Ar ministrijas pieredzi rektora krēslā 0
Drīzumā valdība lems, vai iecelt Ventspils Augstskolas (VeA) rektora amatā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieci, bijušo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktori, fizikas doktori Gitu Rēvaldi.
Šajā amatā viņu jau ievēlējusi augstskolas Satversmes sapulce: G. Rēvalde bija vienīgā kandidāte uz rektora amatu.
Ne pēc Lemberga aicinājuma
Kandidēt uz VeA rektora amatu G. Rēvalde nolēmusi vīra un draugu rosināta. Viņa uzskata – ik pa laikam jāmaina gan darba, gan dzīvesvieta. “Ja dzīvots lielā pilsētā, jāpadzīvo arī mazākā pilsētā vai pat laukos. Vēlējos pamainīt vidi,” spriež G. Rēvalde. “Turklāt Ventspils Augstskolu uzskatu par ļoti konkurētspējīgu, par augstskolu ar potenciālu. Šī augstskola uzņēmusies nacionāla līmeņa misiju un izaicinājumu attīstīt radioastronomijas un kosmosa tehnoloģiju centru. Man kā fiziķei pēc izglītības strādāt tajā būs interesants izaicinājums.”
Tā kā G. Rēvalde bijusi ne tikai ierēdne, bet arī kandidējusi Saeimas vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta, jautāju, vai kāds no Ventspils domes, piemēram, ar ZZS saistītais pilsētas mērs Aivars Lembergs, nerosināja G. Rēvaldi pieteikties rektora amatam. “Nē, manai kandidēšanai ar partijas lietām nebija absolūti nekāda sakara,” attrauc G. Rēvalde. 2009. gadā viņa iesaistījusies ZZS, jo uzskatījusi, ka “vajadzīgs nacionāls stabils spēks”. Piesaistei neesot bijis sakara ar to, ka toreizējā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe arī bija no ZZS. Aktīva savienības biedre gan G. Rēvalde neesot bijusi un, nonākot rektora amatā, politisko darbību sola pilnībā nolikt malā.
Taču G. Rēvalde zina, ka VeA ir krietni ciešāka sadarbība ar pilsētas domi nekā vairākumā citu pašvaldību: “Ventspilī dome ļoti rūpējas par izglītības iestādēm. Arī augstskola saņem finansiālu atbalstu no domes. Citas pašvaldības no Ventspils pat varētu pamācīties.”
Attīstīs pētniecību
Jautāta, kādas ieceres plāno īstenot, ieņemot rektores amatu, G. Rēvalde atgādina, ka nesen Ventspils Augstskola ieguvusi zinātniskās institūcijas statusu. Tas nozīmē, ka visās fakultātēs, visos studiju virzienos jāstiprina zinātniskā darbība: “Līdz ar to, pirmkārt, studentiem attīstās pētniecības iemaņas un analītiskā domāšana. Otrkārt, pasniedzējus iesaistot zinātnē, viņu kvalifikācija tiek uzturēta augstā līmenī. Treškārt, tiek veicināta pašas zinātnes attīstība. Līdz ar to augstskolā zinātnei pat ir vairāk mērķu nekā vienkārši zinātniskos institūtos, kas neapmāca studentus.”
Iespējamā rektore arī teic, ka būtu nepieciešams paplašināt VeA studiju piedāvājumu. Patlaban augstskola lielākoties īsteno pilna laika studijas. Būtu jāļauj studēt arī nepilnā laikā vai tālmācībā. Tāpat jānoskaidro reģiona iedzīvotāju un darba devēju viedoklis par to, kādi studiju virzieni VeA vēl būtu nepieciešami. Nevajadzētu būt tā, ka daudzi Ventspils apkaimes jaunieši brauc studēt kaut kur citur tikai tāpēc, ka VeA nav atbilstoša studiju piedāvājuma.
Latvijā gan vairākkārt izskanējušas idejas, ka pietiktu tikai ar vienu universitāti vai ka reģionālajām augstskolām vismaz nevajadzētu dot tiesības piešķirt doktora grādus. G. Rēvalde uzskata, ka augstskolām ārpus Rīgas jāpaliek, lai valsts attīstītos vienmērīgāk. Par doktorantūras programmām viņa saka: nebūtu godīgi kādai augstskolai atņemt tiesības tās īstenot tāpēc vien, ka tā neatrodas galvaspilsētā. “Jāskatās kvalitāte un tas, kādā līmenī augstskola strādā. Kā gan lai Ventspils Augstskola attīsta radioastronomijas un tehnoloģiju virzienu bez doktorantūras?” tā G. Rēvalde.
