Ar likuma izmaiņām ierobežos melno arheologu darbību 0
Tā saucamo melno arheologu darbību, kuri veic nelegālus izrakumus, tādējādi postot arheoloģiskos pieminekļus un citas senvietas, cer apkarot ar izmaiņām likumos, tostarp ierobežojot metāla detektoru izmantošanu pieminekļu izpētē, aģentūra BNS uzzināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Saeimā otrdien uzklausīja speciālistu priekšlikumus kultūras pieminekļu aizsardzības uzlabošanai un ierosinājumus grozījumiem likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Sākotnēji grozījumi likumā bija saistīti ar tehniskām izmaiņām, taču, saņemot speciālistu pretestību pret visiem piedāvātajiem grozījumiem, tika nolemts jautājumu skatīt plašāk, paskaidroja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Kultūras ministrijas uzdevumā priekšlikumus izstrādāja un iesniedza Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta speciālisti. Viņu iesniegtie ierosinājumi tostarp paredz izveidot īpašu jaunu datubāzi, kurā publicējami privātpersonu īpašumā jeb kolekcijās esoši kustamie kultūras pieminekļi.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis norādīja, ka institūta ierosinātās izmaiņas paredz inspekcijai veikt būtiskus tēriņus jaunu darbavietu radīšanai un jaunu funkciju izpildei, kas ar pašlaik pieejamām finansēm nav iespējams.
VKPAI arīdzan iesniegusi vairākus priekšlikumus, kas palīdzētu novērst melno arheoloģiju, piemēram, no desmit līdz piecām dienām samazināt laiku, kurā ir pienākums paziņot par jaunatklātiem arheoloģiskiem objektiem.
Tāpat inspekcija piedāvā ierobežot metāla detektoru izmantošanu arheoloģisko pieminekļu izpētē un priekšmetu meklēšanā, atļaujot to tikai tad, ja šādu atļauju ir izsniegusi VKPAI.
Dambis paskaidroja, ka likuma grozījumi ir nepieciešami, jo Latvijā vēršas plašumā nezinātniski rakšanas darbi, kuros tiek izmantoti metāla detektori. Šo tā saucamo melno arheologu darba dēļ, izrokot no zemes senlietas, tiek sajaukti zemes slāņi un tādā veidā iznīcināta zinātniskā informācija.
“Pēc tam atrastās senlietas tiekot tirgotas interneta vietnēs un izsolēs, kas nozīmē to, ka valsts aizsardzībā nav iespējams ņemt jaunatklātus objektus ar kultūrvēsturisku un zinātnisku vērtību,” pausts inspekcijas likuma grozījumu nepieciešamības pamatojumā.
Izglītības, zinātnes un kultūras komisija nolēma, ka Kultūras ministrijai ir jāizveido ilgtermiņa darba grupa kultūras pieminekļu likuma grozījumu izstrādei, kuri paredz pieminekļu aizsardzības inspekcijai jaunas funkcijas un papildu finansējuma nepieciešamību.
Savukārt komisija izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā virzīs tos jautājumus, kuri ir steidzami nepieciešami melno arheologu apkarošanai. Kultūras ministrijas pārstāvjiem ir jāvienojas ar pieminekļu aizsardzības inspekciju un vēstures institūtu par tiem steidzamajiem grozījumiem likumā, kurus pārrunās nākamajā komisijas sēdē un komisijas vārdā virzīs tālākai izskatīšanai Saeimā.
VKPAI norāda, ka Latvijā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti 2492 kultūras pieminekļi, taču tas nenozīmē, ka visas arheoloģiskās vietas ir apzinātas un atklātas. Katru gadu, pilnveidojoties arheoloģisko pētījumu metodikai un tehnoloģijām, zinātnieku rīcībā nonāk informācija par jaunām Latvijas vēsturē nozīmīgām arheoloģiskajām vietām, kas melno arheologu darbu dēļ tiek būtiski izpostītas pirms tās izpēta profesionāļi un nodod atrastos priekšmetus valsts aizsardzībā, atzīst inspekcija.
