībā.
Ar šīs dienas pieredzi domāju, ka projektu vajadzēja veidot citādi. Projekta iepirkumu veica Vides ministrija, bet Valsts vides dienestam to vajadzēja īstenot bez finansējuma projekta vadībai. Taču tik liela projekta vadībā nevar paļauties tikai uz cilvēku entuziasmu. Valsts vides dienestā es nostrādāju vairāk nekā septiņus gadus.
Vai piedāvājums nākt uz Valsts meža dienestu bija pārsteigums vai nojausta lieta?
Tas bija negaidīts. Man pašai šķiet, ka esmu pragmatisks cilvēks. Spēja atrast saprātīgu risinājumu bija tas, kas ir devis manam darbam pozitīvu vērtējumu.
Minēšu Valsts vides dienesta projektus. Viens no tiem deva iespēju uzbūvēt kuģi zvejas kontrolei. Pats kuģa projekts bija izstrādāts jau senāk. Pa to laiku bija attīstījušās tehnoloģijas, un projektu vairs nevarēja uzskatīt par modernu. Taču finansējums mums vēl atļāva pieņemt lēmumu veikt zināmas izmaiņas.
Tika veikti grozījumi projektā, mēs pierādījām, ka uzlabojumi ir būtiski. Piemēram, tika uzstādīta kondicionēšanas sistēma. Ja kuģis saulainā laikā ir jūrā, bez kondicioniera komandai strādāt būtu sarežģīti. Tagad tas ir pats par sevi saprotams, bet toreiz prasības bija atbilstošas tiem laikiem.
Un kā “kuģi” jūs plānojat uzlabot šodien? Krēsliņa kungs, sākot darbu šajā amatā, par svarīgāko uzskatīja palielināt algas, sagādāt modernu aprīkojumu un nostiprināt meža uguns apsardzību.
Mana vēlme ir turpināt Krēsliņa kunga labi sāktās lietas. Meža uguns apsardzības funkcija ir ļoti svarīga. Šobrīd tiek īstenots pilotprojekts, lai meža uguns novērošanu veiktu ar attālinātās novērošanas kamerām. Jo meža ugunsgrēku dzēšanai paredzētais aprīkojums šobrīd mums ir pietiekami labs, bet cilvēku, kuri būtu gatavi sēdēt ugunsnovērošanas torņos, nepietiek.
Nākamajā sezonā uguns novērošanas kameras izmēģinājuma veidā tiks uzstādītas divpadsmit torņos Pierīgā. Tās apkalpos viens operators, ne vairs divpadsmit. Man ļoti gribētos, lai šāda attālinātā novērošana tiktu ieviesta visā Latvijā.
Tam būs vajadzīgas investīcijas, taču līdzekļi, ko tērējam sezonas darbinieku algošanai, ietaupīsies un cilvēku darbu Valsts meža dienestā būs iespēja atalgot atbilstoši paveiktajam.
Jo dzīve kļūst dārgāka un pienācis laiks algas atkal pavilkt uz augšu.
Jā, taču no valsts budžeta mēs, visticamāk, vairāk līdzekļu nesaņemsim. Un risinājums ir viens – šos līdzekļu tērēt efektīvāk. Te runa ir arī par korelāciju starp resursiem, kas tiek veltīti meža uguns apsardzības nodrošināšanai un meža dienestā nodarbināto atlīdzībai. Saprātīgi pārplānojot, gribētu ticēt, ka izdosies.
Vai no meža dienesta varētu nākt iniciatīva, ka koeficientu, ko izmanto katra nepareizi nozāģēta koka vērtības aprēķināšanai, tomēr vajadzētu saprātīgāku?
Normatīvais regulējums ir zināms kompromiss, kas panākts diskusijās ar nozares ieinteresētajām pusēm. Šobrīd tāds regulējums ir. Un meža dienestam nav izvēles piemērot to vai nepiemērot. Taču sabiedriskajām organizācijām un nozares lielajiem spēlētājiem ir iespēja piedalīties normatīvo aktu izmaiņu iniciēšanā. Normatīvo aktu projektus izstrādā Zemkopības ministrija. Bez šaubām, mēs esam šā procesa dalībnieki.
Sniedzam priekšlikumus, vērtējam, vai normas būs piemērojamas un efektīvas. Jā, mēs piedalāmies, bet līdz ar visiem citiem nozares dalībniekiem.
