Ar plostiem pa Daugavu 0
Visskaistākais upes posms ir no Krāslavas līdz Kraujai.
Līdz ar Daugavas kaskādes spēkstaciju uzcelšanu daudzas skaistas piekrastes vietas nozudušas dzelmē. Lai apskatītu neskarto Daugavu, jādodas uz Latgali, kur upe met lokus starp Krāslavu un Daugavpili. Var, protams, braukt ar laivām, taču krietni romantiskāka būs vizināšanās ar plostiem, ko piedāvā SIA “Beibuks”. Ceļā varēs doties ne tikai ģimenes un draugu kompānijas, bet pat darba kolektīvi līdz 140 cilvēkiem.
Peldošais pikniks
“Atkarībā no braucēju skaita iespējams vairākus plostu posmus saāķēt kopā, izveidojot plostu karavānu. Plostu vadīt ir pavisam vienkārši. Tam ir divi airi – priekšā un aizmugurē –, kas paredzēti, lai atirtos no krasta un pieairētos malā, – pārējo darbu izdarīs straume,” stāsta plostnieks Ilmārs Lociks.
Plosts ir apgādāts ar galdiem, soliem, nojumēm, enkuru, tauvām un glābšanas vestēm, pēc pieprasījuma uz klāja var dabūt arī grilu un ogles. Pasākuma organizētāji nogādās plostus un braucējus izvēlētā maršruta sākumpunktā un vakarā – apmetnes vietā.
“Daugava ir vidēji 2 – 6 metrus dziļa, tomēr spēj sagādāt arī pārsteigumus: vietām akmeņaina, gandrīz vai kājām pārbrienama, bet citviet dziļums sasniedz pat 20 metrus. Tādēļ pirms plostošanas izskaidrojam, kā uzvesties uz plosta, lai brauciens būtu patīkams, bez starpgadījumiem. Ja tomēr gribas izpeldēties, jāturas tikai pie plosta malas.”
Dabas jaukumi krastmalā
Visskaistākais upes posms ir no Krāslavas līdz Kraujai pie Daugavpils, kur Daugava met astoņus lokus, atzīst I. Lociks. Tur izveidots dabas parks “Daugavas loki”. Upe te izlokās 4 – 6 km garumā, kamēr gaisa līnijā attālums ir vien 2 – 3 km. Parka teritorijā ir daudz dabas un kultūrvēsturisko objektu – Daugavas senleja, Vecpils pilskalns (13. gs.) ar Livonijas ordeņa pilsdrupām, Juzefovas muižas parks ar unikālu gravu, Markovas izziņas taka. Markovas pilskalna pakājē atrodas Slutišķu vecticībnieku sādža, kas zināma jau no 1785. gada. Visas ēkas celtas, kā vietējiem zemniekiem pieņemts – taisnstūra guļbūves ar divslīpju vai četrslīpju jumtiem –, taču apdarinātas slāvu stilā ar grezni kokgrieztām logu, durvju apmalēm un zelmiņiem. Griezumu ornamenti gandrīz nemaz neatkārtojas, jo namdari īpaši domājuši par katras sētas atšķirīgo seju. Slutišķu vecticībnieku mājā no trešdienas līdz svētdienai apskatāma Naujenes novadpētniecības muzeja etnogrāfiskā brīvdabas ekspozīcija.
Dažu Daugavas loku krastos izveidojušās kraujas. Posmā starp 40 metrus augsto Slutišķu un tikpat iespaidīgo Ververu krauju pamanāms savdabīgs ap puskilometru plats Daugavas sašaurinājums – “vārti”. Ģeoloģiskās izpētes urbumā šeit konstatēti senākie kvartāra perioda nogulumi Latvijā. Dabas parkā atrodas arī deviņi dižkoki un vairāki lieli akmeņi un to grupas pie Adamovas, Ritāniem, Slutišķiem un citviet.
Plostojot noteikti jāapstājas pie Vasergelišķu pilskalna un jāuzkāpj skatu tornī.
Laivotāji izvēlas mazākas upes
Divus kilometrus augšpus Krāslavas viesu māja “Arkādijas” piedāvā laivu braucienus pa Daugavu. Līdzās izbūvēta laivu piestātne, lai ērti var nokļūt ūdenī, jo daudzviet upes krasti ir stāvi un nepieejami. Pirms vairākiem gadiem, kad sākuši nodarboties ar nomu, pieprasījumu pēc laivām neesot varējuši apmierināt, taču šovasar laivas lielākoties stāvot dīkā, nopūšas saimniece Marija.
Agrāk braukuši vietējie, tagad vairāk iegriežoties ārzemnieki un naudīgāki latvieši, kas ārzemēs sapelnījuši naudu un vēloties neparastākas izklaides. Interesi par laivām mazinājuši arī plosti, uz kuriem var pasēdēt pie galdiņiem, sauļoties.
Turpretī andrupenietis Ainārs Streļčs laivu pieprasījumus pat nevar apmierināt. Pa Daugavu gan nobraukušas tikai pāris grupas, vairāk izvēloties Pededzi, Maltu, Rēzekni, Tartaku, Rušona un Sauleskalna apkaimes ezerus. Ainārs piedāvā braucienus aptuveni 70 kilometru rādiusā ap Andrupeni ar smailītēm un kanoe, nomas maksa – septiņi lati dienā ar aizgādāšanu līdz izvēlētajai upei un atpakaļ līdz saviem transporta līdzekļiem.
Baltās krāces
Pašlaik Daugavā vienīgās baltās krāces atrodas starp Trepi un Zeļķu tiltu Jēkabpils tuvumā, kur tās saglabājušās arī pēc Pļaviņu HES izbūves. Par to agrāko varenību lasāms 18. gs. aprakstos, cik gan prasmīgiem vajadzēja būt plostniekiem un strūdziniekiem, lai krācēm pāri dabūtu dažādas kravas. Tagad šajā posmā droši var doties ar izklaides plostu. Par to jāinteresējas Jēkabpils pašvaldībā.
Lāčplēsis Daugavā
Nu jau piekto gadu pa mūsu likteņupi pie Pļaviņām var doties izbraucienā ar vikingu laivu “Lāčplēsis”, ko organizē SIA “Mežmalas laivas”.
Divdesmitvietīgais kuģis atiet no maizes ceptuves “Liepkalni” (plkst. 10 – 16) un ved aptuveni stundu ilgā ekskursijā pa Daugavu apkārt Oliņkalna un Sēlpils pilskalnu salām.
Pēc pasūtījuma divarpus stundu maršrutā iespējams aizbraukt līdz Vīgantes parkam un Staburagam, bet sešās stundās sasniegt Kokneses pilsdrupas. Īpaši interesanti ir aplūkot pilsdrupu pamatus, kad Pļaviņu spēkstacija pazeminājusi ūdens līmeni. Tad var iztēloties, kā šī vieta izskatījās pirms HES aizsprosta uzbūvēšanas.
Vikingu kuģis aprīkots ar akustisko sistēmu, kas brauciena laikā ļauj klausīties etnogrāfisko mūziku. Kapteinis stāsta par apskatāmajiem objektiem, un braucēji var pamēģināt iekustināt milzīgos airus. Laivas īpašnieks Arvīds Apfelbaums vēsta, ka jau rudenī līdzīga liellaiva tikšot nolaista ūdenī Gaujā pie Rāmkalniem.