Topošā rektore atzīst, ka augstskolu konkurence tikai pastiprināsies, jo Latvijā samazinās potenciālo studentu skaits, turklāt daļa vēl aizbrauc studēt uz ārzemēm. Lai VeA studentu skaits nesaruktu, G. Rēvalde arī cer piesaistīt aizvien vairāk ārvalstu studentu.
Kalnos kāpēja
Jautāta, kāpēc pati savulaik izvēlējusies studēt tik smagu jomu kā fizika, G. Rēvalde stāsta, ka fizika patikusi, turklāt arī abi vecāki bijuši fiziķi. Fiziķis ir arī G. Rēvaldes dzīvesbiedrs. Jau pieaugusī meita gan fiziku nav studējusi.
Savulaik, studējot doktorantūrā Latvijas Universitātē (LU), G. Rēvalde devusies pieredzes apmaiņā uz Maincas universitāti Vācijā. Kad doktora grāds jau bija rokā un G. Rēvalde turpināja strādāt pētniecisko darbu spektroskopijas, lāzerfizikas, aukstu jonu sprostošanas, matemātiskās modelēšanas jomās, līdztekus darbam LU gandrīz katru gadu trīs mēnešus viņa strādāja arī Vācijā. Ar LU nopelnīto nevarēja iztikt. “Kādā brīdī mētāšanās starp Latviju un Vāciju apnika,” atceras G. Rēvalde.
2005. gadā viņa labākas algas un jaunas pieredzes meklējumos devusies strādāt uz IZM. Kā vecākā referente pelnījusi tur trīs reizes vairāk, nekā būdama vadošā pētniece un mācībspēks LU! G. Rēvalde kāpa pa karjeras kāpnēm un kopumā IZM nostrādāto laiku vērtē pozitīvi.
Ministriju viņa pameta lielā reformatora ministra R. Ķīļa laikā, kurš gribēja, lai G. Rēvalde strādā Studiju un zinātnes administrācijā. Viņa atteicās un starp vairākiem darba piedāvājumiem izvēlējās RTU. G. Rēvalde noliedz, ka būtu bijusi pret reformām augstākās izglītības jomā. Strādājot RTU, viņa gādājusi, lai Eiropas Universitāšu asociācija, kas ir Eiropas kvalitātes aģentūru sarakstā (EQAR) reģistrēta organizācija, izvērtē RTU darbību. Drīzumā gaidāms starptautisko ekspertu ziņojums. “Mums būs atzinums, ka atbilstam Eiropas līmenim; kvalitāte ir laba un pat izcila,” paredz G. Rēvalde. Bet kā ar citām augstskolām? “To, cik kvalitatīva ir konkrētā studiju programma, var pateikt tikai students, kurš pats tur mācījies,” viņa ir pārliecināta. G. Rēvalde atzīst, ka “Latvijā ir dažas augstskolas, kas tikai ražo diplomus”, tomēr par reformu saturu vēl jādiskutē. Lēmumi par reformu saturu un nepieciešamību jābalsta uz situācijas analīzi. G. Rēvalde atgādina, ka plāns augstskolu reformām bija izstrādāts ministres Koķes laikā. R. Ķīlim plāna nebija.
Brīvajā laikā G. Rēvalde aizraujas ar kalnos kāpšanu. Šovasar kāpusi pa Alpiem. “Grūti gāja, jo pirms tam bija maz treniņu. Taču agrāk ar to aizrāvos ļoti nopietni. Esmu kāpusi arī Elbrusā – augstākajā Eiropas virsotnē,” viņa stāsta. Kalnos kāpšana palīdz “sakārtot domāšanu”.
Tukuma novadā viņas ģimenei ir lauku māja, kurā iekopts dārziņš un zum bites.
Viedokļi
Kā vērtējat Gitu Rēvaldi kā potenciālo Ventspils Augstskolas rektori?
Ina Druviete, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja: “Gita Rēvalde ir viens no cilvēkiem, kas vislabāk pārzina augstākās izglītības sistēmu Latvijā, spēj skatīt lietas plašākā kontekstā. Viņa ir cilvēks, ar ko patīkami sadarboties.”
Jānis Spīgulis, habilitētais fizikas doktors, LU profesors: “Domāju, ka Ventspils Augstskolai paveicies. Gita ir ļoti kvalificēta fiziķe, bet ar lielu pieredzi administratīvajā darbā. Gitai ir raksturs, stingrs tvēriens, spēj aizstāvēt savu viedokli, pastāvēt par savām idejām. Man ar viņu vienmēr bijusi laba sadarbība, bet zinu, ka citiem nācies saskarties ar šerpākiem Gitas gājieniem.”
