3. Atcerieties par medikamentiem! 0
Ārsta izrakstītie medikamenti ir jālieto apzinīgi, neizlaižot un nesamazinot devas! Zāles un to kombinācijas samazina atkārtota infarkta risku un kontrolē riska faktorus, piemēram, holesterīna līmeni, paaugstinātu asinsspiedienu, paātrinātu pulsu. Ateroskleroze vai koronāra sirds slimība jāārstē visu mūžu. Ir būtiski lietot tieši tos medikamentus un tieši tādas medikamentu devas, kādas norādījis ārsts. Patvaļīga zāļu lietošanas pārtraukšana vai devu samazināšana var izraisīt atkārtotu infarktu. Ja, jūsuprāt, radušās medikamentu izraisītas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu.
4. Ar kādām fiziskām aktivitātēm var nodarboties pēc infarkta?
Kustības pēc infarkta ir obligātas! Pakāpeniski palieliniet pastaigu laiku līdz 2–3 km dienā vai 1 stundai. Dariet to katru dienu vai vismaz 5–6 reizes nedēļā. Konsultējieties ar kardiologu – veicot slodzes testu, kardiologs noteikts vēlamo fizisko aktivitāšu apjomu. Īpaši ieteicamas ir ātras pastaigas vai lēns skrējiens, nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana, distanču slēpošana. Svarīgi ņemt vērā pašsajūtu – tiklīdz rodas diskomforts, aizdusa, sāpes, apstājieties un atpūtieties.
5. Vai drīkst nodarboties ar seksu?
Sekss ir tāda pati fiziskā aktivitāte kā citas – tas paātrina pulsu un paaugstina asinsspiedienu. Nogaidiet līdz brīdim, kad varat raiti uzkāpt pa kāpnēm divu stāvu augstumā bez sāpēm krūtīs (stenokardijas) vai elpas trūkuma.
6. Kā lai motivē sevi mainīt dzīvesveidu?
Atcerieties, ka izmaiņas dzīvesveidā Jums ļaus justies labāk un dzīvot pilnvērtīgāk! Veiciet izmaiņas pa vienai. Vissvarīgāk ir atmest smēķēšanu! Un tad pamazām turpiniet ar pārējiem ieteikumiem – sāciet vairāk kustēties, ēdiet veselīgāk, un svars noteikti samazināsies. Plānojiet aktīvas brīvdienas, gatavojiet mājās, lietojiet mazāk sāls.
7. No kādiem ieradumiem ir jāizvairās?
Smēķēšana
Gada laikā pēc smēķēšanas atmešanas kardiovaskulāro slimību risks samazinās divas reizes un turpina samazināties, ilgākā laika periodā sasniedzot tik zemu kardiovaskulāro slimību riska līmeni kā cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši. Smēķēšanas atmešana pēc miokarda infarkta var uz pusi samazināt tā atkārtošanās risku. Atmetot smēķēšanu, arī insulta risks ievērojami samazinās divu gadu laikā un pēc pieciem gadiem izlīdzinās ar nesmēķētāju riska līmeni.
Alkohols
Pārmērīga alkohola lietošana nelabvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību.
Stress
Izvairīties no stresa nav viegli, bet svarīgi ir atpazīt stresa ietekmi uz ikdienas paradumiem, kas ir savstarpēji saistīti
Stress var veicināt neveselīgu ēšanu, smēķēšanu, pārmērīgu alkohola patēriņu, mazkustīgumu. Savukārt stresa nelabvēlīgo
ietekmi var mazināt ar regulārām fiziskām aktivitātēm, veselīgu uzturu, atpūtas režīmu un izgulēšanos.
Vairāk par atveseļošanos pēc infarkta lūdzam skatīt kardiologu sagatavotajā informatīvajā materiālā
* Saskaņā ar SPKC Statistikas datiem par iedzīvotāju mirstību 2009. gadā miruši 70,5 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju, 2014. gadā – 58,5 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.
** Saskaņā ar Euroaspire IV 24 Eiropas valstīs veikto apsekojumu par pacientu dzīvesveidu un ārstēšanu 2 gadu laikā pēc miokarda infarkta vai cita kardiovaskulāra notikuma.
