Ar likumu asinās drošībniekiem “zobus” 26
Šķiet, arī politiķiem apnikusi drošības dienestu nevarība, reaģējot uz dažādu šovinistisku un valsti nomelnojošu elementu rīcību. Tiek pieļauts, ka, tuvojoties Latvijas prezidentūrai ES, šādi provokatori kļūs vēl aktīvāki. Tādēļ arvien nopietnāk tiek spriests par likuma grozījumiem, kas varētu “uzasināt” Drošības policijas (DP) un citu līdzīgu dienestu “zobus” .
PBK izspruka sveikā
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija mudina grozīt Krimināllikumu, lai drošības dienesti varētu asāk reaģēt gadījumos, kad medijos tiek izplatīta melīga informācija un Latvijas valstij naidīga ideoloģija. Šis jautājums ir deputātu uzmanības lokā kopš Pirmā Baltijas kanāla (PBK) raidījuma “Cilvēks un likums”, kurā apmelota Lietuva. “Lietuvā pēc šā notikuma uz trīs mēnešiem tika apturēta ārpus Eiropas Savienības tapušu PBK pārraižu raidīšana. Taču Latvijā par identisku pārkāpumu kanāls ticis cauri tikai ar administratīvu sodu. Šāda situācija nav īsti normāla un mums ir jānovērš šie trūkumi likumos,” uzskata Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Tādēļ komisija šonedēļ vērsusies ar vēstuli Tieslietu ministrijā, lūdzot to izstrādāt grozījumus Krimināllikumā. Deputāti īpaši vēlas, lai tiktu pilnveidots Krimināllikuma 78. pants, kas runā par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu.
DP argumentācija – aizslepenota
Taču joprojām nav skaidras atbildes, kādēļ PBK gadījumā šo pantu nevarēja piemērot. Jau dažas dienas pēc minētā raidījuma Drošības policijā vērsās gan Nacionālā elektronisko mediju padome (NEPLP), gan vairākas citas personas, lūdzot izvērtēt, vai 2013. gada 4. oktobra raidījumā nav saskatāmas nozieguma pazīmes. Kā ierasts, DP tādas nesaskatīja – sižets par Lietuvu neesot kvalificējams kā nacionālā naida izraisīšana Krimināllikuma izpratnē. DP izpratnē sižets esot atsevišķu personu centieni apšaubīt Lietuvas un līdz ar to arī pārējo Baltijas valstu neatkarības atgūšanas un demokrātiskās iekārtas leģitimitāti, sniegt sev izdevīgu vēstures interpretāciju, lai veidotu savām ģeopolitiskajām interesēm atbilstošu izpratni par šiem notikumiem un ietekmētu sabiedrisko domu gan Baltijas valstīs, gan citviet, bet no Latvijas likumu viedokļa viss esot kārtībā. Gan NEPLP, gan Cilvēktiesību komisija šo DP lēmumu uzskatīja par nepamatotu un pārsūdzēja to prokuratūrā, bet bez panākumiem. Tajā pašā laikā gan drošības, gan ārpolitikas dienesti atzīst – Krievija Latvijā arvien aktīvāk cenšas īstenot savu ideoloģisko ietekmi un šie riski tikai pieaugs, tuvojoties mūsu valsts prezidentūrai Eiropas Savienībā. Par šādu tendenci liecina Lietuvas pieredze.
Precīzākus skaidrojumus par to, kas traucē piemērot Krimināllikumu, DP atteicās sniegt arī Cilvēktiesību komisijas deputātiem, aizbildinoties, ka par tādām lietām nevarot runāt atklātā komisijas sēdē. “Esam lūguši Tieslietu ministriju izvērtēt, vai šajā gadījumā trūkums ir pašā likumā vai arī tā interpretācijā un, ja nepieciešams, sniegt savus priekšlikumus uzlabojumiem, tajā skaitā par naida runas kriminalizēšanu,” teica Mūrniece. Viņa cer, ka TM savus priekšlikumus spēs sagatavot mēneša laikā.
Ministrija gatava rīkoties
Viens no pirmajiem jaunās ministres Baibas Brokas parakstītajiem dokumentiem ir informatīvais ziņojums “Par tiesisko regulējumu attiecībā uz atbildību par nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu, aicinājumu likvidēt valstisko neatkarību vai graut teritoriālo vienotību un valsts simbolu zaimošanu”. Tajā jau apkopoti vairāki ministrijas priekšlikumi turpmākai rīcībai. Tajā skaitā – grozīt Krimināllikuma 78 pantu: paredzot atbildību arī par reliģiskā naida un sociālā naida kurināšanu; precizēt sankcijas naida kurinātājiem; rasistisku, nacionālistisku, etnisku, reliģisku vai ksenofobisku noziedzīgā nodarījuma motīvu atzīt par vainu pastiprinošu apstākli; pastiprināt atbildību par huligānismu internetā. Tāpat ziņojumā ierosināts vairāku ministriju sadarbībā veikt normatīvo aktu un prakses analīzi, izstrādājot priekšlikumus, lai novērstu naidīgas informācijas izplatīšanu publiskā, tostarp, interneta vidē. Pagaidām šis ziņojums vēl tikai tiek saskaņots ar citām ministrijām un grūti prognozēt, kad tas varētu nonākt līdz izskatīšanai valdībā.
