Vēderu vislabāk ņurcīt guļus, sēdus vēders sakrokojas. Padomi, kā veikt pašmasāžu 0
Dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr ir pieejami masiera pakalpojumi, kaut gan ir tāda nepieciešamība. Tādās reizēs lieti noder pašmasāža.
Uz katra ādas kvadrātcentimetra ir tūkstošiem aktīvu punktu, kas labvēlīgi atsaucas masāžas iedarbībai. Parasti šo procedūru nozīmē ārsts, un visbiežāk to iekļauj ārstēšanas kompleksā līdz ar citām metodēm, taču var izmantot arī vienu pašu, īpaši profilaktiski.
Fizikālās medicīnas ārsts, asociētais profesors Ints Zeidlers iesaka pamatpaņēmienus apgūt pie speciālista. Kaut gan, ja nav speciālu iemaņu, var kaut vai maigi pamīcīt ar rokām vēderu vai ļauties spēcīgai dušas strūklai.
Nopietns iemesls atteikties
Pirms pašmasāžas ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, lai noskaidrotu indikācijas, kontrindikācijas un precizētu masāžas apgabalu.
Pašmasāžu var veikt 5 – 30 minūtes vai ik dienu. Spēcīga masāža nostiprina ķermeni, viegla – to mīkstina, mērena – palīdz atplaukt, savukārt ilgstoša un regulāra – paātrina vielmaiņu un mazina pat apkārtmēra centimetrus.
No šīs nodarbes jāatsakās, ja masāžas apgabalā ir ādas problēmas (alerģijas izpausmes, izsitumi, ekzēma, sēnīšu infekcija, nobrāzumi, rētas, izsutumi, strutaini iekaisumi, asiņošanas draudi), paaugstināta ķermeņa temperatūra (masāžas laikā tā vēl vairāk paaugstinās), saaukstēšanās, drudzis un citas vīrusu saslimšanas, paaugstināts arteriālais spiediens (virs 140/90 mm Hg) un paātrināts pulss (vairāk par 80 sitieniem minūtē). Ja ir izteikti vēnu paplašinājumi vai varikozas kāju vēnas, pastāv risks, ka no to sieniņām var atrauties trombs un nonākt sirdī vai plaušās. Grūtniecības laikā nedrīkst izmantot spēcīgus spiedienus, jāuzmanās ar pliķēšanu, mīcīšanu, rīvēšanu. Reimatisma pacientiem masāža var pastiprināt slimo locītavu iekaisumu.
Atkarībā no lietotās metodes masāža paaugstina vai pazemina nervu sistēmas uzbudināmību. Mieru un vieglumu rada glaudošas kustības, bet enerģiskāka masāža nedrīkst izraisīt vai pastiprināt sāpes, lai neradītu muskuļu saspringumu vai citas nepatīkamas sajūtas. Ir jāmasē līdz sāpju robežai, to nepārkāpjot, lai rastos siltums, ādas apsārtums un uzlabotos oma. Pēc masāžas jābūt muskuļu atslābumam un jāpalēninās sirds ritmam.
Laiskā vingrošana
Pašmasāžu var veikt 5 – 30 minūtes vai ik dienu. Spēcīga masāža nostiprina ķermeni, viegla – to mīkstina, mērena – palīdz atplaukt, savukārt ilgstoša un regulāra – paātrina vielmaiņu un mazina pat apkārtmēra centimetrus.
Tomēr apgulties un iegrimt nirvānā neizdosies – pašam sevi masēt nav visai ērti.
Vēderu vislabāk ņurcīt guļus, jo tad vieglāk atbrīvot tā preses muskulatūru. Sēdus vēders sakrokojas – rodas tauku ieloces, kas traucē piekļūt muskulatūrai, uz ko iedarbojas masāžas laikā.
Plecus un rokas var masēt jebkurā pozā. Sarežģītākais ir tas, ka jārīkojas tikai ar vienu roku. Tomēr, lai kāds būtu izraudzītais stāvoklis, jāseko, lai muskuļi masāžas laikā nav sasprindzināti.
No visām pusēm apstrādājot augšstilbus, var apsēsties uz krēsla malas, ar kājām balstoties pret grīdu – tomēr ne ar pilnu pēdu, bet tikai ārējo malu. Gurnus ērti masēt, ja sēž uz krēsla, ar muguru balstoties pret atzveltni, un pēdas balstot pret otra krēsla atzveltni.
Lai masētu apakšstilbus, der apsēsties uz grīdas, vienu kāju saliekt, kā ērtāk, bet masējamo – priekšā iztaisnot.
Vienīgi vēderu vislabāk ņurcīt guļus, jo tad vieglāk atbrīvot tā preses muskulatūru. Sēdus vēders sakrokojas – rodas tauku ieloces, kas traucē piekļūt muskulatūrai, uz ko iedarbojas masāžas laikā. Sānus un gurnus ērtāk masēt stāvus vai sēdus uz krēsla, līdzīgi – arī aizsniedzamo muguras daļu.
Pašmasāžu var apvienot ar skriešanu, soļošanu, peldēšanu, vingrošanu vai fizikālās medicīnas metodēm.
