Anda Līce: Cilvēces dīvainais aklums atkārtojas… 30
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tā par 21. februārī Federālajā sapulcē notikušās Putina uzrunas klausītājiem teica redzīgākie krievi. Daži atklāti snauda, citi centās apspiest žāvas, bet lielākā daļa ar neko neizsakošām sejām gaidīja, kad šis pasākums beigsies un varēs iet mājās. Dienu vēlāk Maskavā Lužņiku stadionā ar naudu un griķu biezputru iemānītie ļaužu tūkstoši vicināja karogus un sauca urā neuzvaramajai Krievijai, kamēr citur pasaulē, pieminot kara sākuma gadadienu, miljoniem cilvēku skatījās dokumentālus kadrus par Krievijas agresiju.
Latvijas televīzija rādīja skaudru dokumentālo filmu “Sieviete un karš”. Laikā, kad pasauli satricina dokumentālie kadri par Krievijas iebrukuma radīto postu, propagandas apdullinātie Krievijā vai nu tam joprojām netic, vai pat ļauni priecājas. Krievijai vispirms ir jāpiedzīvo lielā sagrāve, tikai tad varbūt šādas filmas kalpos par vienu no sabiedrības apziņas atindēšanas līdzekļiem.
Jāatzīst godīgi – no šīs traģēdijas varēja izvairīties vai vismaz nepieļaut tik milzīgus postījumus un cilvēku upurus, ja Rietumu pasaule līdz pat 2022. gada 24. februārim nedzīvotu ar plati aizvērtām acīm. Ja, atrodoties kara stāvoklī ar Krieviju jau kopš 2014. gada, Ukrainas valsts vara daudz nopietnāk uztvertu iebrukuma draudus, cīnītos ar korupciju un Kremļa piekto kolonnu.
Cilvēces dīvainais aklums atkārtojas, ar katru nākamo reizi riskiem aizvien vairāk pieaugot un maksājot aizvien augstāku cenu. Kad runa ir par cilvēka dzīvību, humānismam nedrīkst būt izlases raksturs. Uz visām tautām un valstīm tas jāattiecina vienādā mērā. Prakse diemžēl par to liek šaubīties. Daudzi ir sašutuši, ka pasaules spēcīgās valstis, bieži vien minot gluži absurdus aizbildinājumus, diezgan ilgi kavējās ar militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Nevēlēšanās redzēt draudošās briesmas neattiecas vienīgi uz karu, pastāv arī citi riski. Laikā, kad atsevišķi cilvēki un organizācijas ceļ trauksmi par planētas resursu negausīgu izsmelšanu, klimata pārmaiņām dabas piesārņošanas dēļ un to, ka dzīvošana vienai dienai aizvien vairāk apdraud mūs visus, iespējams, pat cilvēces lielākā daļa turpina dzīvot ar plati aizvērtām acīm.
Apbrīnojamais dabas zinātnieks Deivids Atenboro ir veltījis visu mūžu mūsu planētas dabas pētīšanai, tās veselības pārbaudei un aizsardzībai. Savas bažas par planētas nākotni viņš pamato ar skaitļiem un piedāvā risinājumus.
Pasaulē strauji sarūk tropiskie džungļi, toties, kā to redzam ne tikai Latvijā, izplešas birokrātijas džungļi. Kāds tam sakars ar Ukrainu? Tieši birokrātija pagājušajā gadā daudzām valstīm kavēja militārās palīdzības nogādāšanu Ukrainai. Viss uz planētas Zeme notiekošais tā vai citādi ir saistīts.
