“Ar mani koķetēja simpātiska medmāsa!” 33 gadus vecais Kārlis pirms pusgada portālā publicēja rakstu ar vēlmi iepazīties, tam sekoja īsts notikumu karuselis 0
Šovasar portālā LA.LV publicējām stāstu par Kārli – vīrieti, kurš vēlējās veidot jaunas attiecības, taču viņam īsti neveicās. Stāsts uzrunāja, tāpēc toreiz to nolēmām publicēt portālā.
Jāatgādina, ka Kārlis ir 33 gadus vecs, dzīvo un strādā Rīgā, ir savs dzīvoklis, viņš ir kārtīgs vīrietis, taču pats prātoja, ka, iespējams, iepazīties un veidot attiecības varētu traucēt tas, ka viņam ir bērns.
Toreiz stāsts uzrunāja samērā daudzas sievietes, kuras ar redakcijas starpniecību sazinājās ar Kārli. Bet Kārlis toreiz apsolīja, ka pateicībā par atbalstu noteikti padalīsies ar mums stāsta turpinājumā. Nu ir pagājis teju pusgads, un tas brīdis ir pienācis.
Kārlis dalās, kā viņa dzīve mainījusies pēc publikācijas portālā un vai pa šo laiku viņam ir izveidojušās attiecības? Turpinājumā viņa paša rakstītais.
“Tas bija karuselis! Bija tiešām daudz vēstuļu, sarakstes. Man rakstīja sievietes no visas Latvijas. Dažas patiešām gribēja iepazīties, citas vienkārši dalījās pieredzē un parunājās, kāda arī vaicāja padomu man, kā dzīvot tālāk pēc šķiršanās.
Padalīšos sīkāk ar dažiem konkrētiem stāstiem!
Sarakstes un atceltas tikšanās
Viena no pirmajām man atrakstīja sieviete, kura nesen no Anglijas atgriezusies Latvijā. Atsūtīja savu foto, aprakstu, pretī nosūtīju arī savējo. Sieviete godīgi atzinās, ka bija gaidījusi ieraudzīt foto, ko redzēja pie raksta [Red.- rakstam bija pievienots ilustratīvs foto]. Paldies par godīgumu!
Tad bija kāda sieviete no Valmieras. Apmainījāmies ar telefona numuriem, bet jutu, ka viņa šaubās, galu galā arī pati pateica, ka es viņai esot pa jaunu. Nu, pieņemsim un ticēsim, ka tā. Man gan tomēr šķiet, ka šaubas radās par ko citu, jo mūsu komunikācija bija saskanīga.
Arī dāma no Jūrmalas bija komunikabla un draudzīga, sarakste veiksmīga, pat plānojām tikties, bet pēkšņi izrādījās, ka viņas plāni ir mainījušies, viņa netiks. Norunājām citu tikšanās dienu, taču, tai tuvojoties, viņa atrakstīja, ka tomēr neredz, ka mums kaut kas varētu sanākt.
No Jelgavas man atrakstīja sieviete, kura savu foto nesūtīja, taču apskatīju “Facebook”. Skaista gaišmate, 3 bērnu mamma, taču sarežģītā dzīves situācijā. Nesen šķīrusies, bijušais vīrs noskaņo dēlu pret viņu. Pēc nelielas sarakstes viņa atvainojās, ka sapratusi, ka tomēr nav gatava jaunām attiecībām, vēlas sakārtot savu dzīvi.
Un tagad vissāpīgākais stāsts. Sieviete no Tukuma. Nedaudz jaunāka par mani. Pašai ir 2 bērni. Ātri pārgājām uz “WhatsApp” saraksti. Ātri arī sapratām, ka mums sakrīt 99% domu un interešu. Aicināju viņu tikties. Ceturtdienā viņa būšot Rīgā, tad varam uz brīdi tikties. Diemžēl dienu iepriekš viņa atrakstīja, ka plānotā tikšanās Rīgā atcelta, taču viņa pilsētā būšot sestdien. Norunājam citu tikšanās laiku. Bet diemžēl arī sestdien skumja ziņa – saslimis bērns. Par jaunu tikšanās laiku viņa neatbildēja, pazuda uz vairākām dienām. Pēc tam atrakstīja, ka
bijušais vīrs viņu esot attiecību laikā krāpis. Tā arī nesapratu, kā tas attiecas uz mani un kāpēc sāka ignorēt mani. Viņa pazuda un vairs nav rakstījusi.
Vai ar kādu sievieti tomēr tikos? Jā, ar divām!
Divas tikšanās
Viena no viņām varētu būt mana mamma, viņa vienkārši vēlējās vienkārši parunāties klātienē, dalīties pieredzē, dot kādu padomu. Forša saruna!
