Ar pieciem īpašumiem vēl nav gana 26
“Latvijas ebreju kopiena neuzskata, ka ebreju īpašumu restitūcija Latvijā ir pabeigta, un turpinās sarunas ar valdību,” saka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu restitūcijas fonda valdes pārstāvis Vladimirs Fogels. Arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs ir pārliecināts, ka vienreiz par visām reizēm ir jābeidz kņada ap ebreju īpašumu restitūciju un jāsaņem atlīdzība, kā tas notika Lietuvā. Viņš esot gatavs par to runāt kaut vai rīt.
Saeima pagājušā gada februārī pieņēma piecus likumprojektus par pieciem īpašumiem, kas pirms Otrā pasaules kara piederēja ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām, par to atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Toreiz padomes priekšsēdētāja vietnieks Krupņikovs norādīja, ka ebreju organizāciju īpašumu restitūciju nevajadzētu vilkt garumā, bet atrisināt vienā piegājienā, atdodot nevis piecus īpašumus, bet 275 īpašumus. Ja neesot iespējams tos atdot, tad Latvijas valstij esot jāatlīdzina to kadastrālā vērtība. Tomēr Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš pēc likumprojektu pieņemšanas atzina: “Principā ebreju īpašumu restitūciju esam pabeiguši. Ja ebreju organizācijām ir kādas prasības, tad lai tās sniedz valdībai.” Vaicāju, vai viņš tagad nav mainījis savu viedokli, viņš apstiprināja, ka tas palicis tāds pats.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, 19. septembrī Ņujorkā tiekoties ar Amerikas ebreju organizāciju pārstāvjiem, informējis par Saeimas jau pieņemtajiem likumiem un apliecinājis, ka šīs Saeimas sasaukuma laikā īpašumu jautājums vairs netiks apspriests, informēja ārlietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Drēģeris.
Pirms vairākiem gadiem Tieslietu ministrijā izveidotā darba grupa, kuru vadīja Mārtiņš Lazdovskis, analizējusi Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes iesniegto restitūcijas procesā atgūstamo īpašumu sarakstu, kurā bija iekļauti 275 objekti, un secināja, ka lielākā daļa no tiem piederējusi nevis ebreju organizācijām, bet privātpersonām. Biedrības un draudzes pirmskara laikā saimniekojušas tikai pāris desmitos īpašumu. “Šie īpašumi bija tie, par kuriem, iespējams, varēja notikt diskusijas, bet galavārds tik un tā būtu jāsaka politiķiem, jo tas ir politiska žesta, nevis juridiska rakstura jautājums,” atzina pašreizējais tieslietu ministra biroja pārstāvis Lazdovskis.
Naudas ādere
Lai apsaimniekotu saņemtās ēkas, aizvadītā gada maijā tika izveidots Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes restitūcijas fonds, kuram ir sava padome un valde. D. Krupņikovs ieņem trīs amatus – viņš ir gan Ebreju kopienu padomes priekšsēdētāja Arkādija Suharenko vietnieks, gan arī fonda padomes un valdes priekšsēdētājs. Zinot, ka fonds ir kopienu padomes nodibinājums un padome no tā nedrīkst gūt materiālus labumus, grūti saprotams, kā atbildīgā persona, kura vienlaikus sēž uz trim krēsliem, to spēs nodrošināt.
Fonda statūtos ir norādīts, ka tas darbojas visas Latvijas ebreju kopienas interesēs un tā mērķis ir nekustamā īpašuma apsaimniekošana, restitūcijas procesā saņemto naudas līdzekļu un ziedojumu pārvaldīšana, kā arī materiālā atbalsta sniegšana reliģisko, izglītības, kultūras, zinātnes, labdarības, veselības aprūpes, sporta un citu ebreju kopienas organizāciju darbībai un projektiem.
No pieciem īpašumiem, ko saņēmusi ebreju kopiena, vislabākajā stāvoklī ir ēka Rīgā, E. Birznieka-Upīša ielā 12, kur pirms tam atradās Rīgas 3. arodskola, un tieši šīs ēkas iznomāšana patlaban dod lielākās naudas summas, kuru sadale ebreju dzīves uzlabošanai varētu sākties 2018. gada sākumā, sacīja V. Fogels.
Pārējām trim ēkām (Ludzas ielā 25, Abrenes ielā 2b un Kļavu ielā 13 Jūrmalā), kas pārņemtas diezgan nožēlojamā stāvoklī, tiekot meklēts nomnieks, bet par īpašumu Lielajā ielā 31 Kandavā, kur kādreiz atradās sinagoga, notiekot pārrunas ar Kandavas novada pašvaldību par īpašuma apsaimniekošanu. “Iespējams, ka dosim iespēju pašvaldībai apsaimniekot šo ēku, neprasot atlīdzību,” sacīja V. Fogels.
