– Jirgensona kungs, vai jūsu vadītajā skolā ir kas mainījies pēc” tikumības grozījumu” pieņemšanas? Vai uzmanīgāk nekā iepriekš tiek izvēlētas mācību metodes un līdzekļi? 7
G. Jirgensons: – Pirmkārt, ļoti jauki, ka šādi grozījumi tika pieņemti. Tajā pašā laikā tajos paustas elementāras atziņas. Ir pats par sevi saprotams, ka skolā nemaz nevar mācīt kaut ko, kas būtu netikumisks un degradētu sabiedrību. Skolai jāaudzina pilnvērtīgi šīs valsts pilsoņi. Pēc grozījumu pieņemšanas 28. vidusskolā nekas nav mainījies. Katrs skolotājs strādā tā, kā strādāja līdz šim, un atbildīgi lemj, kurai auditorijai ko stāstīt. Viena lieta ir Krivades dzejoli analizēt 10. klasē kā gadījumā, par ko mēs runājam, bet pavisam cita lieta – ieteikt 7. klases puišeļiem to iemācīties daiļlasīšanas konkursam. Literatūras, daļēji arī vēstures un veselības mācības skolotājiem jāsaprot, ka viņi savā darbā skar sfēras, par ko nav tik vienkārši runāt, piemēram, par matemātikas uzdevumiem. Un arī 10. klases skolēna vecāki var satraukties, ieraugot šādu dzejoli bērnam. Ja nu bērnam pēc tam vajadzēs psihologu?
I. Ratinīka: – Nu kāds psihologs?! Jaunieši varēja analīzei izvēlēties arī citus dzejoļus, bet varēja analizēt šo dzejoli, ko uzskatu par ļoti izcilu tekstu.
– Agnese, kā jūs un jūsu klasesbiedri reaģējāt, kad analīzei tika piedāvāts šis dzejolis?
A. Lipska: – Uz Āgenskalna Valsts ģimnāzijas klasi ar literatūras novirzienu nāk skolēni, kuri vēlas trīs gadus diezgan intensīvi mācīties literatūru. Tas ir viens no retajiem mācību priekšmetiem, kur tiek pieļauti kaut kādi viedokļi, interpretācijas un patstāvīga domāšana. Tāpēc ir ļoti labi, ja tiek piedāvāts kaut kas, kas skolēnu nedaudz izprovocē uz domāšanu. Pieaugušajiem liekas, ka bērni ir muļķi. Tomēr 16 gadu vecumā mēs saprotam vairāk, nekā citiem liekas vai kā citi gribētu, lai mēs saprotam.
A. Grīnberga: – Runa šajā gadījumā patiesībā ir par robežām. Skolā strādāju ne jau pirmo gadu un redzu, ka notiek izmaiņas: robežas kļūst aizvien izplūdušākas. Ir tikai labi, ja tās tiek nospraustas. Citādi sanāk tā, ka viss ir atļauts, viss der. Tāpēc pareizi, ka ir pieņemti grozījumi likumā, VISC izstrādā vadlīnijas, kā īstenot tikumisko audzināšanu skolās. Ceru, ka tad, kad vadlīnijas būs gatavas, strīdu par to, kas ir atļauts un kas ne, būs mazāk.
– Ja runājam par robežām, tad kādā veidā skolās tās pārkāpj? Vai jau pieminētais dzejolis tās pārkāpj?
– Mums jāaudzina kritiski domājoši cilvēki. Profesionāls pedagogs var izmantot jebkuru tekstu. Jautājums, ko ar to pasaka. Konkrētais dzejolis 10. klasei, iespējams, bija par agru.
I. Ratinīka: – Nedrīkst no augšas kāds pateikt, kas ir tikumīgi un kas ne, kas ir gaumīgi un kas ne.
Cilvēki, kas izstrādāja likuma grozījumus un izstrādās vadlīnijas, un skolēni, kas pēc tām mācīsies, ir divas pilnīgi atšķirīgas sabiedrības grupas. Kāpēc grozījumu un vadlīniju izstrādē nav iesaistīti praktizējoši pedagogi, bet tikai kabinetos sēdošie un papīrus rakstošie?
I. Upeniece: – Man nav nekādu tiesību komentēt likumdevēja leģitīmo gribu, kaut VISC un IZM grozījumu apspriešanas laikā tos noraidīja, jo Izglītības likums jau nodrošināja tikumisko audzināšanu. Tobrīd vienīgā pedagoģe, kas runāja par iespējamām grozījumu sekām, bija Teikas vidusskolas direktore. Taču, ja grozījumi ir pieņemti, man kā civildienesta ierēdnei jāpilda rezolūcija, ko Ministru prezidente izdevusi izglītības ministrei un kura nodota VISC ar konkrētu uzdevumu izstrādāt attiecīgos normatīvos aktus, kas ietilpst manā kompetencē. Cita starpā gribu piebilst, ka pati 19 gadus esmu bijusi latviešu valodas un literatūras skolotāja, arī mani skolēni ir bijuši olimpiāžu uzvarētāji. Nodaļā, ko vadu, visi ierēdņi ir bijuši praktizējoši pedagogi ar vismaz 10 gadu stāžu, daži ir praktizējoši vēl šobrīd. Taču darbam piesaistīsim arī ekspertus. Ir skaidrs, ka ir dažādas ieinteresētās grupas, kas no savas puses mēģinās ietekmēt šo vadlīniju saturu. VISC savu tikumisko un audzināšanas vadlīniju konceptu liks galdā 22. oktobrī, tad arī ieinteresētie varēs izteikt savus komentārus un priekšlikumus. Kāpēc tas netika paveikts līdz mācību gada sākumam? Tāpēc, ka grozījumi Izglītības likumā paredz, ka tas jāizstrādā līdz 2016. gada 30. jūnijam.
