Tad kāpēc mūsu valstī ir noteiktas tik dārgas un stingras prasības? 0
Pastāv dažādas versijas. Maigi sakot, varētu teikt, ka tas ir izveidojies vēsturiski, bet ir arī tādi kolēģi, kuri secina, ka tā ir patīkama barotava, kas izveidota apmācības institūcijām, zināmām sabiedriskajām organizācijām, kas šajā procesā ir iesaistītas. Vai tas tā ir vai nav, jāvērtē pašai ārstu kopienai.
Bet, runājot par māsām un vecmātēm, mums bija laba sadarbība ar abu šo specialitāšu asociācijām un kopā izdevās panākt, iesaistot arī Veselības ministriju, ka tālākizglītības nosacījumi tiek būtiski mīkstināti. Ja arī ārsti izrādīs iniciatīvu, tad arodbiedrība ir gatava palīdzēt šo jautājumu risināt. Privātās sarunās ārsti to ir atbalstījuši, bet viena lieta ir parunāt virtuvē, bet pavisam cita – uzstāties tribīnē.
Vai tas ir solidāri, ka daļai iedzīvotāju sociālās apdrošināšanas iemaksas 1% apmērā veselības aprūpei būs jāveic no minimālās algas, kamēr citiem – no reālajiem ienākumiem? Vai tas nemudinās tos, kas maksā daudz, sākt to darīt no minimālās algas? Viss taču būs pieejams tik un tā.
Pamatā šeit nav pretrunu, jo valsts obligātā veselības aprūpes apdrošināšana ir balstīta uz solidaritātes principu, proti, katrs maksā proporcionāli saviem ienākumiem. Tie cilvēki, kuri saņem mazāk par minimālo darba samaksu vai arī nesaņem algu vispār, samaksājot šo vienu procentu, pēc solidaritātes principa kvalificējas valsts nodrošinātajai veselības aprūpei.
Šaubos, ka tie, kuri maksās medicīnai no reālajiem ienākumiem, pēkšņi sāks izmantot iespēju to darīt no minimālās algas, jo viņi taču nevēlēsies upurēt savu nākotnes pensiju.
Cilvēkus nedrīkst motivēt maksāt nodokļus tikai ar pātagu, tas jādara arī ar burkānu. Viņiem jāredz, ka tā nauda, kas nomaksāta nodokļos, tiek iztērēta atbilstoši labai starptautiskajai praksei. Kad cilvēkam vajag veselības aprūpes pakalpojumus, tad viņš tos arī saņem, un valsts šim nodrošinājumam dod nevis nedaudz virs 3% no IKP, kā tas ir šobrīd, bet vismaz 4% no IKP. Tad arī Latvijas iedzīvotājiem nebūs baiļu par to, ka viņi veselības problēmu gadījumā nevarēs pienācīgi samaksāt par ārstēšanu. Saskaņā ar šā gada sākuma SKSD datiem 75% Latvijas iedzīvotāju tieši par to noraizējušies. Tas nav normāli Eiropas valstij.
Cilvēki ir pikti, kad viņi redz, ka veselības aprūpes nauda tiek tērēta lielo slimnīcu uzpūsto administrāciju uzturēšanai, infrastruktūras objektiem… Vai arodbiedrībai ir kāda teikšana šajā jautājumā?
Runājot par slimnīcu administrācijām, jāteic, ka deficīts, kurš skaitāms vairākos simtos miljonu eiro, kas Latviju šķir no Eiropas līmeņa veselības aprūpes finansējuma, ir tik liels, ka pat tad, ja tiktu atlaistas visu Latvijas slimnīcu administrācijas, netiktu nosegta būtiska daļa no šī deficīta.
Pie tik niecīga finansējuma, kāds atvēlēts valsts medicīnai, tie līdzmaksājumi, kas valstij ir jāmaksā, apgūstot infrastruktūrai piešķirto ES fondu naudu būvniecības projektiem, diemžēl būtiski samazina to naudas daļu, ko varētu novirzīt rindu samazināšanai un darba samaksai. Tāpēc ir ļoti rūpīgi jāvērtē, kāda celtniecība ir vajadzīga un no kādas varētu atturēties.
Pašreizējos celtniecības vai renovācijas projektos kliedzošu nesaimnieciskumu ir grūti atrast. Runājot ar kolēģiem Stradiņa slimnīcā par jauno šīs ārstniecības iestādes korpusu, atklājās, ka, no vienas puses, viņi nav apmierināti, ka pietrūkst naudas algām. Bet, no otras puses, kad viņiem vaicā, vai jūs būtu gatavi atteikties no jaunā korpusa, viņi to nevēlas, jo ir priecīgi par jaunajām telpām. Kad vaicāju politiķiem, vai viņi būtu ar mieru gulēt gaitenī un apmeklēt kopīgo tualeti nodaļas galā vai tomēr labāk ārstēties jaunās palātās, kur ir viss nepieciešamais, neviens nav teicis, ka labāks tomēr ir vecais variants. Videi, kur tiek sniegts veselības aprūpes pakalpojums, ir jābūt maksimāli draudzīgai gan pacientiem, gan darbiniekiem. To nevar panākt bez investīcijām.
Veselības ministrijā briest diezgan radikāla reforma, kuras ietvarā tiks samazinātas slimnīcu gultas. Latgales reģionā – pat uz pusi. Vai tajos papildu naudas meklējumos neiznāks tā, ka iedzīvotāji gūs nevis labumu, bet viņiem tiks kaitēts?
Ministrija šo reformas daļu ar arodbiedrību nav saskaņojusi, bet no Latvijas Slimnīcu biedrības vairs nav dzirdēti būtiski iebildumi. Pasaules banka ir ieteikusi, ka ir ļoti uzmanīgi jāizturas pret reorganizāciju tieši attiecībā uz riskiem, samazinot veselības aprūpes pieejamību, kas jau patlaban ir ļoti trausla. Tāpēc te varētu būt pamats bažām.
