Ar mainītu numura zīmi devās uz Abavas rumbu pēc nēģiem, bet tur viņus jau gaidīja… Spraiga ugunsdzēsēja aizturēšanas operācija 8
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Stājies spēkā spriedums par bijušā Sabiles ugunsdzēsēja Guntara Strautmaņa un viņa draugu Endija Ramana, Aigara Serdceva un Laura Krišlauka nelikumīgu nēģu ķeršanu.
Kurzemes rajona tiesa Talsos maluzvejniekiem piesprieda attiecīgi 240, 180, 180 un 140 piespiedu darba stundas sabiedrības labā, kā arī solidāri atlīdzināt kaitējumu valstij par noķertiem 64 nēģiem 2560 eiro. Strautmani sodīja arī par nelikumīgu patronu glabāšanu.
Četrotne spriedumu pārsūdzēja apgabaltiesā, bet vienīgais, ko panāca, ka katram par desmit samazināja darba stundas, jo pirmā instances tiesa bija kļūdaini pārvērtusi apcietinājumā pavadīto laiku darba stundās.
Tiesvedība bija gara, jo tikai viens no bara savu vainu maluzvejniecībā atzina.
Noķēra ar nēģiem pie Abavas rumbas
Kā varēja noprast no tiesvedības, galvenais no četrotnes bijis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Talsu daļas Sabiles posteņa vada komandiera vietnieks Strautmanis (kopš 2019. gada janvāra no dienesta atvaļinājies).
Par viņu Iekšējās drošības birojs (IDB) bija saņēmis informāciju, ka viņš nodarbojas ar maluzvejniecību, un tiesa 2017. gada 19. septembrī atļāva slepeni noklausīties viņa telefonsarunas.
Laikā no 14. līdz 17. oktobrim Strautmanis ar vairākām personām pa telefonu apsprieda jautājumus par nēģu pārdošanu, bet ar Ramanu, Serdcevu un Krišlauku vienojās par laiku, kad tos ķert un kādas mantas ņemt līdzi: nēģu uztveramo tīklu un stiklšķiedras maisu, kur noķerto salikt.
Tā nu vīrieši 2017. gada 17. oktobrī ap pulksten 21 ieradušies Talsu novada Abavas pagastā pie Abavas rumbas, kas ir īpaši aizsargājama kultūrvēsturiska teritorija.
Brauca ar Serdceva opeli, kam bija uzliktas cita automobiļa numura zīmes. Bet tur jau viņus gaidīja…
Vides dienesta Zvejas kontroles departamenta Iekšējo ūdeņu kontroles daļas mobilās grupas vadītājs Raivo Vīksne pēc saņemtās informācijas no IDB kopā ar diviem saviem inspektoriem tajā vakarā bija izvietojušies mežā pie rumbas.
Vīksne stāsta, ka upes malā atradusies celtne, bet pie tās bijusi novietots opelis. Tumsā bijuši labi pamanāmi vairāku personu silueti. Personas, kuras atradušās lapenē, aizgājušas līdz upei ar ieslēgtiem lukturīšiem, bet lapenē palikusi vismaz viena persona.
Pēc tam, atgriežoties no upes, daļa personu gājušas uz lapeni, daļa uz opeli. IDB darbinieks palūdzis informēt, nosūtot SMS, kad tieši pienāks kārtējo reizi pie automašīnas no upes kāda no personām. To arī izdarījis.
Lēnām virzījies uz notikuma vietu. Atskanējis svilpiens. Divi no vīriešiem, kas gājuši uz opeli, pamanot briesmas, aizmetuši savus nesamos priekšmetus, viens ieskrējis mežā, otrs meties uz nojumes pusi.
Vīksne sekojis tam, kurš ieskrējis mežā. Ieskrienot mežā, ieraudzījis zemē gulošu cilvēku, kurš bija mēģinājis ierakties sūnās. Netālu no viņa atradies arī zivju uztveramais tīkliņš.
Aizvedis noķerto līdz stāvlaukumam pie lapenes, kur šī persona tikusi nodota IDB darbiniekiem. Viens no maisiem atradies pie opeļa. Maisu atverot, redzējis daudz nēģu.
Četrotne vēlāk nodota policijai. Pie opeļa atrada maisu ar 52 nēģiem, bet zivju uztveramajā tīkliņā – 12 nēģus. Aizturētie maluzvejnieki bija dzēruši. Inspektori un IDB šajā operācijā izmantoja arī nakts redzamības ierīces.
Vēlāk policija Strautmaņa volvo un garāžā atrada dažādas šaušanai derīgas patronas, par ko arī ierosināja kriminālprocesu, kā arī 145 litrus dīzeļdegvielas bez dokumentiem, ko konfiscēja un par ko Strautmani administratīvi sodīja ar 70 eiro.
Tikai atpūtušies ar tauriņu ķeramo tīkliņu…
Strautmanis tiesā taisnojās, ka bija sarunājuši braukt atpūsties pie Abavas rumbas. Viņš noliedza to, ka viņi visi četri jau iepriekš vienojušies par nēģu ķeršanu. Apsūdzētais neatzina, ka kāds no viņiem būtu gājis ķert upē nēģus un ka kādam no viņiem līdzi bijis nēģu ķeršanai paredzēts tīkliņš vai kādi citi priekšmeti.
Ar nēģu ķeršanu viņš nekad neesot nodarbojies. Nēģus iegādājies Kuldīgā, Ventspilī, Talsos un citur, bet pēc tam tos pārdevis radiem vai draugiem. Līdzi bijušas makšķeres vēdzeļu zvejai.
Atpūtas vietā bijusi vēl cita kompānija. Pie viņiem pienācis kaut kāds cilvēks un jautājis, kas viņi tādi esot. Paziņojis, ka uz kādu laiku esot aizturēti.
Uzdevies par citu personu, jo nav vēlējies svešiem cilvēkiem nosaukt savus īstos personas datus. Nevarot izskaidrot, kādā veidā pie opeļa uzradies maiss ar nēģiem.
Līdzīgi liecināja Serdcevs. Vīriem līdzi bijis tikai alkohols un uzkodas. Opeli novietojis Abavas rumbā pie kioska. Visu vakaru sēdējuši nojumē un lietojuši alkoholu. Pie upes nēģus nav gājis ķert.
Viņam neesot zināms, vai to darījis kāds cits no viņiem. Serdcevam nav nekas zināms arī par baltas krāsas maisu, kurā atradušies nēģi.
Arī Ramans neko sliktu neesot darījis: visu vakaru nosēdējis nojumē.
Tikai Krišlauks teica, ka no mājām viņam bijis līdzi paņemts zivju uztveramais tīkliņš. Pie upes visi apmetušies nojumē.
Atzīst, ka upē noķēris ne vairāk kā deviņus nēģus, kuri aizturēšanas laikā atradušies nēģu uztveramajā tīkliņā. Viņa draugi ar nēģu zveju nav nodarbojušies.
Tiesā liecināja arī vairāki Strautmaņa darba kolēģi, ģimenes locekļi un paziņas, kuri neko neesot zinājuši par Strautmaņa šeptēšanos ar nēģiem.
Liecinieks Ints Smilga pat atklāja pavisam romantisku Strautmaņa aizraušanos: pie viņa Strautmanis metinājis taureņu ķeramo tīkliņu… IDB noklausīto telefonsarunu satura atšifrējums gan liecina ko citu: Strautmanis lūdzis izgatavot maziņu nēģu ķeršanas tīkliņu – grozu, ko nosaucis par “sačoku”.
