Ar maku balso citādi. Pirktāko auto modeļu TOP10 0
Decembris bija pilns ar konkursiem, kuros dažādu valstu žūrijas centās prognozēt 2018. gada laikā tirgū ienākušu jaunu auto modeļu nākotnes izredzes. Atgādinām ģeogrāfiski tuvākos rezultātus – Latvija ievēlēja “Kia Ceed”, Lietuva – “Peugeot 508”, Igaunija – “Kia Stinger”. Pērn mūsu nominants bija “Hyundai i30”, lietuviešu – “Mazda CX-5”, igauņu – “Opel Insignia”.
Janvāris nāk ar aizvadītā gada tirgus rezultātu apkopojumiem. Un jāsaka – tie žūriju prognozes apstiprina tikai daļēji. Ne “Mazda” ir pirktākā Lietuvā, ne “Opel” Igaunijā. “Hyundai i30” Latvijā pērn gan ieguvis vairāk nekā 200 pircēju balsis (un naudiņu!), tomēr kompaktklases rangā ieņem vien 6. vietu.
Arī pārskatot visus mūsu un Eiropas “Gada auto” konkursu šī gadsimta rezultātus, tiešu korelāciju ar sekojošiem laureātu tirgus panākumiem atrast grūti. Ja nu vien mūsu 2007. gada balsojums par Nissan “Qashqai” trāpīja – šis auto nemainīgi ir arī tirgus topā līdz pat šim brīdim. Arī “Golf VII” sekojošos stabilos pārdošanas panākumus 2013. gadā mēs paredzējām (nebija jau grūti – šī modeļa prestižs ne tikai Latvijā ir stabils kā klints). Tātad – lai nu paliek konkursi kā diskusiju bāze un viens no daudzajiem pircēju ceļvežiem. Ko rāda un rekomendē pērnais balsojums “ar maku”?
Par CO2 nozīmi izvēlē
Jaunu auto pircējiem nupat daudz apspriestais no ogļskābās gāzes izmešu daudzuma atkarīgais nodoklis darbojas jau divus gadus. Kādu efektu tas devis? Nekādu. Nav TEN samazinājums vai palielinājums par dažiem desmitiem eiro gadā nekāds arguments. Jo gatavojamies tērēt tūkstošus. Tūlīt. Vai līzingā (ap 70% pirkumu). 2018. gadā reģistrēto jauno vieglo auto vidējais (teorētiskais) izmešu skaitlis bija pat nedaudz lielāks nekā gadu iepriekš, gada pēdējos mēnešos sasniedzot pat 153 g/km (gadu iepriekš 141), kas nu nekādi nav uzskatāms par CO2 nīdēšanas sasniegumu.
Izskaidrojums varētu būt lēna, bet tomēr manāma atteikšanās no dīzeļdzinējiem vieglo pasažieru auto segmentā. Daudz iedarbīgāki par mūsu nodokli (kurš mazāk CO2 radošos dīzeļus netieši rekomendē) šeit laikam jau ir nebeidzamie jandāliņi ap dīzeļbūvētāju krāpniecībām, ziņas par to, ka ne tikai Londona, bet arī vairākas mums tuvākas Eiropas lielpilsētas gatavojas savus vārtus NOx izpūtējiem slēgt, runas par gluži jauniem “Eiro 6” standartu dīzeļauto, kuri, pilsētas īsos maršrutos lietoti, “aizkvēpst” un pieprasa ārpusgrafika apkopes. Rezultāts – M1 segmentā (vieglie pasažieru auto) 2018. gada jaunajās reģistrācijās dīzeļi vairs ir tikai 39 procenti pērno 43 vietā.
Joprojām ļoti maza ir ar nodokli neaplikto elektrisko un daļēji elektrisko auto daļa. Tie neveido ne pusprocentu no visiem pirktajiem. Arī jaunu pirkumu kopskaits nav būtiski audzis.
Mums joprojām vajag lielu
Nu labi – pārspīlēju… Tomēr gribam kaut ko prāvu. Milzīgu auto popularitāte pērn gan nedaudz kritusies. Bet pirktākie joprojām ir automobiļi, kurus klasifikators, manuprāt, nepelnīti dēvē par “vidējiem” vai pat “kompaktiem”.
Modeļu “Top 10” (skat. tabulu) nav neviena no tā sauktās mazās klases. Šī klase kopumā joprojām veido mazāk par 10 procentiem mūsu tirgus. Bet vairākumā Eiropas valstu tieši tie atzīti par ekonomiskiem, praktiskiem, saprātīgi pieticīgiem pārvietošanās līdzekļiem. Garums ap četriem metriem. Četras pilnvērtīgas sēdvietas. Lielveikala apmeklējumam pietiekams bagāžnieks. Svars tikai nedaudz virs tonnas, kas nodrošina mazu (relatīvi) degvielas patēriņu pilsētā. Un tieši tādi tiek pirkti katrā trešajā gadījumā. Francijā, Spānijā, Itālijā pat biežāk.