Ebreju kopienas īpašuma E. Birznieka-Upīša ielā 12 vienīgais nomnieks ir firma “Grata”, kuru vada Arturs Jeresjko, savulaik miljonārs, baņķieris, kurš vadīja arī nu jau likvidēto Ogres Komercbanku, pret kuru Drošības policija veica izmeklēšanu par pusmiljarda dolāru atmazgāšanu un kurš pirms šīs bankas kraha izšķīrās no sievas un savus daudzos īpašumus nodeva ģimenes locekļiem. Viņš ir arī Kirgizstānas goda konsuls Latvijā. Pēc “Creditweb.lv” datiem, “Gratas” īpašnieki ir vesela virkne firmu (“Alets Serviss”, “Unikoms Eksports”, “Trods centrs”, “Palma Group”, “Melton Trading un “Melton Trade”), kuras nodarbojas ne tikai ar sava vai nomātā nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldību, bet dažas firmas arī ar nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu.
Kā apliecina zemesgrāmatas dati, ēkas nomas līgums ar “Gratu” noslēgts vēl tad, kad šis īpašums piederēja Izglītības un zinātnes ministrijai. Turklāt līdz 2026. gadam. Taču 2017. gadā tas dzēsts, jo Restitūcijas fonds noslēdzis jaunu līgumu ne tikai ar “Gratu”, bet arī ar firmu “CS Komercserviss”, kas pieder lietuviešu firmai “AB Civinity” un ir “Gratas” apakšnomnieks. Līguma termiņš ir pagarināts līdz 2027. gadam. V. Fogels skaidroja, ka ne visai vieglās sarunās ar nomnieku esot panākts, ka fondam tas maksā divreiz lielāku nomas maksu nekā Izglītības un zinātnes ministrijai. “Ja tas nebūtu izdevies, atliktu tiesāties,” sacīja fonda valdes pārstāvis. Par to, kādiem mērķiem šī nauda tiks izlietota, lemšot restitūcijas fonda padome, skaidroja Fogels, un tas nenotikšot agrāk kā 2018. gadā.
Arī “Šamir” vēlas piedalīties
Zinot, cik aktīvi baņķieris un Rietumu bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Suharenko, kurš 14. septembrī atkārtoti tika ievēlēts par Latvijas Ebreju draudžu un kopienas padomes priekšsēdētāju, piedalījās ebreju īpašumu atgūšanā, maz ticams, ka viņu vairs neinteresē īpašumu liktenis un iegūtā nomas maksas nauda. Ne velti tiek pievērtas acis uz viņa vietnieka trim amatiem, kas nodrošina gan naudas iekasēšanu, gan tās dalīšanu, radot šaubas par tās taisnīgu sadali.
Uz fonda iegūtajiem līdzekļiem grasās pretendēt arī Rīgas un Latvijas reliģiskā draudze “Šamir”, kura nav Latvijas Ebreju draudžu un kopienu sastāvā. Biedrības “Šamir” valdes priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans sacīja, ka ebreju kopiena ir plašāka par Suharenko vadīto organizāciju. “Nav pieļaujams, ka tie, kas domā citādi, nedrīkst piedalīties ebreju sabiedriskajā dzīvē,” uzskata rabīns.
Pastāv reāla iespēja, ja netiks atrasti nomnieki pārējiem ebreju īpašumiem, tos, visticamāk, pārdos, iegūstot apjomīgas naudas summas, par kurām lems Suharenko vietnieka Krupņikova vadītā padome. Viņš sola, ka tajā būšot vieta arī kādam valdības pārstāvim. Neesot gan zināms, kurš tas varētu būt.
Šaubas par iegūtās naudas izlietošanu cēliem mērķiem rodas, arī atceroties faktu, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par pārkāpumiem šogad sodīja Rietumu banku ar 1,56 miljoniem eiro, jo tā nebija ievērojusi regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Savukārt Parīzes krimināltiesa naudas atmazgāšanas lietā Rietumu bankai piespriedusi 80 miljonu eiro naudassodu un aizliegumu piecus gadus darboties Francijā, ziņo Francijas interneta portāls “Cbanque”.
Patlaban Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic pārbaudi Rietumu bankā par tajā atvērto kontu, lai vāktu līdzekļus pašpasludinātajai “Doņeckas tautas republikai”, informē aģentūra LETA.
