Kā šodien klājas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” mājām Raiskumā? 10
Lai gan pagājuši jau 36 gadi, kopš uzņemta filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, Līgo svētkos tā katru gadu aizvien ir neatņemama televīzijas programmu sastāvdaļa. Lielākā daļa filmas darbības tika uzņemta Raiskuma pagasta “Bieku” mājās (filmā mājas sauc par “Saknītēm”). Braucam turp, lai satiktos ar šo māju saimnieci Maiju Vegneri (66) un viņas meitu Ilzi (35).
Līgo togad svinēja divreiz
Tiklīdz izkāpjam no auto, pretī, ņipri riedams, skrien suņuks Čita, bet Maija un Ilze mūs sagaida ar klātu galdu, uz kura pašu siets siers, rabarberu plātsmaize un jāņuzāles. Maija šķendējas – lai gan Līgo vakars vairs nav aiz kalniem, aukstā laika dēļ jāņuzāles pavisam slikti augušas. Visas vēl pumpuros. Maija tūdaļ mudina mūs doties pa filmas uzņemšanas takām. Tobrīd, kad notika “Limuzīna Jāņu nakts krāsā” filmēšana, Maijai bija tikai 30 gadi, bet atmiņā viss saglabājies tik koši, it kā būtu noticis pavisam nesen. Maija norāda uz veco stalli. Tajā bija savests siens un Ēriks (Uldis Dumpis) un Dagnija (Olga Dreģe) devās gulēt. Olgai tajā reizē esot gadījusies ķibele – tikko nomazgājusi kājas, bet tad netīšām iekāpusi govs pļekā. Te bija šķūnītis, kurā stāvēja Mirtas tantes (Lilita Bērziņa) žigulītis “Jāņu nakts krāsā”, stāsta Maija. Šķūnim tolaik nesen bija uzlikts jauns lubiņu jumts, bet, lai tas izskatītos vecs, filmas veidotāji lubiņas šur un tur plēsuši vaļā un pa starpām likuši sarūsējušus bleķus un sūnas. To pašu darījuši ar staļļa jumtu. Stallī bija novietots Uģa (Gundars Āboliņš) “barčiks”. Kūts tagad daļēji izremontēta, durvis nomainītas, bet otra puse palikusi tāda kā filmā. Maija norāda uz vietu, kur filmas vajadzībām bija uztaisīta akas butaforija, kur filmēšanās laikā notikusi laistīšanās ar ūdeni. Bet tur, kā atgādina Maija, tolaik atradies dārziņš, kur Ēriks ar palagu rokās līksmi lēca pāri vagām. Savukārt zālienā bija novietots galds, kur visa saime ēda pusdienas. Šī mēbele aizvien ir saglabājusies. Maija ik pa brīdim citē kādu filmas tekstu. Lūk, šajā vietā stāvot, Dagnija ar dakšām rokās bļāva uz Olitu – “lai visa māja dzird, kādu meitu tu esi izaudzinājusi”. Maija labi atceras arī mazo Viktoriju, Streiča meitu, kura dzīvojās pa filmas uzņemšanas laukumu. Filmas uzņemšana Raiskuma pagasta “Biekās” 1981. gadā notika no jūnija beigām līdz novembrim. Filmēšanas laukumā bieži vien atradušies ap trīs simtiem cilvēku – aktieri, filmēšanas grupa, ciema ļaudis, kas nāca skatīties. Lietus laikā zeme bija melna nomīdīta. Lai atjaunotu zālienu, šurp vestas velēnas, atceras Maija. Līgo vakaru Vegneru ģimene togad svinējusi divas reizes – vienu reizi ģimenes lokā, otru – ar filmēšanas grupu jūlijā. Lai vērotu, kā notiek Līgo vakara kadru filmēšana, šurp atbraukuši Maijas kolēģi no Ogres trikotāžas kombināta – aptuveni 40 cilvēki.
Vai Maijas ģimenei nebija grūti sadzīvot ar kuplo saimi, kas rosījās pa mājas pagalmu? Visi esot sadzīvojuši draudzīgi. Aktieri pret mājas saimniekiem izturējušies ar sirsnību. Jānis Streičs šad un tad pienācis aprunāties. Aktrise Lilita Bērziņa regulāri apvaicājusies, kā Maijas mammai ar veselību. Arī Olga Dreģe labprāt iesaistījusies sarunās.
“Biekas” ir Maijas Vegneres dzimtas māja. To pirms aptuveni 150 gadiem uzcēla viņas mammas vectēvs. Tiesa, pirmā māja nodegusi, bet drīz tajā pašā vietā uzcelta jauna, kura nu jau arī stipri cietusi no laika zoba. “Biekās” Maija dzimusi un nodzīvojusi gandrīz visu mūžu.
Kā sanācis, ka “Limuzīna Jāņu nakts krāsā” filmēšanai izvēlētas tieši “Biekas”? Rīgas Kinostudijas darbinieki stāstījuši, ka, meklējot filmēšanai piemērotu vietu, apbraukājuši gluži vai visu Latviju. Kādā vēlā rudens vakarā pie “Biekām” piestājis busiņš. No tā izkāpuši kinoļaudis un nākuši apvaicāties, vai “Bieku” saimnieki ir ar mieru ļaut savas mājas teritorijā uzņemt filmu. Viņiem esot ļoti iepatikusies šī vieta ar pauguriem un lejām. Mājas saimnieki piekrituši. Pēc pāris nedēļām atbraucis pats Jānis Streičs un arī prasījis piekrišanu. Teicis, ka padomā ir vēl viena māja, bet tā esot daudz jaunāka. “Biekas” vairāk atbilstot sirmās Mirttantes dzīvesvietai.