Desmit procentu robežu tur sasniedz patiešām nelieli auto, kuri mūsu klasifikatorā saucas “mini”. Un pērnajā Latvijas statistikā sasniedz 0,6% (75 gab.) Manuprāt, šie 75 pircēji (nemaz nav tik maz!) pelnījuši īpašu cieņu – par patiesu taupību un ekoloģisku domāšanu. Par spēju pārvarēt mūsu zemītes dikti jau augstās auto marku un izmēru prestiža barjeras.
Tūkstoši Latvijā pērk “krosoverus”. Jeb “apvidus” auto, kā šie mazliet piepaceltie “hečbeki” tiek saukti (manuprāt – nepareizi, maldinoši) mūsu klasifikatorā un statistikas tabulās. Tie ir sprīdi vai divus garāki par “mazajiem”, nieka (?) pārsimt kilogramus par tiem smagāki, un pilsētā, kur pavada (pustukši) savas dzīves lielāko daļu, tērē dažus litrus benzīna vairāk uz katriem simts km. Naudas izteiksmē – vismaz tūkstoti eiro gadā vairāk. Par ekoloģiju pat nerunāsim.
Vienīgais attaisnojums, ļoti nopietns attaisnojums, kuram sliecos pievienoties arī savā personīgajā izvēlē, ir šo auto ievērojami īsāki “deguni”, mazākas priekšējās “pārkares”. Tieši šī ir moderno “kompaktnieku” (parasto, ne “krosoveru” jeb “parketa džipu”) raksturīga iezīme, kura traucē ne tikai mežā iebraukt. Šīs skaistās “lūpas” ķeras pat pilsētas sniega špūrēs, stāvvietu apmalēs, aiz garāžu sliekšņiem utt. Man neder. Vairāk nekā trīs tūkstošiem der. Tomēr “apvidus” veidola (pilnpiedziņas lielākajai daļai no tiem nav – dārga taču un reti vajadzīga) piekritēju ir divreiz vairāk.
Zīmolu “tops” – bez “premium”
“Wolksvagen” var lepoties. Arī pērn pieveikts ilggadējs līderis. “Toyota”, kura mūsu reitingā bija pirmā gan pirmskrīzes ziedu laikos, gan no bankrotu bedres ārā rāpjoties, nu, šķiet, apradusi ar otro vietu. Un pie tā pirmkārt vainīgs jau pieminētais “Gada auto 2013” – “Golf VII”. Tik labs, ka jauns modelis nav bijis vajadzīgs. Pieticis ar “feisliftu”. Un tas pārliecinoši uzveic konkurenta kompaktniekus “Corolla” un “Auris”, pat kopā skaitītus. Citos segmentos abi līderi ir līdzīgi. Abiem ir populāri “krosoveri”(“Tiguan” un “RAV 4”), teicami tā sauktās vidējās klases limuzīni (“Passat” un “Avensis”).
Rangā nākamie četri – “Škoda”, “Nissan”, “Ford”, “Peugeot” – atpaliek no diviem līderiem par vairāk nekā pusi apjoma. “Škoda” balstās uz prāvajiem “Octavia” un “Superb”, kuri gan tehniski, gan apdarē turas pavisam tuvu radiniekiem (“Audi”/”VW”), jau kļuvuši pat dažiem ministriem piemēroti. Labi pirkti ir arī jaunie “krosoveri” (“Karoq” un “Kodiaq”). Lai gan tie nav lēti, kāds tomēr bija mazais “Yeti”, kuru laikam jau varam uzskatīt par firmas zaudējumu. “Nissan” galvenais trumpis – “Qashqai”, kuram labi asistē “X-trail” un “Juke”. Firma piedevām ir absolūts līderis elektroauto jomā (“Leaf” – 29 auto). Nav populāru “parasto” kompaktnieku. Tādu kā “Peugeot 308”, kurš ir šīs firmas produktu līderis. Tikai visi “Peugeot” “krosoveri” (2008, 3008, 5008) kopā spēj vairāk. “Ford” – nav spējis manāmi ielauzties “krosoveru” arēnā un balstās uz savu klasiku – “Fiesta”, “Focus”, “Mondeo”. Un palielinātas ietilpības pasažieru un komercauto.
Tādi ir pirmie secinājumi par pērnajiem auto tirgus rezultātiem. Auto asociācijas un CSDD plašo statistikas tabulu pētījumus turpināsim, jo daudz interesanta un sava nākamā auto izvēlē noderīga var atrast arī ārpus šīsdienas lappusē ietilpušajiem kopvērtējuma līderu skaitļiem. Par kompaktklases un “krosoveru” modeļu popularitāti, piemēram. Lasiet turpmāk.
