Ar meningītu – piesardzīgi! 1
Kāpēc jauni, it kā veselīgi un spēcīgi cilvēki saslimst ar meningītu? Kādu simptomu gadījumā vajadzētu kļūt uzmanīgam?
Ar smadzeņu apvalka iekaisumu meningītu visbiežāk slimo bērni un jaunieši, kā arī veci cilvēki, sasirgstot ar pneimoniju vai citām slimībām. Mūža vidusposmā tas piemeklē retāk, atzīst neiroloģe Ruta Plotniece.
Meningītu, pazeminoties imunitātei, var izraisīt baktērijas (meningokoki, pneimokoki, tuberkulozes nūjiņas), kas mīt augšējo elpceļu gļotādā, kā arī vīrusi, tostarp kuņģa un zarnu traktā esošie, piemēram, Epšteina–Barra vīruss un citi.
Iespējams inficēties caur asinīm, kā ērču encefalīta un Laima slimības gadījumā.
Tas var notikt arī gaisa pilienu ceļā – šķaudot, klepojot, sasveicinoties, lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus. Tādēļ ir svarīgi ievērot higiēnu – rūpīgi mazgāt rokas, pirms lietošanas augļus un dārzeņus, izvairīties no saskarsmes ar slimniekiem, vēdināt telpas, potēties pret ērču encefalītu, pneimokokiem, tuberkulozi, meningokokiem. Latvijā meningokoki sastopami salīdzinoši reti, taču pirms došanās uz Sauda Arābiju vai Āfrikas valstīm, kur izplatītas šīs baktērijas, vajadzētu vakcinēties. Tas jādara tāpat bērnībā potētajiem, jo antivielas asinīs var būt zudušas.
Jauniem, sportiskiem cilvēkiem šīs kaites iemesls mēdz būt arī galvaskausa traumas, pēc kurām tā kaulos izveidojušās atverītes, caur kurām smadzeņu apvalkā var iekļūt infekcija. Gadās, ka pa degunu tek smadzeņu šķidrums, taču pacientam šķiet, ka viņam ir iesnas.
Ja radušies caurumiņi kaulos, meningīts mēdz atkārtoties. Smadzeņu apvalks var iekaist – arī atkārtoti, saslimstot ar vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumu.
Meningīts mēdz izpausties ar galvassāpēm, kas galvenokārt koncentrējas pakausī, augstu temperatūru, smeldzi sprandā un muskuļos, sliktu dūšu, vemšanu un reiboni. Var būt sāpes acīs, kas pastiprinās, uzspiežot uz to āboliem, kā arī grūtības noliekt uz priekšu galvu un iztaisnot saliektu kāju.
Vīrusu izraisīts meningīts norit salīdzinoši vieglāk nekā bakteriālais. Dažreiz gadās to izslimot, pašam nezinot un domājot, ka tā ir saaukstēšanās. Ja tiešām ir, iedzerot ibumetīnu vai paracetamolu, ne vēlāk kā trešajā dienā galvassāpes mazinās. Meningīta gadījumā simptomi progresē, reizēm pievienojas miegainība un apziņas traucējumi.
Taču, lai precīzi atšķirtu meningītu no vīrusa vai citas infekcijas izraisītām galvassāpēm, jāveic lumbālpunkcija, paņemot mugurkaula smadzeņu šķidruma paraugu. Tas ir vienīgais drošais veids šīs diagnozes apstiprināšanai. Šādi tiek precizēts iekaisuma izraisītājs, lai slimnieks saņemtu visatbilstošākās zāles. Parasti slimnieks ar šādu diagnozi nokļūst slimnīcā.
Neārstējot meningītu (bet dažkārt arī to darot adekvāti) un infekcijai izplatoties dziļāk, var rasties nopietni sarežģījumi – smadzeņu vielas iekaisums jeb encefalīts vai muguras smadzeņu iekaisums jeb mielīts. Jebkurā gadījumā turpmāk var biežāk sāpēt galva.
