Ar Nobela balvu godalgotais austriešu rakstnieks aizstāv atbalstu serbiem 0
Austriešu rakstnieks Pēters Handke, kuram šogad piešķirta Nobela balva literatūrā, trešdien aizstāvēja Dienvidslāvijas konfliktu laikā 90.gados pausto atbalstu serbiem, vienlaikus uzsverot, ka nekad nav zemojies Dienvidslāvijas un Serbijas prezidenta Slobodana Miloševiča priekšā.
Zviedrijas Akadēmijas pagājušā mēneša lēmums balvai izraudzīties austriešu rakstnieku, kurš savulaik paudis apbrīnu serbu līderim, Balkānos daudzos izraisījis sašutumu.
Handke izpelnījies arī nopēlumu par to, ka 2006.gadā runājis Miloševiča bērēs. Miloševičs no dzīves aizgāja cietumā Hāgā, kur viņš bija ieslodzīts saistībā ar apsūdzībām genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
Runājot ar Vācijas laikrakstu “Die Zeit”, Handke sacīja, ka viņam, “protams”, Miloševiča bēres bija jāapmeklē.
“Viņš balsoja pret Dienvidslāvijas sadalīšanu vienā no pēdējām balsošanas reizēm. Viņa bēres bija arī Dienvidslāvijas bēres,” sacīja Handke. “Vai cilvēki ir aizmirsuši, ka šī valsts tika izveidota opozīcijā Hitlera reiham,” vaicāja rakstnieks.
Vienlaikus Handke uzsvēra, ka “ne reizi nav zemojies viņa priekšā – nedz iekšēji, nedz ārēji”.
Handke arī aizstāvēja savos tekstos pausto nostāju, kaut arī viņš izpelnījusies pārmetumus, ka centies mazināt serbu pastrādāto kara noziegumu smagumu 1996.gada Serbijas ceļojumu aprakstā “Eine winterliche Reise zu den Flüssen Donau, Save, Morawa und Drina oder Gerechtigkeit für Serbien” (“Ziemīgs ceļojums uz Donavu, Savu, Morāvu un Drinu jeb taisnīgums Serbijai”).
“Neviens vārds, ko es esmu rakstījis par Dienvidslāviju, nav atsaukts, ne viens pats. Tā ir literatūra,” viņš sacīja.
“Ziņas par Serbiju bija monotonas un vienpusējas”, Handke atgādināja “Die Zeit”.
“Tas bija par taisnīgumu Serbijai. Kā Vācija varēja atzīt Horvātiju, Slovēniju un Bosniju-Hercegovinu, kad aptuveni trešā daļa cilvēku šajā teritorijā bija serbi – pareizticīgie vai musulmaņi,” vaicāja rakstnieks.
“Vai [serbiem] pēkšņi bija jākļūst par zemāka statusa tautu savā valstī? Tam bija jāizraisa karš,” viņš piebilda.
“Kāpēc neviens nesaka, ka Rietumi ir atbildīgi? Kāpēc nekavējoties netika sasaukta miera konference,” vaicāja rakstnieks.
Prēmijas piešķiršana Handkem izsaukusi sašutumu Bosnijā un Kosovā, kur viņš tiek uzskatīts par Miloševiča pielūdzēju.
Pagājušā gadsimta 90.gados Handke kļuva pazīstams kā aktīvs serbu aizstāvis asiņainajos konfliktos, kas izcēlās pēc Dienvidslāvijas sabrukuma. Viņš serbus pat pielīdzināja ebrejiem, jo tie, rakstniekaprāt, cietuši tāpat kā ebreji nacistu sarīkotā holokausta laikā.
1996.gadā klajā nākušais Handkes Serbijas ceļojumu apraksts izsauca skandālu, bet 1999.gadā viņš atteicās no prestižās vācu Georga Bīhnera balvas, protestējot pret NATO uzsākto Belgradas bombardēšanu.
