Ar novadu reformu nesteigsies 5
Valdošā koalīcija šonedēļ vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri par jaunu administratīvi teritoriālo reformu atlikt uz mēnesi, dodot laiku partijām un pašvaldībām iepazīties ar šo piedāvājumu.
VARAM sagatavotā jaunā Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) koncepcija piedāvā divus iespējamos pašvaldību apvienošanas modeļus. Viens no tiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Šā modeļa izstrādes pamatā ir vairāki kritēriji, piemēram, attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra, novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola, kā arī vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 km.
Otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, tas paredz, ka pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi.
VARAM ieskatā jauna reforma nepieciešama, jo iepriekšējā nav nodrošinājusi vairāku būtisku uzdevumu veikšanu. Piemēram, pēc reformas vēl joprojām daudzi novadi neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem (vismaz 4000 iedzīvotāju novadā). Vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, novadu iedzīvotāju skaits svārstās no 1000 līdz 24 000. Daudzām pašvaldībām esot nepietiekami nodokļu ieņēmumi, lai īstenotu efektīvu pārvaldi un nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamos publiskos pakalpojumus.
Ministrijas pārstāvis Oskars Vizbulis uzsvēra, ka piedāvātie varianti nav akmenī cirsti – tās esot tikai pirmās versijas, kuras iespējams būtiski mainīt. Reformu paredzēts ieviest tikai 2021. gadā, kad gaidāmas kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) esot iecerējis šo laiku izmantot, lai rīkotu plašas diskusijas ar pašvaldībām, iedzīvotājiem, politiskajiem spēkiem un sociālajiem partneriem. “Ministrs tiksies ne tikai ar pašvaldību pārstāvjiem, bet arī sociālajiem partneriem, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Lielo pilsētu asociāciju, Reģionālās attīstības centru apvienību un citām. Šodien viņš dodas uz Cēsīm, kur atbildēs arī uz jautājumiem par ATR koncepciju,” sacīja O. Vizbulis.
Ministram Gerhardam priekšā stāv smags izskaidrošanas darbs, jo pirmā reakcija uz viņa piedāvātajām reformām bijusi kritiska. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) izplatījusi paziņojumu, kurā iebilst pret sasteigtu novadu apvienošanu piespiedu kārtā un uzsver – pirms vispār sākam runāt par Administratīvi teritoriālās reformas tālāku virzīšanu, ir nepieciešama padziļināta un pamatota analīze par iepriekš veiktās apvienošanas rezultātiem. “Jāuzsver, ka jebkurai teritoriju apvienošanai ir tālejošas ekonomiskas un sociālas sekas. Tāpēc tai nepieciešams politiskais mandāts – taču neviena no esošajām koalīcijas partijām par to savās priekšvēlēšanu programmās nav minējusi ne vārda,” teikts LPS paziņojumā. Pašvaldības uzskata, ka novadu apvienošana nekādi neatrisinās tik svarīgas problēmas kā depopulācija, cilvēku aizbraukšana no attālākiem reģioniem, lētā darbaspēka ekonomika, kas neveicina dzīves kvalitāti. “Kārtējā apvienošana nerisina ne vienu, ne otru problēmu, bet tikai imitē rosību. Kas būtu jādara tā vietā – jāuzlabo izglītības kvalitāte un infrastruktūra, jārosina strukturālas reformas, aizstājot lētā darbaspēka ekonomiku ar daudzveidīgu, konkurētspējīgu ekonomiku,” piedāvā LPS. Organizācija arī pauž izbrīnu par to, ka šis VARAM paziņojums nācis brīdī, kad valstī risināmi daudz aktuālāki jautājumi – 2016. gada budžets, skolotāju algu reforma, patvēruma meklētāju uzņemšana. Līdzīgu viedokli paudusi arī Zaļo un zemnieku savienība. “Vienotība” kopumā atbalstot VARAM rīcības virzienu, un arī “NA” ir kopīgā pozīcijā ar savu ministru. Tādēļ koalīcijas partneri vienojušies par jautājuma tālāku virzību spriest pēc mēneša cerībā, ka šajā laikā izdosies atrisināt domstarpības.
