“Ar nodevām nav jāgrūž cilvēki nabadzībā!” Kāpēc Latvijā neplāno ieviest mantojuma nodokli 21
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) aicina ieviest Latvijā mantojuma nodokli, bet Latvijā to pagaidām neplāno.
Par progresīvo mantojumi nodokli
Aicinājumam Latvijā jau atsaukusies politiskā partija “Progresīvie”. Tās līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis pauž, ka jau 2018. gada Saeimas vēlēšanu programmā “Progresīvie” iestājušies par pāreju uz progresīvo mantojuma nodokli, kas tādējādi ļautu atstāt maciņā vairāk naudas iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem, kuru Latvijā ir vairākums.
“Ar nodokļiem un nodevām nevajadzētu grūst cilvēkus arvien lielākā nabadzībā,” turpina Edmunds Cepurītis. “Pašlaik valsts nodeva jāmaksā pat par nelielu mantojumu. Bet to nevajadzētu maksāt par īpašumiem, kuru vērtība nepārsniedz 50 000 eiro. Savukārt par miljonus vērtajiem īpašumiem mantojuma likmēm jābūt krietni augstākām. Tas mazinātu gan nevienlīdzību, gan celtu mūsu labklājību.”
Kā “Progresīvie” publiski pauduši agrāk, ja mantojuma vērtība svārstās no 50 000 līdz 100 000 eiro, tad pirmās pakāpes radiniekiem par mantojumu būtu jāmaksā 3%. Savukārt par mantojumu vērtību virs 200 000 eiro personām, kas nav radinieki mantojuma atstājējam, nodoklis varētu sasniegt 49% no mantojuma vērtības.
Arī OECD nule izplatītajā ziņojumā teikts, ka mantojuma aplikšana ar nodokli varot būt paņēmiens, kā mazināt iedzīvotāju noslāņošanos ļoti bagātajos un trūcīgajos, sevišķi pašlaik, kad pasaulē plosās vīruss.
Tāda plāna nav
Finanšu ministrijā (FM) jautāju, vai tiek plānots ieviest šādu nodokli, ja pašlaik Latvijā par mantojuma pieņemšanu jau tiek ieturēta valsts nodeva.
FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis atbild, ka tāda plāna neesot. To neparedz neviens politikas plānošanas dokuments. Par to nekas nav ierakstīts arī Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā.
Jautāts, vai ir atšķirība starp pašlaik maksāto valsts nodevu un mantojuma nodokli, FM pārstāvis atbild, ka atšķirība ir un būtiska.
Ar valsts nodevu apliek tikai nekustamu mantu. Turpretī ar mantojuma nodokli parasti apliek ne tikai mantotā nekustamā īpašuma, bet visas mantojamās mantas vērtību. Valstīs, kurās mantojuma nodoklis ieviests, bieži noteikts arī ar nodokli neapliekams mantojuma apmērs, dažādi atbrīvojumi un atšķirīgas likmes – atkarībā no mantinieka attiecībām ar mantojuma atstājēju. Raksturīgi, ka valstīs, kurās jau ir ieviests mantojuma nodoklis, bieži ir arī dāvinājuma nodoklis, ar kuru apliek lielāka apmēra dāvinājumus laulātajam vai radiniekiem.
Nevar skatīt atsevišķi
Aleksis Jarockis uzskata, ka mantojuma nodokļa ieviešanas lietderību nevarot skatīt arī atrauti no kopējās valsts nodokļu sistēmas.
Tam piekrīt arī partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis, atbalstot nepieciešamību reformēt pašlaik ieviesto nodokļu sistēmu, kas ir izdevīga turīgo slānim.
“Progresīvā nodokļu sistēmā lielākas likmes būtu jāmaksā turīgākajiem,” skaidro viņš, “diemžēl Latvijā nodokļi mēdz būt regresīvi – turklāt no 2021. gada 1. jūlija, pēc finanšu ministra Jāņa Reira plāna, mazāko algu saņēmējiem būs jāmaksā proporcionāli lielākas sociālās iemaksas.”
Uzziņa
Kas jāmaksā par mantojumu
2009. gadā izdotajos Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā noteikts, ka nodeva jāmaksā, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas (šogad – 5000 eiro).
Ja nekustamo īpašumu manto laulātais vai pirmās līdz trešās šķiras mantinieki, kuri dzīvo kopā ar mantojuma atstājēju, tad nodevas apmērs ir 0,25%. Ja mantojumu saņem ceturtās šķiras mantinieks, tad nodevas apmērs ir 5%.
Ja bijis pēdējās gribas rīkojums (testaments), tad nodevas apmērs svārstās no 0,125% (laulātais vai pirmās līdz trešās šķiras mantinieki) līdz 7,5% personām, kas nav radinieki mantojuma atstājējam.
Mantojuma saņēmējam vēl jāmaksā zvērinātam notāram par mantojuma lietas vešanu. Notāram paredzētās atlīdzības apmēru nosaka 2013. gadā izdotie Ministru kabineta noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību.
Pašlaik no 37 OECD dalībvalstīm mantojuma nodoklis jau ir ieviests 24 valstīs.
Avots: Finanšu ministrija
