Ar mākslīgo purvu attīra ūdeni 10
Jura un Vijas Cīruļu saimniecībā “Mežacīruļi” jūnijā darboties sāka pirmā mitraine Austrumeiropā, kas savāc un attīra piesārņoto ūdeni.
“Mežacīruļos” patlaban lietus un citi notekūdeņi no aptuveni divus hektārus lielas platības (barības gatavošanas laukumi, darba un citi laukumi) tiek savākti nosēdlagūnā. No tās tie nonāk nosēdakā. No tās netīro ūdeni ar sūkni sūknē uz 8,2 x 19,6 metrus lielu infiltrātu, kurš ir no augsnes izolēts un kurā atrodas arī grants un iestādītas niedres. Tās kā barības vielas uzņem ūdenī izšķīdušo 30% – 50% slāpekli un fosforu. Dabiski attīrītais un ar skābekli bagātinātais ūdens tālāk nonāk notekgrāvī, Eglones upē un plūst uz Baltijas jūru. Notekūdeņus, tostarp ar lauksaimniecības piesārņojumu, cita starpā, svarīgi attīrīt arī Baltijas jūras piesārņošanas dēļ. Baltijas jūrā atsevišķas vietas patlaban jau ir mirušās teritorijas. Par Baltijas jūras vissvarīgāko ekoloģisko problēmu uzskata eitrofikāciju jeb pārmērīgu ūdensaugu vairošanos. Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka aptuveni 60% slāpekļa un 50% fosfora jūrā nonāk tieši no lauksaimniecības. Pie ieplūdes nosēdlagūnā un pie attīrītā ūdens izplūdes vietas regulāri ņems paraugus analīžu veikšanai. “Mežacīruļi” projektu īstenojuši sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Pasaules Dabas fondu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.
“Saimniecība “Mežacīruļi” ir pozitīvs un iedvesmojošs piemērs, kā lielām saimniecībām virzīties uz ilgtspējīgāku saimniekošanas praksi,” norāda Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors. “Mežacīruļos” sākotnēji intuitīvi, tomēr vēlākos gados jau pilnībā apzināti izvēlēts daudznozaru ražošanas princips, ražojot pienu, audzējot kviešus, rapsi, zālājus, pupas un kukurūzu. Izmantojot ārvalstu pieredzi, lauksaimniecības uzņēmums paplašināts ar enerģijas ražošanas posmu – biogāzi, elektrību un siltumu. Tālāk siltuma izmantošanai izveidots siltumnīcu komplekss. Patlaban saimniecībā izveidota arī pirmā mitrzeme – demonstrējumu objekts.
Jau pavisam drīz “Mežacīruļos” pēc šā – demonstrējumu projekta – īstenos daudz vērienīgāku mitraines projektu. Tas paredz augu barības vielu jeb lauksaimniecības ūdeņu vākšanu un attīrīšanu no aptuveni 100 ha lauksaimniecības zemes. “Sabiedrības viedoklis par lauksaimniekiem ir salīdzinoši negatīvs, tāpēc kopā ar biedrību “Zemnieku saeima” lēmu un cenšos to vērst uz labu. Mūsu saimniecību 1957. gadā uzbūvēja purvainā vietā. Ja meliorācija nedarbojas, tad piesārņojums nonāk jūrā. Mitraiņu nolikšana stratēģiskajās vietās nozīmē 30% – 50% slāpekļa un fosfora noķeršanu un izmantošanu, tās noķer arī 85 – 90 procentus suspendēto daļiņu. Turklāt jārēķinās, ka Eiropas Savienībā aizvien svarīgāki kļūst vides jautājumi, no nākamā gada ir jāīsteno zaļināšanas pasākumi. Paredzu, ka mitraiņu ierīkošana lauksaimniekiem nākotnē dos priekšrocības naudas atbalsta saņemšanā,” tā J. Cīrulis.
“Latvijas Avīzē” esam stāstījuši par “Mežacīruļos” uzbūvēto biogāzes staciju, kuras darbināšanai izmanto kūtsmēslus, bet ražoto siltumu novada siltumnīcām, kur audzē puķes, salātus un garšaugus. Arī šāda uz ilgtspēju vērsta saimniekošana bija viens no nosacījumiem, kāpēc Pasaules Dabas fonda un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā “Baltijas jūras reģiona lauksaimnieks 2014” šajā gadā par uzvarētāju atzina “Mežacīruļu” saimniecību.
Pavisam konkursā piedalījās astoņas saimniecības. “Mežacīruļi” no Pasaules Dabas fonda saņēma arī 1000 eiro naudas balvu.
Cīruļu saimniecība pārstāvēs Latvijas valsti reģionālā līmenī un pretendēs uz naudas balvu – 10 000 eiro un titulu “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2014”. Reģionālais uzvarētājs tiks nosauks 23. – 24. septembrī konferences “Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai” laikā Polijā. Konkursa mērķis ir mudināt reģiona lauksaimniekus aktīvi iesaistīties Baltijas jūras eitrofikācijas jeb aizaugšanas problēmas risināšanā. Konkursu Latvijā rīko Pasaules Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.
Uzziņa
Konkursa “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā laureāti”
2013. gads
Uzvarētājs: Juhans Sargavs no Igaunijas
Latvijas finālists: Arnis Burmistris – z/s “Vilciņi 1”
2011. gads
Uzvarētājs: Marians Raks no Polijas
Latvijas finālists: SIA “Ulbroka”
2010. gads
Uzvarētājs: Li Eriksoni no Zviedrijas
Latvijas finālists: Valtenbergu ģimene no Skrundas z/s “Valti”
2009. gads
Uzvarētāji: Katarīna Vapola un Jirki Ankelo no Somijas
Latvijas finālists: Guntars Dolmanis no Jaunpiebalgas z/s “Lielkrūzes”
