Valdība liek strādājošajiem darbiniekiem testēties, bet kā process notiks – vēl nav skaidrs 69
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība izlēmusi, ka no 6. decembra valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kā arī privātajā sektorā strādājošajiem, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem divas reizes nedēļā būs jāveic Covid-19 diagnosticējošais tests, izmantojot ātros antigēna paštestus.
Tie ir vienkārši veicami un aizņems ne vairāk kā piecas minūtes. Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteic, ka šī prasība attieksies uz visiem darbiniekiem – gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.
Pēc valdības sēdes Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis žurnālistiem teica, ka testus pamatā apmaksās valsts.
Sabiedrībā jau izskanējusi neizpratne gan par to, kāpēc visiem (tajā skaitā cilvēkiem bez slimību simptomiem) šāda testēšanās vajadzīga, kāpēc tam atkal jātērē valsts budžeta miljoni utt.
Turklāt valsts šo pienākumu uzliek arī privātajiem uzņēmumiem un vēl nav skaidrs, kā tad šis process notiks.
Priekšlikums nākot no Veselības ministrijas, un tā izstrādājusi iepirkuma tehnisko specifikāciju, lai Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs īsā laikā varētu veikt iepirkumu.
Iepirkumu uzraudzības biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Virtmane informēja, ka šādi ātrie iepirkumi, kuri valstij izmaksā miljonus, ir pieļaujami tikai ārkārtējās situācijās.
Sarunu procedūrā ir izskatīti 26 pretendentu piedāvājumi un nolemts slēgt līgumu ar pieciem pretendentiem.
Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins pastāstīja, ka pirmais līgums par vīrusa SARS-CoV-2 antigēna paštestu piegādi šonedēļ noslēgts ar uzņēmumu “Ekspress laboratorija”.
Līguma summa esot trīs miljoni eiro, bet kopumā testu iegādei šogad un nākamgad līdz 17. janvārim būs nepieciešami vairāk nekā 15 miljoni eiro.
Lai samazinātu vīrusa izplatību
Šīs ātrās testēšanas mērķis ir samazināt koronavīrusa izplatību, aptverot iespējami lielāku cilvēku loku, un uzlabot epidemioloģisko drošību, sagaidot Ziemassvētkus, sacīja veselības ministra Daniela Pavļuta padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš.
Viņš pamatoja, ka mūsu valstī koronavīrusa transmisija nedēļā pieaugot par 33 procentiem un antigēna paštestu izmantošana to varētu piebremzēt par 10–15 procentiem. Savukārt testa jutīgums neesot zemāks par 90 procentiem.
“Skolās tiek veikti antigēna testi. Ir arī uzņēmumi, kur to jau tagad dara, lai nebūtu tā, ka viens strādnieks saslimst un viss konveijers apstājas.
Operatīvā vadības grupa noskaidroja, ka no aptaujātajiem darba devējiem 60 procenti teikuši, ka noteikti vēlas testēt savus darbiniekus.
Ja testē darba vietās, tad var aizsniegt tās ļaužu grupas, kuras parasti netestējas, jo cilvēkiem ir dažādi iemesli, kāpēc viņi to nedara – ir slinkums, trūkst naudas, laboratorija nav pie mājām…” stāsta Bērziņš un piebilst, ka tas, vai testu veiks mājās vai darba vietā, būšot atkarīgs no tā, cik ļoti darba devējs varot uzticēties saviem darbiniekiem.
Neskaidrā loģistika
Bet vai valdības rīkojumu izdosies īstenot, jau sākot no 6. decembra, ja nav precīzi zināms, kā testēšanas process tiks organizēts? Veselības ministra padomnieks atzina, ka loģistikas process patlaban tiekot apspriests un nākamo otrdien par to runāšot arī valdība.
K. Bērziņš: “Ja jau valsts prasa testēt darbiniekus arī privātajās iestādēs, tad skaidrs, ka šie izdevumi ir jākompensē. Bet vēl nav gala risinājuma, kā tieši to izdarīt. Valsts un pašvaldību iestādes ir zināmas un lielākā vai mazākā mērā ir skaidrs, kā publiskajā sektorā strādājošie saņems antigēna testus. Bet privātais sektors ir ļoti plašs ar daudzām firmām, un tas ir milzīgs darbs katrai firmai un uzņēmumam piegādāt testus. Kā tas notiks, pagaidām nav skaidrs.”
Bērziņš uzskata, ka paštestu veikšanu un rezultātu paziņošanu varētu ietekmēt arī testējamās personas iespējamā ieinteresētība sagrozīt testa rezultātu. Piemēram, testu iespējams veikt nepareizi un pavirši, ja cilvēks ir negatīvi noskaņots pret epidemioloģiskajiem pasākumiem, vai arī kļūdaini ziņot par pozitīvu rezultātu, piemēram, lai saņemtu darba nespējas lapu.
Jāņem vērā arī tas, ja tests ir pozitīvs, tad paštesta rezultātu nepieciešams apstiprināt laboratorijā ar polimerāzes ķēdes reakcijas jeb PĶR testu.
Līdz ar to paredzams, ka pieaugs kopējais pozitīvo PĶR testu īpatsvars sabiedrībā, norāda Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.
Kas notiek pēc testa?
Paštestu rezultātu ziņošanas sistēma ir labi attīstīta, piemēram, Lielbritānijā. Tur šī gada pavasarī skolēni paštestus veica trīs reizes nedēļā skolās, bet, sākot no rudens, skolēni to dara divas reizes nedēļā mājās.
Lielbritānijā ikviens var saņemt bezmaksas paštestu komplektu pa pastu, tur ir ieteikts testēties divas reizes nedēļā arī vakcinētām personām. Paštestu izsūtīšanas programmas izveidotas arī Eiropas valstīs, tajā skaitā Vācijā, Austrijā, Francijā, kur šie testi vēl aizvien ir pieejami ne tikai nevakcinētām, bet arī vakcinētām personām.
Taču saslimstība ar kovidu tik un tā pieaug.
Sergejs Ņikišins, Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītājs, pastāstīja, ka, paplašinot testēšanu, ir iespējams samazināt inficēšanos ar koronavīrusu, panākt lielāku cilvēku aptveri un regularitāti, bet ar testēšanu nevar “nodzēst ugunsgrēku”, izkļūstot no pandēmijas: “Antigēna testi parāda, vai cilvēks ir vai nav inficējies testa izpildes brīdī, bet, kas notika pirms un notiks pēc tam, vai cilvēks ievēro visus piesardzības pasākumus, to jau tests nepasaka.”
Ātrais antigēna tests no deguna gļotādas
Katra testa komplektā ir klīniskā parauga savākšanas ierīce – sterils tampons parauga paņemšanai no deguna, kā arī visi nepieciešamie piederumi testa izpildei – ekstrakcijas mēģene ar buferšķīdumu, vāciņš, testa kasete u. c.
Tamponu ievieto degunā ne dziļāk kā trīs centimetrus.
Testa kasete nav īpaši jāsagatavo testēšanai vai rezultāta nolasīšanai.
Katrā ārējā iepakojumā ir pievienota testa lietošanas instrukcija.
Testu derīguma termiņš nav mazāks par deviņiem mēnešiem.
