Ar meža meliorāciju samazinās siltumnīcas efekta gāzes 5
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieki nupat pabeiguši pētījumu par kūdras augšņu apsaimniekošanu. Secinājumi liecina, ka slapjie meži ar kūdras augsnēm rada vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā meliorētie meži.
LVMI “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš skaidro, ka pētnieku hipotēze bijusi – emisijas rodas ne tikai purvos, bet arī slapjajos mežos ar kūdras augsnēm, purvaiņos.
Lai saprastu, cik daudz emisiju rodas nesusinātā purvainī, respektīvi, nemeliorētā mežā, “Silavas” pētnieki ierīkojuši izmēģinājumu objektus dažāda vecuma bērzu, melnalkšņa un apšu audzēs.
Paralēli mērījumi tikuši veikti meliorētos kūdreņos ar tām pašām koku sugām. Kopumā – nedaudz mazāk kā 40 objektos. “Divus gadus mēs šajās platībās izdarījām gāzu apmaiņas mērījumus,” skaidro Andis Lazdiņš.
“Sekojām arī gruntsūdens līmeņa un gaisa temperatūras izmaiņām, noteicām augsnes un ūdens īpašības, koku pieaugumu un zemsedzes augu biomasu. Bilance sanāca apmēram tāda, kādu gaidījām, kas liecināja, ka kūdreņos emisijas kopumā ir mazākas nekā purvaiņos. Līdz ar to esam nonākuši pie pierādītas atziņas, ka meža meliorācija no klimata viedokļa ir ļoti svētīgs pasākums. Šāds atzinums daudziem nepatiks, bet tā nu tas ir.”
Šajā jomā mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieki veikuši vienu no vērienīgākajiem pētījumiem, kāds par šo tēmu veikts Baltijas jūras piekrastē. Pētījuma secinājums liecina, ka pret meliorāciju nevar cīnīties, vicinot klimata karogu.
A. Lazdiņš: “Diemžēl šobrīd visos Eiropas Komisijas politikas dokumentos, kas attiecas uz klimatu, parādās prasība, ka mums vajag augsnes mitrināt, apūdeņot un bezmaz slīcināt. Patiesībā Latvijā nav neviena pētījuma, kas apliecinātu, ka no klimata viedokļa šāda prasība dos ieguvumus.”
Pētnieks secina, ka lielākais izaicinājums tagad ir pierādīt, ka meliorācija var būt laba. “Diemžēl pat tiem politiķiem, kuri to saprot, vieglāk pakļauties kopējai tendencei, kas nostiprinājusies un pie kādas turas EK,” vērtē A. Lazdiņš.
A. Lazdiņš: “Ja Latvijā ir nepieciešami klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, tad pirmais solis var būt lauksaimniecības zemju kūdras augsnes apmežošana. Tas var nepatikt lauksaimniekiem, bet tas ir efektīvs pasākums klimatneitralitātes virzienā. Tas turklāt nerada nepieciešamību samazināt lauksaimnieciskās ražošanas apjomu, jo kūdras augšņu īpatsvars lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir neliels un lielāko daļu no tām arī šobrīd neizmanto pārtikas produkcijas ražošanai.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
