36
Ieteiksim jaunām partijām ierakstīt priekšvēlēšanu programmā – panāksim, ka 13. Saeima maina vēlēšanu sistēmu. Tam būtu liela atsaucība tautā!
Lai raksta, bet pirms tam septiņreiz jānomēra. Ja nu sanāk iekļūt parlamentā, tad tas būs jādara.
Bet ir partijas, kas politiku pārnes uz laukumiem, runā, ka vajag vairāk atklātības, atbildības, īpaši pēc oligarhu sarunu publikācijas.
“Rīdzenes” sarunu publiskošana un komisijas izveide daudziem liek “izkāpt no skapja” un nostāties viesnīcas runātāju pusē. Viņi aicina tiesāt sarunu nopludinātājus. Valoda kļūst skaidrāka. Tas ir atklātības ieguvums.
Noformējas arī jaunas koalīcijas, piemēram, balsojot par Sudrabu parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībā.
Jā, un tēlo muļķus, ka tā sanācis. Bet tas nav nekas nejaušs. Jau Saeimas 2015. gada balsojuma par Valsts prezidenta amata kandidātiem rezultātu izšķīra koalīcijas partokrātu slepenas vienošanās, kuru aizmetņi noklausāmi “Rīdzenes” sarunās.
Tātad atbildīgos balsojumos arī pār Saeimu ir saimnieks (saimnieki), kas nosaka, kā celt roku, kuru iebalsot amatā?
Tas būtu nepelnīts un negodīgs apvainojums vairākumam Saeimas deputātu, teikt, ka viņi ir amorāli paklausīgas marionetes. Taču atsevišķos gadījumos visnotaļ slīpētā veidā Saeimā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi. Jūtu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu tiem ir pieaugoša tendence.
Jautājums sabiedrības saliedētības speciālistam. Prezidents Vējonis Saeimai nosūtījis likumprojektu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu ģimenē dzimušiem bērniem. Kā to vērtējat?
Varbūt prezidents gribēja, lai tā iniciatīva ir saliedējoša, bet ir sanācis pilnīgi pretējais. Plūcas savā starpā latvieši, tiek kacināti krievi, ka pastāvošā kārtība viņus turot par otršķirīgiem cilvēkiem. Likums dod iespēju nepilsoņiem tiesības savam bērnam izvēlēties pilsoņa vai nepilsoņa statusu. Salīdzinoši niecīgs ir gadījumu skaits, kad bērni kļūst par nepilsoņiem. Bet arī pēc tam gan vecākiem, gan pašam bērnam ir iespēja mainīt šo izvēli un pārreģistrēties par pilsoni. Kaislīgie iniciatīvas aizstāvji to nezina vai negrib zināt. Tur nav nekādas diskusijas, bet gan no abām pusēm iet vaļā sevis izrādīšana un politisko rēķinu kārtošana. Uzjautrina tas, ka liberāļi un konservatīvie samainās lomām. Konservatīvie pēkšņi augstāk par visu liek personas izvēles brīvību, bet liberāļi tagad uzstāj, ka indivīda vietā jāizlemj valstij. Vecāku izvēle esot bezatbildīga. Sekojot tādai loģikai, vecākiem, kuri saviem bērniem izvēlējušies nepilsoņa statusu, būtu jāatņem vecāku tiesības, ja jau viņi ir tik bezatbildīgi. Tas ir smieklīgi. Vienīgais, kam visā nopietnībā piekrītu, ir tas, ka apzīmējums “nepilsonis” ir ļoti nelāgs un to derētu mainīt. Nedaudz pragmatisma ir iniciatīvas aizstāvju argumentā, ka ar šo, kā viņi paši saka – dīvainā nepilsoņu institūcija vairs nepapildinātos ar jauniem dalībniekiem. Bet vai Latvijas valstij jājūtas vainīgai, ka 50 okupācijas un agresīvas imigrācijas dēļ tāda dīvainība izveidojusies? Vai mums par to jātaisnojas valstīm, kuras de jure Latvijas okupāciju neatzina, bet faktiski atzina. Dīvainība ir arī tas, ka prezidents virza speciālu likumprojektu, kas ar līkumu apiet Pilsonības likumu, kas tomēr ir pilsonības piešķiršanas kārtības pamatlikums.
Kāpēc prezidents šādi darīja? Nacionālie politiķi spriež, ka pateicībā “Saskaņai” par balsīm, iegūstot amatu.
Nedomāju, ka tas būtu darījums ar “Saskaņu”. Prezidentam ar savu autoritāti pienāktos virzīt arī nepopulāras idejas. Bet ar šo ir sanācis, kā sanācis. No prezidenta puses jau iepriekš izskanēja doma par pilsonības dāvanām uz Latvijas simtgadi un runāšanu krieviski. Pats tam visam ieslēdza atpakaļgaitu. Tagad kaut ko maigāku jāmēģina novest līdz galam.
Ko pieredze saka – kāds būs iznākums pils likumdošanas iniciatīvai? Valdošā koalīcija to it kā noraida, bet “Par” četri deputāti saka jā, un atbalstītāji būšot vēl. Beigās pat vairākumā?
Šobrīd izskatās puse uz pusi. Pats balsošu pret, ar nīgrumu. Man nepatīk, ka esmu spiests nostāties vienā no pusēm, kad notiek ampelēšanās ar pseidoproblēmu, politisko rēķinu kārtošana un tautas uzbudināšana.
