Ar mēra sajūtu pie svētku galda! Bet ko iesākt, ja netīšām sanācis pārēsties? 21
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zoss vai cūkas cepetis, skābie kāposti, pelēkie zirņi, pīrādziņi un vēl citi gardumi. Pēc ikdienas steigas, kad darba dienās reizēm nav laika kārtīgi paēst, reizēm nav spēka atteikties no cienasta, kaut iekšējā balss jau sen saka: “Pietiek!”
Vienas maltītes vietā daudzas
Uztura speciāliste Kristīne Štikāne iesaka dažādus paņēmienus, kā nākamajā rītā nepamosties ar smaguma sajūtu vēderā. Pirmkārt, ja vien tas ir iespējams, svinēt svētkus nevis vakarā, sēžoties pie bagātīgi klāta galda, bet kopā ar ģimeni visas dienas garumā. Piemēram, kopīgi gatavotos speķa pīrādziņus baudot brokastīs, kartupeļus un cepeti – pusdienās, bet augļus, piparkūkas un citus saldumus – vakarpusē. Otrkārt, vajag ierobežot ēdiena daudzumu uz svētku galda, lai viesiem rastos sajūta, ka uz šķīvja nevajag likt pārāk daudz, jo visiem var nepietikt. Piemēram, necelt galdā uzreiz visu cepeti, bet pasniegt to pa daļām, vairākos piegājienos.
Treškārt, arī uz Ziemassvētku galda atradīsies vieta augu valsts produktiem, turklāt ne tikai zirņiem un skābiem kāpostiem, bet arī svaigu augļu un dārzeņu salātiem. Svaigos dārzeņos un augļos ir daudz šķiedrvielu, kas rada sāta sajūtu un veicina gremošanu. Ceturtkārt, gatavojot ēdienu, mazāk pievienot tam sāli un cukuru, tā vietā vairāk izmantojot dažādus augļus, to sulas un garšaugus, piemēram, rozmarīnu, timiānu, kanēli, kardamonu, koriandru, pētersīļus, kuri palīdz sagremot ēdienu, novērsīs vēdera pūšanos. Piektkārt, izvairīties no pārtikas produktiem, kuri ir trekni un satur piesātinātās taukskābes, piemēram, rūpnieciski ražotās majonēzes. Speciāliste arī iesaka nepārvērst svētkus par nepārtrauktu maltīti, bet būt fiziski aktīviem, baudot ziemas priekus gan ārā, piemēram, pikojoties vai ceļot sniegavīru, gan ejot rotaļās, piedaloties viktorīnās vai vēl kādās izpriecās.
Emociju apēšana
Uztura speciāliste Gita Ignace stāsta, ka emocionālo ēšanu raksturo lielu ēdiena porciju apēšana ne tikai svētkos, bet arī ikdienā, regulāra pārēšanās, ēšana stresa brīžos vai reaģējot uz kādām nepatīkamām emocijām. Ēdiens tiek izmantots kā līdzeklis, lai atbrīvotos no negatīvajām emocijām, vientulības sajūtas, sevi atalgotu, iepriecinātu. Emocionālajai ēšanai bieži tiek izmantoti “komforta ēdieni” jeb pārtikas produkti, kuri strauji paaugstina kā glikozes līmeni asinīs, tā dopamīna līmeni smadzenēs, piemēram, saldumi, miltu izstrādājumi. Uztura speciāliste skaidro, ka dopamīns ir viela, kuru saista ar dažādu atkarību, tostarp arī no ēdiena, veidošanos. Ēdot, pārēdoties, paaugstinot savu dopamīna līmeni smadzenēs ar ēdiena palīdzību, cilvēks pierod pie domas, ka tādā veidā iespējams tikt galā ar problēmām. Tipiskas emocionālās ēšanas pazīmes ir liekais svars, nekontrolējams saldumu patēriņš ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Stresa situācijās, skatoties televizoru, vienmēr gribas kaut ko apēst, panašķoties.
“Tas nav nekas slikts, ka mēs dažreiz ēdam saldumus, taču jāiemācās tos ēst apzināti. Tad arī porciju daudzums samazināsies un zudīs vajadzība pēc otrā un trešā kūkas gabaliņa,” saka Gita Ignace.
Nelabi no saldumiem
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga novērojusi, ka svētku laikā katrā mājā uz galda smaržo piparkūkas un bērniem pieejamās vietās stāv konfektes un dažādi citi kārumi, taču arī šajā laikā ļoti svarīga ir mērenības ievērošana, līdzsvarojot uzņemto šokolādes un citu saldumu daudzumu ar cita veida uzkodām, piemēram, dārzeņiem, augļiem un riekstiem. Nereti bērns atsakās no svētku pusdienām, jo visu dienu ir našķējies ar saldumiem, tādēļ vairs nejūt izsalkumu, bet vecāki bieži vien svētkos liek uz šķīvjiem lielas porcijas, arī ēdiens, piemēram, zoss cepetis, bērnam var būt neierasts. Lai visas svētku dienas bērna pamatēdiens nebūtu tikai saldumi, uztura speciāliste iesaka pagatavot ēdienus, kas bērnam garšo un ir jau pazīstami.
Svētku laikā jāatceras, ka visus saldumus, piemēram, skolā un vecāku darba vietās dāvātās Ziemassvētku konfekšu paciņas nevajadzētu apēst uzreiz, bet pakāpeniski, vairāku dienu vai pat nedēļu laikā. Lai gan daudzi vecāki domā, ja, izēdot veselu saldumu paciņu, bērnam paliks slikti, viņš vairs tos neēdīs, bet dzīvē tā notiek ļoti reti, tādēļ Lizete Puga iesaka vecākiem meklēt veselīgākas alternatīvas, piemēram, žāvētos augļus, riekstus.
Ja gadījies pārēsties
* Ivars Tolmanis, gremošanas slimību centra “Gastro” gastroenterologs: “Nav tādu medikamentu, kas universāli palīdzētu novērst pārēšanās sekas. Vislabākās zāles pret pārēšanos ir nepārēsties. Ja negadījums tomēr ir noticis, tad ļoti svarīgi ļaut kuņģim un zarnām atpūsties. Vislabākā atpūta gremošanas sistēmai ir neliela lēna maltīte ik pēc 3–4 stundām, nesasniedzot sāta sajūtu. Kad pēc pārēšanās jāmeklē ārsta palīdzība? Ja pastāvīgas sāpes vēderā ilgākas par divām stundām. Dispepsijas (gremošanas traucējumu simptomu komplekss, kas ietver pilnuma sajūtu pēc ēšanas, ātru sāta sajūtu, sāpes vēdera augšdaļā pa vidu) saglabāšanās ilgāk nekā divas nedēļas pēc pārēšanās. Dispepsijas parādīšanās no nelielas maltītes, kas agrāk nav izraisījusi sāta sajūtu. Vispārēja slikta pašsajūta, ilgāka par divām nedēļām, kā arī atkārtota vemšana.”