Tiesa, no filmas uzņemšanas laika “Bieku” saimniekiem palikusi arī kāda sāpīga atmiņa. No solītās naudas par mājas izīrēšanu samaksāta tikai puse. Otru pusi solīts pārskaitīt caur ciema padomi, bet tas tā arī nav noticis.
“Bieku” saimes skarbā realitāte
Šobrīd “Biekās” Maija dzīvo kopā ar vecāko meitu Ilzi. Ilze teic – kad televīzijā rāda “Limuzīnu Jāņu nakts krāsā”, mamma vienmēr kavējas atmiņās, kā te viss noticis. Iztikšana gan abām nav diez cik viegla. Maija saņem tikai 76 eiro lielu pensiju. Naudiņa sanākusi tik maza, jo Maija ilgi audzinājusi savus trīs bērnus, bet, kad saslimusi mamma, vairākus gadus kopusi viņu. Ilzei ir invaliditāte, viņas pensija ir apmēram 90 eiro. Vēl nesen meita strādājusi veikalā, bet tā vadība likusi strādāt virsstundas, par ko nav maksājusi. Tā nu Ilze atkal ir bez darba. Ar darba vietām šajā pusē ir grūti. Daudzi brauc strādāt uz ārzemēm. Arī Maijas dēls dzīvo un strādā ārpus Latvijas.
Liels atspaids abām sievietēm ir dārzs. Tajā aug kartupeļi, sīpoli, pupiņas, tomāti, burkāni un citi dārzeņi. Tikai visu laiku jācīnās ar stirnām, kas to cenšas nopostīt. Rūpes par dārzu lielākoties ir uz Ilzes pleciem, jo Maijai pēc divpadsmit Ogres trikotāžas kombinātā par šuvēju nostrādātiem gadiem sabeigta mugura. Vēlāk viņa vēl strādājusi Jūrmalā, arī par šuvēju. Maijas aprūpē ir vistu bars – ap četrdesmit. Olas noder ne tikai ģimenes galdam. Tās Maija dod arī otrai meitai Ingūnai un brālim Jānim. Ja kāds vietējais izpalīdz saimniecībā, samaksai arī izmanto olas. Maija prot siet ļoti gardu sieru. Tik gardu, ka mutē kūst. Pirms vairākiem gadiem taisījusi divdesmit veidu sierus un tikpat šķirņu saldējumu, bet striktās Eiropas standartu prasības šim biznesam pielika punktu. Tagad pienam abas sievietes tur vienu gotiņu, bet rudens pusē arī to nolemts pārdot – tā paša iemesla dēļ, ka Maijai klibo veselība, un ar ragu lopiņu grūti tikt galā. Meita Ilze iemācījusies cept ļoti gardas plātsmaizes un kūkas, ko gatavo arī pēc pasūtījuma. Viņa tamborē un ada zeķes, šalles, cimdus, džemperus. Tos dāvā radiem un draudzenēm.
Aktrise Baiba Indriksone (filmā Olita): – Filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” aktieru kolektīvs bija mazs un ļoti draudzīgs. Filmēšanas laikā mēs visi – aktieri un filmēšanas grupa – dzīvojām apkārtējās mājās. Es dzīvoju Cēsīs. Sabraucām kopā tikai uz filmēšanas brīdi. Filmēšanas laukumā atradās vagons, ko visi dēvēja par “govi”. Tajā notika grimēšana. Tur arī sanācām kopā, kad lija lietus. Filmas uzņemšana noritēja mierīgi, bez satraukumiem. Man atmiņā iespiedies kāds rīts – filmēšanas laukumā biju ieradusies pirmā, prožektori jau ieslēgti un spīd spoža saule… Visu filmēšanas laiku uzmanības centrā bija Lilita Bērziņa. Mēs visi viņu dievinājām. Lilitu pieskatīja daktere, bet, par laimi, viņas palīdzība Lilitai nebija ne reizi vajadzīga.
Aktieris Uldis Dumpis (filmā Ēriks): – Šīs filmas uzņemšanas laiku atceros ar ļoti labām atmiņām. Tā bija jauka vasara. Filmēšanas laukumā sabraucām gan ar sievām, vīriem un bērniem, gan ar suņiem. Suņi bija krietns bariņš, viņu vidū Mērija Streiča, Dollija Dumpe un citi. Līdz ar to, var teikt, šīs filmas tapšana bija ļoti ģimeniska. Uz šosejas pie “Bieku mājām” Rīgas Kinostudija filmēšanas vajadzībām izveidoja autobusa pieturu. Iepriekš tur pieturas nebija. Vēlāk Cēsu puses atbildīgie dienesti šo pieturu pārveidoja par īstu. Un tā tur stāv līdz šim. Līgo vakaru filmējām 10. jūlijā, kad vairākums Jāņu puķu jau bija noziedējušas. Tad mobilizējām visus savus ģimenes locekļus, lai salasa puķes, no kā sapīt vainagus. Diemžēl kopš tā laika “Bieku” mājās vairs neesmu bijis.
