Ar pārsēšanos, bet lētāk 0
Samazinātā dotācija sabiedriskajam transportam, valdības apņemšanās padarīt to caurspīdīgu un jauno vilcienu pirkums, visticamāk, jau pavisam drīz viesīs korekcijas sabiedriskā transporta izmantošanā. Runa ir gan par tā saucamo paralēlo maršrutu neatbalstīšanu, kā arī pasažieru plūsmas novirzīšanu uz vilcienu, kur tas iespējams.
Pirms Lieldienām vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs pauda nostāju, ka paralēlos reisus dotēt nevajadzētu. Proti, šajos reisos valstij vajadzētu dotēt vienu transporta veidu. Igaunijā par to jau padomāts – divas stundas pirms vilciena atiešanas nedotē nevienu autobusu reisu. Paskaidrosim – paralēlie reisi ir reisi, kur gandrīz vienlaikus uz vienu un to pašu ceļa mērķi dodas vilciens un autobuss vai arī starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutu autobuss.
Nesen Latvijas radio rīkotajā diskusijā a/s “‘Pasažieru vilciens” valdes loceklis Mārtiņš Jirgens norādīja, ka pērn veiktais izmēģinājums slēgt autobusu reisus no Tukuma uz Rīgu par 15% palielināja vilciena pasažieru plūsmu šajā maršrutā. Viņš uzsver – vilciens ir ātrāks, lētāks, videi drošāks transporta līdzeklis, tas nekavējas sastrēgumos un turklāt ES un Latvijā noteikts kā prioritārs transporta veids. Iepriekš nosaukto iemeslu dēļ jaunu vilcienu reisu slēgšana neesot pieļaujama.
Kāda ir Autotransporta direkcijas (ATD) – atbildīgās par sabiedriskā transporta plānošanu – nostāja šajā jautājumā? ATD valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs teic – tā ir piesardzīga: “Lūk, cits piemērs. No Aizkraukles uz Rīgu un pretējā virzienā autobusa biļete maksā Ls 2,85, bet vilciena biļete Ls 2,15 (mēneša biļete vēl par pārdesmit procentiem lētāk). Tomēr cilvēki izvēlas braukt ar autobusu. Kāpēc? Pasažieri rēķina, cik maksās nokļūšana līdz vilcienam, patērēto laiku un vērtē ērtības.”
N. Narvaišs atzīst – patlaban labi nedarbojas kopējā sabiedriskā transporta plānošana. Proti, starppilsētu reisu pasūtītāja ir ATD, vietējos reisus pasūta pieci plānošanas reģioni. Vēl viens pasūtītājs arī deviņas republikas nozīmes pilsētas.
Valsts dotāciju saņem visi pasūtītāji, tāpēc saimnieciski pareizi būtu to izmantot tā, lai, piemēram, starppilsētu un vietējo maršrutu reisi nenotiktu gandrīz vienā laikā. Cilvēki ir arī ļoti neapmierināti, ja vilciena stacija atrodas tālu no autobusu pieturas.
To, ka nākotnē vilcieni varētu kļūt iecienītāki, pierāda tendence pasažierim līdz stacijai braukt ar automašīnu un tālāk uz Rīgu doties ar vilcienu. Ja vēl iepirks jaunos CAF vilcienus, tad piekrišana sliežu satiksmei varētu tikai augt.
“Pasažieru vilciena” pārstāvji gan brīdina – ja pasažieri vienu transporta veidu (piemēram, autobusu) maina ar citu (vilcienu), tad vēlāk pārliecināt viņus pārsēsties uz pirmo transporta līdzekli esot ļoti grūti. Varot iznākt tā, ka, slēdzot vilcienu reisus, jaunajiem vilcieniem nebūšot pietiekami daudz pasažieru. Šāda iespēja gan šķiet maz ticama.
