Klimata pārmaiņas jutīsim arvien vairāk: cik un kur paredzēts ieguldīt, lai novērstu postošu plūdu draudus Latvijā? 26
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tīras upju gultnes, nostiprināti krasti un līdz minimumam samazināts apkārtnes applūšanas risks – šie ir rezultāti, ko varam sagaidīt jau pēc dažiem gadiem, kad tiks īstenotas plānveida investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā.
No 1,8 miljardu lielā Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējuma pīrāga klimata pārmaiņu programmām atvēlēta krietna šķēle – trešā daļa jeb 676,6 miljoni eiro, no kuriem savukārt 32,967 miljoni iezīmēti Latvijai investīcijām plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā.
Kā liecina prognozes, pasaules klimata pārmaiņas jutīsim arvien vairāk, un Latvijā tās izpaudīsies biežākās un stiprākās lietavās.
Latvijas lielo upju baseinu apgabalos kopumā ir uzskaitīti 6400 km2 applūstošo teritoriju, kurās atrodas ievērojamas meliorētas lauksaimniecības un meža zemju platības, kā arī blīvi apdzīvotas teritorijas. Plūdi klimata pārmaiņu ietekmē šajās teritorijās var radīt bīstamus postījumus, kuros var ciest dabas, vēsturiskās un kultūras vērtības. Tā kā klimata pārmaiņas rada arvien augstākus plūdu, kā arī krastu erozijas riskus, pretī jāliek pasākumi risku mazināšanai ar kritiskās infrastruktūras palīdzību.
Tīrīs, labos un būvēs
Ko praksē nozīmēs iepriekšminēto 32,967 miljonu izlietojums? Veco aizsargdambju atjaunošanu, pagājušā gadsimta 60.–80. gados būvēto polderu sūkņu staciju modernizēšanu, kā arī upju gultņu tīrīšanu. Uzreiz gan jāpiezīmē, ka pēdējais attiecas tikai uz regulētām potomālām upēm, proti, lēni plūstošām valsts nozīmes ūdensnotekām, piemēram, Misu, Platoni, Vecmaltu, Īdeņa kanālu, Meirānu kanālu u. c.
Vienlaikus Pļaviņu, Kokneses un citu applūstošu teritoriju problēmu risināšanai finansējums nāk no citas kabatas, proti, ES fondiem, valsts un pašvaldību budžetiem.
Investīcijām plūdu risku mazināšanai valsts finansējums nav paredzēts, taču pasākuma īstenošanu pārraudzīs valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ).
Plānots, ka ar šo investīciju palīdzību tiks īstenoti 29 projekti. Kā informē ZMNĪ Meliorācijas departamenta pārstāvis Edmārs Mednis, ar videi draudzīgas meliorācijas paņēmieniem tiks atjaunotas vai pārbūvētas 9 polderu sūkņu stacijas, atjaunoti 15 aizsargdambji 96,14 km kopgarumā, kā arī tīrīti un atjaunoti regulētie potomālo upju posmi, proti, agrāk speciāli raktās un taisnotās ūdensnotekas 79,8 km kopgarumā. Viena projekta īstenošanā ir plānots nodarbināt līdz 30 darbiniekiem, tātad kopumā šī programma radīs darba vietas 870 cilvēkiem.
Patlaban par lielāko daļu objektu ir apkopotas vispārīgas ziņas – par iepriekš veiktiem inženierizpētes darbiem, būvprojektiem un būvdarbiem, kam sekos būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošana, būvprojektu izgatavošana un iepirkumu konkursi būvdarbu veicēju izvēlei. Visus būvdarbus plānots pabeigt līdz 2026. gada vidum.
Daži paredzēto darbu piemēri
Ieskatīsimies dažos piemēros. Lubāna ezerā plānots atjaunot Austrumu dambi aptuveni četru kilometru garumā dabas lieguma “Lubāna mitrājs” teritorijā.
Viļņu un vēju ietekmē dambja nogāzes strauji brūk, tādēļ būtiskākie veicamie darbi šeit ir grunts uzbēršana, nogāžu nostiprināšana un nobrauktuvju izveidošana. Dambis no plūdiem pasargā aptuveni 35 000 ha lielu apkārtējo platību. Aptuvenās projekta izmaksas – 2,81 miljons eiro.