Ne kā potenciāla iniciatore, bet pragmatiska meža īpašniece – jūs vēlētos, lai viegli varētu saņemt atļauju zāģēt mežu, kurš vairs nav produktīvs? Vai tomēr – lai stāv, kamēr pienāk likumā noteiktie gadi?
Ja mans mežs ir zaudējis augtspēju, normatīvie akti jau neaizliedz kaut ko darīt lietas labā. Tas ir risināms jautājums. Tur nemaz nevajag kaudzi atļauju, un tā nav tā lielākā problēma. Protams, jāsaprot, vai tas ir izdevīgi un cik es kā meža īpašnieks esmu gatavs ieguldīt, lai iegūtu produktīvu mežaudzi. Tomēr neatļautu darbību nevienam neiesaku, jo Valsts meža dienests rūpējas, lai normatīvie akti tiktu ievēroti.
Vai mēs vairāk tērējam spēkus tajās ošu audzēs, kas silda sirdi, vai tajās, kas pilda maku?
Uz šo jautājumu nav nepārprotamas atbildes. Katram saprātīgam cilvēkam ir savs viedoklis. Meža īpašniekam tas ir viens, man pašai mežs nepieder…
Vai jūs nepirksiet mežu?
Es vēl to nezinu!… Man, protams, patiktu, ja viss ir skaisti un labi, bet katram īpašniekam pašam ir jāizlemj, kas tajā brīdī ir svarīgāks. Par tiem ošiem runājot – man mājās ir oša koka grīda, un tas arī silda sirdi. Un tas ceļš ir tāds – kādam tie oši ir bijuši, sasnieguši briedumu, un pieņemts lēmums, ka tos var izmantot ne tikai kā daļu no ainavas. Arī tā uz to var paskatīties.
Vai mēs kādreiz nonāksim līdz brīdim, kad meža īpašnieks pats varēs izvēlēties – gribu es to dabas liegumu vai ne?
Zinu, ka Somijā tā ir. Pieļauju, ka tā ir arī lielā daļā valstu ar kapitālistisko saimniekošanu. Latvijā tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir nostiprinātas Satversmē. Līdz ar to vides aizsardzības mērķi ir leģitīmi.
Un, pamatojoties uz šo mērķi, īpašuma tiesības var tikt aprobežotas. Tajā pašā laikā par īpašuma tiesību aprobežošanu pienāktos taisnīga kompensācija. Šobrīd darba grupa šo kompensāciju mehānismu mēģina izveidot taisnīgāku.
Aizsargājamās teritorijas ir noteiktas normatīvajos aktos, un par tām lielu domstarpību nav.
Ja aprobežojumi ir būtiski, pastāv kompensāciju mehānisms. Vai tas darbojas labi vai ne tik labi, mēs varam strīdēties.
Ja tiek veidoti mikroliegumi, tad katram meža īpašniekam ir iespēja piedalīties lēmuma pieņemšanā. Kopumā valstī mežu, kuros ir liegumi ar būtiskiem mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem, ir 13,7%. Valsts mežos šie aprobežojumi ir aptuveni 18% mežu, savukārt privātajos mežos to ir krietni mazāk – ap 8%.
Tātad revolūcijas Valsts meža dienestā nebūs?
Domāju, ka es revolūciju netaisīšu, jo procesus vislabāk zina cilvēki, kas šeit strādā. Viņi arī vislabāk redz, kur tā darbība klientiem dod kādu vērtību un kur nedod. Un no tām darbībām, kas ir bezvērtīgas, ir jāatsakās. Kaut vai viens piemērs – ir meža dienesta izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība.
Ir tādi administratīvie akti, kuru apstrīdēšana notiek divās pakāpēs – vispirms virsmežzinim, pēc tam ģenerāldirektoram. Manā skatījumā pietiktu ar vienu pakāpi. Ja cilvēks nav apmierināts ar apstrīdēšanas rezultātu, kādu viņš iegūst iestādē, viņam ir visas iespējas iet uz tiesu.
Tuvākajā laikā meža dienestam būs jāizstrādā jaunā stratēģija. Šāds dokuments ir svarīgs tā iemesla dēļ, ka līdzekļu apjoms mums ir ierobežots un ir jānosaka prioritārie virzieni, kur mēs šos resursus ieguldām. Tajā pašā laikā stratēģija ir dokuments, kas ļauj mums nepiedalīties un neieguldīt savus resursus tādos projektos, kas nav mūsu prioritāte.
