Ar mākslīgā intelekta palīdzību atšifrēts pirmais vārds no seniem papirusiem – rakstu ruļļiem, kas pārogļojās pēc Vezuva izvirduma 8
Ar mākslīgā intelekta palīdzību ir atšifrēts pirmais vārds no līdz šim neizlasāmajiem Herkulānas papirusiem – rakstu ruļļiem. No pirmā acu uzmetiena Herkulānā atrastie senie rakstu vīstokļi izskatās diezgan necili, lai neteiktu vairāk. Mūsu ēras 79.gadā notikušo Vezuva izvirdumu pārdzīvojušie 2000 gadus vecie pārogļojušies dokumenti izplēnētu vējā, ja kāds mēģinātu tos šodien atlocīt un izlasīt, tāpēc līdz šim ticis uzskatīts, ka šie daļēji saglabājušies rakstu ruļļi ir cilvēka acīm nesalasāmi, tā vēstīja ārvalstu medijs “CNN“.
Tagad – pēc gandrīz diviem gadu tūkstošiem, izmantojot jaunākās datortehnoloģijas un progresīvu mākslīgā intelekta rīku, pirmais vārds no viena no neatvērtajiem senajiem rakstu ruļļiem beidzot ir atšifrēts, tā ir paziņojusi pētnieku komanda, kas izsludināja “Vesuvius Challenge” konkursu, kura mērķis ir paātrināt šajos senajos ruļļos ietvertās informācijas atklāšanu un atšifrēšanu.
Piedaloties konkursā, kura ietvaros konkursa dalībniekiem attiecībā uz diviem vietnē publicētajiem rakstu ruļļiem bija jāpielieto tehnika, kas pazīstama ar nosaukumu “virtuālā atsaiņošana”, ar mērķi atšifrēt ruļļos apslēptos vārdus, Nebraskas Universitātes datorzinātņu students Lūks Faritors (Luke Farritor) pirmais atšifrēja vārdu “πορφυρας” jeb “porphyras”, kas grieķu valodā nozīmē purpursarkans.
Virtuālā atsaiņošana sākas ar datortomogrāfiju-rentgenu – tā stari tiek izmantoti, lai skenētu katru neattīto, pārogļojušos un deformēto rakstu ruļļa gabalu. Pēc tam , kad visu rullī satītā papirusa slāņu skenēšana ir paveikta, pētnieki var virtuāli atritināt papirusu, un, izmantojot uzlabotu mākslīgo intelekta rīku, kas ir īpaši apmācīts atrast tintes atstātās pēdas vīstokļos, izpētīt tos. Tehnoloģiju radīja Kentuki universitātes datorzinātņu profesors Brents Sīlss (Brent Seales), un tā tiek nemitīgi uzlabota jau gandrīz 20 gadus. Taču mēģinājumi izlasīt ruļļos apslēptos rakstus ir notikuši daudz ilgāk.
Kā zināms, mūsu ēras 79. gadā notikušais Vezuva izvirdums ar biezu lavas kārtu pārklāja divas senās romiešu pilsētas – Pompeju un Herkulānu, un, kā ziņo Herkulānas biedrība (Herculaneum Society), Herkulānā zem pelniem apraktie rakstu ruļļi tur tā arī palikuši līdz tos 18.gadsimta sākumā, rokot aku, nejauši atrada kāds strādnieks, vēstīja “CNN”.
Saskaņā ar Kentuki Universitātes sniegtajiem datiem aptuveni 1100 pārogļojušies rakstu tīstokļi, ko tagad dēvē par Herkulānas tīstokļiem, tikuši atrasti ēkā, kas, kā uzskata, piederējusi Jūlija Cēzara tēvocim. Šī kolekcija tiek dēvēta arī par plašāko līdz šim atrasto antīkā perioda bibliotēku.
Līdzīgi kā daudzi citi Herkulānas papirologi, arī Londonas Universitātes koledžas papiroloģijas pēcdoktorantūras pētnieks Maikls Makoskers (Michael McOsker) iepriekš ir jau pētījis Herkulānā atrastos rakstu ruļlus, taču tie bijuši fragmentāri un nesalasāmi. „Acīmredzot, vēl ir tāls ceļš ejams, līdz mēs varēsim izlasīt veselu rulli, kas ir arī mūsu īstais mērķis, taču esmu pārliecināts, ka tagad tā ir kļuvusi jau par atrisināmu problēmu, pie tam tas varētu pat neaizņemt tik daudz laika,” tā par neseno atklājumu e-pastā sacīja Makoskers.
“Atklātie papirusi ir vērtīgi un svarīgi, ja būtu pieejami pilnīgi teksti, tas būtu ievērojams lēciens uz priekšu. Mani paralizē šīs iespējas, un es vienkārši jūtos pateicīgs par jebkuru jaunu darbu no senatnes. Būs tik aizraujoši pētīt visu, ko mēs atradīsim,” piebilda Makoskers.
Faritors (Farritor) un Jusefs Naders (Youssef Nader), Berlīnes Brīvās universitātes biorobotikas maģistrantūras students, strādāja neatkarīgi viens no otra, taču šajos senajos ruļļos atrada vienu un to pašu vārdu. Viņi sadalīja “Pirmo burtu balvu” 50 000 ASV dolāru apmērā, no kuras Faritoram tika piešķirti 40 000 ASV dolāru, bet Naders saņēma 10 000 ASV dolāru.
Taču “Vesuvius Challenge” galvenā balva – apsolītie 700 000 ASV dolāru tai pirmajai komandai, kas spēs izlasīt četras nepārtrauktas rakstu rindas ar minimālo rakstu zīmju skaitu 140, – joprojām ir palikusi nepiešķirta.
Sīlss tomēr cer, ka daļēji atšifrēts rakstu rullītis, kas atbilst konkursa nosacījumiem, būs sagaidāms jau līdz šī gada beigām, savukārt vesels rakstu rullis varētu tikt atšifrēts līdz 2024. gada beigām.
“Šis materiāls sniedzas 2000 gadu senā pagātnē – bija cilvēki, kas tos sarakstīja,” sacīja Sealess. “Viņi rakstīja par mīlestību, viņi rakstīja par karu, viņi rakstīja par mieru, viņi strīdējās viens ar otru. Šie manuskripti ir dialogi, kuros viņi runā par pasaules uztveres filozofiskiem jautājumiem. Un pat tad, ja mēs neko jaunu neiegūsim, šī dziļā, cilvēciski vienojošā saikne ar šie senajiem cilvēkiem, vienmēr ir un paliks nozīmīga,” viņš uzsvēra.
