Ar nepārdomātiem likuma grozījumiem apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu 1
Eiropas Savienība un citas organizācijas jau piecpadsmit gadus Latvijai pārmet necīnīšanos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Visu šo laiku Latvijas bankas figurē vērienīgās starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās, taču neviena persona par to nav notiesāta un netīrā nauda turpina plūst, šodien vērtēja TV3 analītiskais raidījums “Nekā personīga”.
Rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas Moneyval ekspertu grupa, lai skatītos, kas paveikts. Taču nekas būtisks pēdējo gadu laikā nav mainījies. Par naudas mazgāšanu pērn sodītas vien deviņas personas, turklāt par Latvijā pastrādātiem noziegumiem, nevis pakalpojumiem starptautiskām noziedzīgām struktūrām.
Tāpēc Tieslietu ministrija un atbildīgās Saeimas komisijas steigā cenšas panākt grozījumus likumā, kas maina naudas mazgāšanas definīciju un ļauj pie atbildības saukt plašāku personu loku. Tas varētu izskaistināt statistiku, tomēr ir pamatotas šaubas, vai tas uzlabos Latvijas ieguldījumu starptautisko naudas mazgāju izķeršanā.
Pastiprināt cīņu ar netīrās naudas mazgāšanu Latvija sola jau desmit gadus, taču parasti viss beidzas ar dažiem kosmētiskajiem uzlabojumiem. Šobrīd atkal tiek mainīti likumi, kas ļaus uzlabot statistiku, taču starptautiskās finanšu shēmas, visticamāk, neskars.
Pirms trīs gadiem Moldovu satrieca finanšu skandāls. No trīs lielākajām bankām vienas dienas laikā mistiski bija pazudis miljards eiro. Pēc starptautiskas detektīvu aģentūras “Kroll” izmeklēšanas atklājās, ka banku izpumpēšanā vainojams vietējais oligarhs Ilans Šors. Darījumi notika caur Latvijas bankām. Lietā nosaukta Aizkraukles banka, Latvijas Pasta banka un Privatbank. Tajās bija atvērti ārzonu firmu konti, kā to labuma guvēji norādīti Moldovas, Krievijas, Ukrainas iedzīvotāji.
Šajā lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija sodīja Privatbank ar līdz šim lielāko naudas sodu divu miljonu eiro apmērā. Policijā joprojām turpinās kriminālprocess, kurā izmeklē iespējamos bankas darbinieku likuma pārkāpumus. Šī ir viena no daudzām naudas legalizācijas shēmām, pēc kuras atklāšanas starptautiskās organizācijas prasīja Latvijai pastiprināt cīņu ar naudas atmazgāšanu.
Latvijas izmeklētājiem ar šādām izmeklēšanām nesokas. Krimināllietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir sarežģītas. Izmeklētājiem vajag ne vien juridisko izglītību un pārzināt operatīvo darbu, bet arī ļoti labas svešvalodu prasmes un zināšanas ekonomikā. Tādu izmeklētāju trūkst. Cilvēki ar izglītību un spējām privātajā sektorā saņem daudzkārt lielākas algas, nekā policijā. Par labu kadru trūkumu gadiem sūkstās gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, gan policijas vadība.
Tikmēr prokuratūras statistikas pārskats rāda, ka 2015. gadā reģistrēts 231 naudas atmazgāšanas gadījums, pērn tikai 120. Taču līdz tiesai nenonāk pat 10 procenti no legalizēšanas lietām. 2014. gadā tiesās saņemtas 13 lietas, 2015. – sešas, bet pērn vairs tikai četras lietas. Neviena no šīm lietām nav par starptautiskiem noziegumiem.
Laila Medina, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece, skaidro, ka ir nepieciešams pārskatīt pašu naudas atmazgāšanas definīciju, atvieglojot tiesībsargājošo iestāžu darbu atmazgātāju ķeršanā.
Patlaban noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir to pārvēršana citās vērtībās, atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti un ja tas darīts ar nolūku slēpt to izcelsmi. Tieši nolūku slēpt esot grūti pierādīt tiesā. Pēc Tieslietu ministrijas grozījumiem par legalizāciju uzskatīs tās pašas darbības, taču nozīmes vairs nebūs tam, kādā nolūkā tās veiktas.
Pret to iebilst prokuratūra, kam ar likumu jāstrādā ikdienā. Prokuratūra saskata bīstamību, ka mainot definīciju, pirmkārt, pantu par legalizāciju varēs piekarināt plašākam apsūdzēto lokam. Piemēram, par legalizāciju varēs uzskatīt kafijas pagatavošanu nozagtā kafijas automātā vai nozagtas degvīna pudeles izdzeršanu draugu kompānijā.
Otrkārt, legalizēšanas noziegums būs atzīstams par pastrādātu jau tad, kad noziedznieks ticis pie mantas, piemēram, kukuļņēmējs būs aizvedis kukulī saņemto naudu uz mājām, vai pārskaitījis uz savu kontu. Izmeklētājiem vairs nebūs jāmeklē, vai viņš šo naudu ieguldījis biznesā, īpašumos uz radinieku vārda vai samaksājis kukuļos. Pārslogotajiem policijas izmeklētājiem būs milzīgs kārdinājums neizmeklēt legalizācijas shēmas līdz galam, ja pietiks ar shēmas pirmā posma pierādīšanu.
“Nekā personīga” norāda, ka faktiski nenotiek priekšlikumu apspriešana un izvērtēšana, jo grozījumi jau apstiprināti divos lasījumos Saeimā un patlaban iesniegti uz trešo. Atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem priekšlikums patīk, tā grozījumus jau ir atbalstījusi. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis dusmīgs, ka prokuratūra steigā virzītajos grozījumos ir pamanījusi problēmu.
Ainars Latkovskis uzskata, ka diskusijas par likuma grozījumiem rada vēlme juridiski skaldīt matus. “Viena no milzīgākajām problēmām laika gaita uzrādīta no ekspertu puse. Tas ir likuma pants. Tā ir prasība pierādīt, ka tas ir darīts ar nolūku, ko ir ļoti grūti un sarežģīti pierādīt. Un manā skatījumā nav arī nepieciešams. Pietiek ar faktiem, ka mēs redzam, ka šī nauda tiek atmazgāta. Šis pants traucē policijai, pašai prokuratūrai un tiesai notiesāt vainīgos. Manā skatījumā tas ir absurdi, matu skaldīšana un tieši tāpēc komisija vienbalsīgi atbalstīja šo Tieslietu ministrijas priekšlikumu,” raidījumam sacīja Latkovskis.
Tiesneši ir bažīgi, ka būtiskie priekšlikumi iesniegti 3. lasījumam, līdz ar to nebūs deputātu debašu, kas ir viens no instrumentiem, ko tiesas var izmantot, ja nav skaidrs, kā piemērot likumu un kas ar to ir domāts. Tas var izrādīties īpaši svarīgi, ja grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā stāsies spēkā Tieslietu ministrijas iecerētajā redakcijā.