Savukārt par 1,25 miljoniem plānota Ķūļciema poldera sūkņu stacijas pārbūve Talsu novadā.
Stacijā nepieciešams nomainīt četrus fiziski un morāli nolietojušos sūkņus pret energoefektīviem, kā arī jāierīko automātiskas sūkņu vadības un modernas ugunsdzēsības sistēmas, jāpārbūvē stacija ēka. Šī sūkņu stacija no plūdiem pasargā aptuveni 700 ha lielu platību, tostarp Ķūļciema iedzīvotājus un Ķūļciema notekūdeņu attīrīšanas ietaises.
“Kā mākam, tā labojam”…
Teic dārzkopības kooperatīva “Ezītis” iedzīvotāji, rādot uz pašdarinātiem Misas upes krasta stiprinājumiem. Pieverot acis uz dabas aizsardzību, lietā tiek laisti gan būvniecības atkritumi, riepas, šīfera gabali, taču cilvēkus var saprast – upe ir tiktāl aizsērējusi, ka ūdens ik pavasari kāpj pāri krastam, pārplūdinot apkārtni.
Esam te ieradušies, lai kopā ar ZMNĪ pārstāvjiem izstaigātu vienu no lielākajiem investīciju objektiem – valsts nozīmes ūdensnoteku Misā kopumā ap 28,3 km garā posmā Jelgavas, Olaines un Ķekavas novados. Tā ir aptuveni 3700 ha plaša, regulāri applūstoša teritorija, turklāt biezi apdzīvota.
Gultne ir piesērējusi ar barības vielām bagātīgu sanesumu, kā rezultātā intensīvi aizaugusi ar ūdensaugiem, un lai nodrošinātu ūdens novadi, uzlabotu ūdens ekoloģisko kvalitāti un mazinātu plūdu riskus, ir nepieciešama tās atjaunošana. Projekta gaitā jau ir veikta biotopu izpēte un kopā ar Olaines pašvaldību apsekoti visi pieci polderi. Kopējās projekta izmaksas – 3,98 miljoni eiro.
“Pirmais darbs būs apauguma novākšana no upes krasta tā, lai klāt var tikt tehnika, tai skaitā peldošais ekskavators.
Tad strādnieki izvāks kritalas, izraks sanesumus un izrakto materiālu turpat krastā izlīdzinās. Upes posmā, kur jau ir aizsargdambji, no saknēm attīrīto upes grunti uzbērs uz tiem.
Lai Olaines upes ūdeņi varētu ieplūst Misā, abas upes ir kārtīgi jātīra. Abās ir ļoti daudz kritalu, kuru dēļ ir paaugstināts ūdens līmenis, kas savukārt veicina krastu eroziju. Krasti dažviet izskaloti līdz pat ceļam, darbu daudz, bet atdeve būs ļoti būtiska,” stāsta ZMNĪ Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītāja Ilze Bergmane.
Savukārt Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas Rīgas sektora vadītājs Ivars Lagzdiņš piebilst, ka lielie koki upes krastos pēc iespējas tiks saglabāti, bet tiks novākti ūdenim pārliekušies kārkli un baltalkšņi. “Patlaban tiek gatavoti projekti, būvdarbi varētu sākties pēc diviem gadiem, savukārt rezultātu varēsim redzēt pēc gadiem četriem. Līdz tam pašvaldība darīs visu iespējamo esošo sūkņu staciju uzturēšanai, bet, kamēr Misa nav iztīrīta, ūdens prom neies.”
Ekonomiskā atdeve
Plūdu novēršanas ekonomisko atdevi nevar tik vienkārši izmērīt, kā tas iespējams ir citos ar ES piešķīrumiem saistītos projektos, jo 32,967 miljonu eiro atbalsta pasākuma ietvaros ieguvumu negūs konkrēti uzņēmumi. Investīcijas paredzētas, lai novērstu apdzīvotu vietu, ceļu, meža, lauksaimniecības zemju un citu infrastruktūras objektu applūšanu, kas ir vispārīgi pasākumi visas sabiedrības interesēs. Un galvenais – pēc projektu īstenošanas minētās teritorijas 59 000 hektāru apjomā no plūdu draudiem tiks pasargātas simtprocentīgi, līdz ar to tiks uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, drošība, kā arī uzņēmējdarbības vide.