Otrā tikšanās bija ar sievieti, kura vēlmi tikties izrādīja pati, – dažus mēnešus par mani jaunāka, bez bērniem. Viņas esošās attiecības nupat bija izjukušas, jo vīrietis negribot bērnus. Tikāmies, parunājām, taču es nesajutu ar viņu saikni, nesajutu, ka viņa varētu būt tas cilvēks, kurš ir man blakus. Kaut kas “nepavilka”, taču viņa atrakstīja, ka labprāt tiktos vēlreiz. Gribēju vēl mirkli padomāt, kā tālāk rīkoties, tāpēc uzreiz neatbildēju. Bet gadījās nopietns pavērsiens…
Devos todien pastaigā, kur mani notrieca skrejriteņa vadītājs alkohola reibumā. Ar vairākām traumām nonācu slimnīcā, vien pēc 2 mēnešiem biju pabeidzis rehabilitācijas kursu un jutos labāk. Kamēr šajā periodā ārstējos mājās, man tika piešķirta aprūpētāja, kurai palūdzu nosūtīt ziņu sievietei, kura vēlējās tikties vēlreiz. Man bija traumēta roka, tāpēc pat to nevarēju izdarīt. Lūdzu uzrakstīt, lai sieviete mani negaida, ka slimošu ilgāku laiku. Situācija stulba, bet šķita, ka jārīkojas tieši tā.
Pēc kāda laika šī sieviete man vēlreiz atrakstīja, vaicājot, kā klājas, joprojām esot gatava tikties, taču man atkal bija jāatsaka. Tobrīd biju nonācis uz rehabilitāciju Ķemeros, kur jau pirmajā dienā ar mani koķetēja simpātiska medmāsa. Vēlāk viņa aprūpēja arī mani mājās, nekāda vaina! Tā bija tiešām nozīmīga palīdzība, jo tobrīd tiešām biju bezspēcīgs.
Pēc dažām nedēļām šī sieviete paziņoja, ka ir no manis stāvoklī, par ko sapriecājos, taču vēlāk izrādījās, ka viņa ir man samelojusi.
Pēc kāda laika mēs šķīrāmies, tā arī nesapratu ne to, kāpēc viņa meloja, ne kāpēc izjuka attiecības, taču nedusmojos uz viņu, jo viņa tiešām daudz man palīdzēja grūtā brīdī.
Kādā brīdī bija arī komunikācija ar kādu jauku sievieti, kura, izjūkot iepriekšējām attiecībām, bija devusies pie dziednieces, kura palīdzējusi sakārtot attiecības. Paldies viņai par dalīšanos ar padomiem, uzzināju daudz noderīga, kas palīdzēja man sakārtot attiecības ar paša bijušo sievu. Tas bija megasvarīgi man, jo viss beidzot nokārtojās un norimās.
Bija arī vairākas sarunas uz īsāku brīdi ar dāmām, ar kurām nekādi neizdevās noķert īsto komunikācijas prieku, nebija sajūtas, ka tas viss kaut kur ved.
Vairs nevēlos!
Vai šis viss bija to vērts? Jā! Tā bija lieliska pieredze komunicēt ar tiešām burvīgām, simpātiskām sievietēm, kurām katrai bija savs iemesls man rakstīt. Ne uz vienu ļaunu prātu neturu, jo dzīvē gadās visādi.
Arī pēc tam vēl turpināju iepazīties dažādās vietās, taču viss lielākoties beidzās ar faktu, ka man ir bērns. Viņš traucēšot. Kā ko tādu vispār var teikt?
Un tad burtiski pirms nedēļas (pagājušajā sestdienā) bija sarunāta tikšanās ar vienu sievieti. Man ir ziedi, dāvana. Norunātajā vietā un laikā gaidīju stundu, bet viņa neatnāca. Nu tad pēdējais – svētdien es izdomāju izmēģināt veiksmi un “Instagram” uzrakstīt privāti vienai sievietei ar piedāvājumu iepazīties. Zinu, ka brīva. Uzreiz jau pateica nē. Uz manu jautājumu, kas man ir jādara, lai to mainītu, atbildēja ka nekas. Nu šeit es atkal šim nenoticēju.
Tas viss mani ir novedis pamatīgās pārdomās. Esmu pieņēmis smagu lēmumu – vairs nevēlos attiecības, nemeklēšu tās. 3 gadu laikā tikai neveiksmes un neskaitāmi “nē”. Es to vairs nevēlos, vairs nav uz planētas tāda cilvēka, ar kuru vēlos būt kopā. Esmu pārstājis ticēt mīlestībai.”
Varbūt arī tev ir bijusi interesanta pieredze, meklējot attiecības? Varbūt esi laimīgās attiecībās? Varbūt piekrīti par to pastāstīt? Ar lielu prieku uzklausīsim, ja rakstīsi uz [email protected]!