N. Narvaišs teic, ka ATD patlaban sākusi sabiedriskā transporta plānošanā izmantot jaunu, saimnieciski izdevīgāku pieeju. Proti, mazas pasažieru plūsmas pievešanu lielākai, tostarp arī uz vilcienu stacijām. Tas gan nozīmē jaunas neērtības un, iespējams, dārgāku maksu par nokļūšanu galamērķī. Tāpat jāņem vērā, ka vairāki starppilsētu autobusu pasažieru pārvadātāji jau ir tuvu līgumos noteiktajai maksimāli pieļaujamai reisu samazināšanai.
Taču vēl ir nepiedodami daudz paralēlo maršrutu (skat. tabulu), kas abi tiek dotēti no valsts puses, tādējādi spiežot samazināt reisu biežumu. Pieejai vajadzētu būt pretējai: izslēdzot paralēlos reisus, to biežumu saglabāt vai pat palielināt.
No vairāk nekā astoņiem miljoniem latu, kas šajā gadā jākonsolidē sabiedriskā transporta nozarei, saistībā ar biļešu cenu kāpumu no 1. aprīļa ietaupīti vien 1,8 miljoni latu. ATD patlaban intensīvi meklē iespējas jaunu izmaksu samazināšanai un vienlaikus nenoliedz, ka atsevišķus reisus varētu slēgt. Paši pasažieru pārvadātāji teic, ka 1,2 miljonus varētu ietaupīt, ja valsts ierobežotu nelegālos pārvadātājus, kas patlaban pirms valsts dotēto autobusu reisiem intensīvas plūsmas maršrutos savāc un pārvadā cilvēkus. “Latvijas Avīzē” jau stāstījām, ka šo ietaupījumu neatbalsta vairākums Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātu. Tātad vissaimnieciskāk patlaban būtu likvidēt paralēlos reisus un mēģināt mazāku pasažieru plūsmu pievienot lielākai, tomēr šajā gadījumā ir vajadzīga plānošanas reģionu, ATD un a/s “Pasažieru vilciens” laba sadarbība. Vēl svarīgi, ka aizvadītajā nedēļā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pēc tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju Andri Jaunsleini solīja meklēt papildu naudu pasažieru pārvadājumiem.
Autobusu un vilcienu paralēlie reisi
Transporta veids | Atiešanas laiks | Pienākšanas laiks |
Zvejniekciems–Rīga | ||
Autobuss | 6.23 |
7.40 |
Vilciens | 6.37 |
7.41 |
Autobuss | 7.25 |
8.45 |
Vilciens | 7.42 |
8.46 |
Autobuss | 16.34 | 17.50 |
Vilciens | 16.16 |
17.20 |
Rīga–Cēsis | ||
Autobuss | 11.00 | 13.00 |
Vilciens | 10.42 | 12.34 |
Autobuss | 13.05 |
15.05 |
Vilciens | 13.20 |
15.10 |
Autobuss | 13.10 | 15.50 |
Autobuss | 13.20 | 15.50 |
Autobuss | 18.05 |
20.05 |
Vilciens | 18.15 | 19.57 |
Autobuss | 18.25 | 20.25 |
Cēsis–Rīga | ||
Autobuss | 6.30 |
8.30 |
Vilciens | 6.36 | 8.28 |
Autobuss | 13.00 | 14.50 |
Autobuss | 13.20 | 15.25 |
Vilciens |
13.08 | 15.03 |
Autobuss | 15.10 |
17.10 |
Vilciens |
15.13 | 17.08 |
Autobuss | 19.10 | 20.55 |
Vilciens | 18.53 |
20.39 |
Rīga–Sloka | ||
Autobuss | 8.10 | 9.05 |
Vilciens | 7.54 | 8.45 |
Vilciens | 8.25 |
9.13 |
Autobuss | 20.10 | 20.53 |
Vilciens | 20.16 | 21.06 |
Sloka–Rīga | ||
Autobuss | 7.10 | 8.05 |
Vilciens | 7.02 |
7.53 |
Autobuss | 13.22 | 14.05 |
Vilciens | 13.27 | 14.17 |
Madona–Rīga | ||
Autobuss | 5.10 |
8.15 |
Autobuss | 5.20 |
8.27 |
Vilciens | 5.07 | 7.52 |
Avots: A/S “Pasažieru vilciens”