Ar nepacietību gaida tiesas spriedumus KNAB lietā 6
Kad Alekseju Loskutovu Saeima atcēla no KNAB priekšnieka amata, “Jaunais laiks” par viņu vairs nelikās ne zinis. Bet Jutai Strīķei “Vienotībā” ir ne viens vien draugs, kuram ir svarīga viņas nākotne, atzina kāds Strīķes darba lietu jautājumu labi pārzinošs Saeimas deputāts un piebilda, ka droši vien nebūšot ilgi jāgaida, kad Strīķe atkal atgriezīsies KNAB, bet projām būs jāaiziet pašreizējam biroja vadītājam Jaroslavam Streļčenokam.
J. Strīķe sacīja, ka noteikti pārsūdzēšot KNAB vadītāja rīkojumu par viņas atbrīvošanu no amata. Patlaban tiek gatavota prasība tiesai. Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma “Vienotības” Saeimas frakcijas sēdē šonedēļ paziņoja, ja tiesa lems, ka Streļčenoks savu vietnieci atbrīvojis nepamatoti, viņa rosināšot veidot komisiju, kas izvērtēs KNAB priekšnieka atbilstību amatam. Neoficiāli zināms, ka “Vienotībā” nav valdījusi vienprātība, apspriežot priekšnieka nežēlastībā kritušās vietnieces nākotni. Atsevišķi deputāti pauduši, ka ar komisijas veidošanu nedrīkst steigties, jo var pāršaut pār svītru – to var darīt tikai tad, kad spriedums stājas spēkā. Turklāt, ja spriedums būs Streļčenokam nelabvēlīgs, arī viņam ir tiesības vērsties ar prasību tiesā. Nevajagot steigties notikumiem pa priekšu.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis uzsvēra, ka tiesa var apšaubīt Streļčenoka izveidotās komisijas sniegto savas vietnieces darba vērtējumu. Tajā iekļautajām personām neesot zināšanu korupcijas apkarošanas, kā arī operatīvo darbību jautājumos, tāpēc zemākais novērtējums, ar ko tika pamatota Strīķes atbrīvošana, pēc deputāta sacītā, var tikt novērtēts kā neobjektīvs.
J. Strīķe janvāra sākumā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pārsūdzēja KNAB priekšnieka pagājušā gada nogalē viņai piemēroto disciplinārsodu – rājienu. Tiesas priekšsēdētāja palīgs Jānis Jaksons sacīja, ka prasība ir pieņemta un ka likums neļaujot vilcināt darba strīdu izskatīšanu – tas jāizdara mēneša vai divu laikā. Neesot gan zināms, vai tiesas noslogojuma dēļ tas izdosies. Lieta nonākusi tiesneses Mairas Griķes rokās. Atgādināšu, ka rājiena iemesls bija Streļčenokam nepieņemamā Strīķes rīcība, pildot KNAB priekšnieka pienākumus. Viņa atcēla Streļčenoka rīkojumu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar KNAB galveno speciālisti, kurai bija pārbaudes laiks. Streļčenokam nepatika arī tas, ka Strīķe ar rīkojumu darbā pieņēmusi kādu izmeklētāju. J. Jaksons uz jautājumu, vai spriedumam šajā lietā varētu būt kādas tālejošākas sekas, atbildēja – neesot izslēgts, ka tiesa Streļčenoka rīcību novērtē kā prettiesisku, un tad var aktualizēties jautājums par Streļčenoka atbilstību amatam.
Patlaban KNAB ir izsludinājis konkursu uz vakanto KNAB priekšnieka vietnieka amatu, taču, ja Strīķes vietā tiks pieņemts cits darbinieks, tas netraucēs Strīķi atjaunot amatā, ja tiesa pieņems viņai labvēlīgu spriedumu.
Patlaban par Strīķes k-dzes nākotni neviens tā īpaši neinteresējas. Kad no amata atbrīvoja A. Loskutovu, tad viņam toreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis vismaz piedāvāja prokurora darbu. Vai Maizīša k-gs, būdams Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks, nav domājis, ka nevajadzētu novārtā atstāt arī Strīķes k-dzes spējas? Ar SAB preses sekretāres Ivetas Mauras starpniecību noskaidroju, ka birojs nekomentēšot kadru politikas jautājumu, jo to liedzot likums “Par valsts noslēpumu”.
Bet varbūt Strīķes kundzei atbilstošu amatu ir atradis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis? Viņa preses sekretāre Daiga Holma atbildēja: “Šāds jautājums nav apsvērts.” Arī Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks intervijā “NRA” paguvis pavēstīt, ka, viņaprāt, diezin vai bijušo DP inspektori un nodaļas vadītāju Strīķes kundzi varētu ieinteresēt šobrīd brīvās vakances viņa vadītajā iestādē.
