Blūms: Ar vēsu prātu un bez muļķīgām kļūdām centos noķert priekšā braucošos. Izdevās. 1
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau ziņojām, ka kalnu riteņbraucējs Mārtiņš Blūms pagājušās nedēļas nogalē Serbijas pilsētā Novisadā izcīnīja ceturto vietu Eiropas čempionātā MTB XCO olimpiskajā krosā, kas ir nebijis panākums Latvijas MTB riteņbraukšanā. Medaļa bija ļoti tuvu, šoreiz izpalika, bet 25 gadus vecais cēsnieks ir gandarīts, gatavojoties jau nākamajam izaicinājumam.
“Sajūtas labas. Cenšos atjaunoties pēc sacensībām, jo šonedēļ jau gaidāmas nākamās – Šveices kausa izcīņa. Šobrīd atrodos Vācijā,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” saka Mārtiņš. Eiropas čempionātā viņš startēja ar 49. numuru. MTB XCO krosā numuram ir liela nozīme, jo bieži trase ir tāda, ka apdzīt ir grūti.
“Sākumā bija saķeršanās, kur arī es aizķēros. Startā nozīmīgi bija izcīnīt labu pozīciju, kas šajā gadījumā bija iespējams. Ar vēsu prātu un bez muļķīgām kļūdām centos noķert priekšā braucošos. Izdevās. Trase tehniski nebija grūta, bet fiziski gan – ātra un prasīga, daudz bruģa sektoru.
Nobraucieni īsti nebija tādi kā parasti XCO trasē, vairāk trepes, tāds kā pilsētas variants,” Novisadā notikušās sacīkstes atceras Blūms. “Sacensības gan bija ļoti taktiskas. Līderu grupā atpakaļ biju piektajā aplī.
Tālāk bija tīra taktika, jāizcīna pēc iespējas labāka pozīcija, jo pēc līkumiem braucēji centās uzbrukt, bija svarīgi būt priekšpusē, lai sataupītu spēkus. Finišs bija skarbs. Beigās medaļai man pietrūka sākumā patērētie spēki, kurus zaudēju, lai tiktu atpakaļ pie vadošās grupas.
Protams, tā varēja būt medaļa. No vienas puses, ir bēda, ka medaļa bija tik tuvu, bet, no otras puses, tas bija garš ceļš atpakaļ pie vadošās grupas. Tā ceturtā vieta man vienalga ir kaut kas liels,” saka Mārtiņš, kurš finišu sasniedza ar vienādu rezultātu kā trešās vietas ieguvējs, bet dažus centimetrus pēc viņa.
Olimpiskais sapnis
Blūms ir labākais kalnu riteņbraucējs Latvijā, to pierādot arī šosezon valsts čempionātā. Uz šī gada olimpiskajām spēlēm Tokijā viņam tikt gan neizdevās. Cīņā par Eiropas čempionāta bronzu Mārtiņš zaudēja šveicietim Filipo Kolombo, kurš pirms trim nedēļām Tokijas olimpiskajās spēlēs ieņēma 12. vietu. Blūmam olimpiskā sapņa piepildīšanai pietrūka labs starts pasaules čempionātā, jo no Nāciju ranga latvietim tikt uz olimpiādi vienatnē nav iespējams.
“Manā gadījumā varēju tikt tikai no pasaules čempionāta, jo pēc Nāciju ranga tas nav iespējams, jo citām valstīm ir daudz vairāk labu braucēju un vieglāk savākt punktus. Divas kvotas bija pieejamas valstīm, kas nav izcīnījušas vietu pēc ranga, bet ieguvušas augstākās vietas pasaules čempionātā. Pērn es cīnījos ar veselības problēmām un man tas neizdevās. Olimpiskās sacensības skatījos.
Trase bija diezgan tehniska, bija nopietnas akmeņu sekcijas, vienlaikus tāda dīvaina trase. Dalībnieku nebija daudz, bet tāpat jau sākumā brauca pa vienam. Īsti skatāma cīņa nebija, vienīgi sākumā līderu grupā. Brita Toma Pīdkoka uzvara man nav pārsteigums, viņš ir talantīgs braucējs, gan šosejā, gan XCO krosā. Viņš bija izteikts favorīts,” saka Blūms, kurš cer, ka arī pašam kādreiz izdosies realizēt savus olimpiskos sapņus.
Trauma uzsēdina uz MTB riteņa
Nākamajā nedēļā gaidāms pasaules čempionāts. “Tas ir viens no maniem šīs sezonas galvenajiem startiem. Pēc tam vēl Pasaules kausa posms. Trīs nedēļas nogales būs saspringtas. Esmu labi sagatavojies, pirms tam labi pastrādāju treniņos, arī pirms Eiropas čempionāta bija labas sacensības Austrijā. Uz riteņa pirmo reizi uzkāpu sešos vai septiņos gados.
Sāku ar BMX, tāpēc tehniskas lietas man nav liela problēma. 14 gados guvu nopietnu traumu, tāpēc nācās braukt ar riteni, bet ne BMX, ar kalnu divriteni. Lēnā garā ievirzījos MTB sacensību apritē, tie bija vietējie Latvijas maratoni – tolaik “SEB” un “Vivus” sacensību seriāli bija populāri. Rezultāti bija, un nolēmu, ka jāpamēģina pasaulē, lai saprastu, kas tas XCO īsti ir.
Pirmās sacensības man bija Vācijā, kur joprojām notiek Pasaules kausa posmi. Tas, šķiet, bija 2013. gadā, trase kārtīgi dubļaina. Bija interesanti, bet ievilka. Šosejā arī esmu braucis, tā nav sveša lieta, vēl šogad uzbraucu “Tour of Estonia” sacensībās, palīdzēju Latvijas izlasei. MTB mani piesaista tas, ka šis vairāk ir individuāls sporta veids, ne kā šosejā, kur bieži vien jāpaliek otrajā plānā,” savu ceļu kalnu riteņbraukšanā atklāj Blūms.
Viņš ir pateicīgs Nīderlandē bāzētajai “CST-PostNL Bafang” komandai, kas viņu atbalsta jau četrus gadus. “Noteikti arī Latvijas Riteņbraukšanas federācijai, kas deva man finansējumu, lai varu sagatavoties un piedalīties Eiropas un pasaules čempionātos. Paldies trenerim (Jānim Mūsiņam), kurš man ticējis un tic, ka varu ko sasniegt.
Bet lielākais paldies ģimenei, kas mani ieveda šajā sportā,” piebilst Mārtiņš, kurš cer, ka ar ceturto vietu Eiropas čempionātā būs ieguvis arī vietu Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV). “Īpaši tāpēc, lai tiktu pie medicīniskā atbalsta, kas ir ļoti nozīmīgs. Jāskatās, kā viss izvērtīsies.
Savulaik biju LOV C sastāvā, jau tobrīd izjutu, ka tas ir labs atspaids. Kaut vai ceļošanas ziņā. Mans sports nav lēts prieks, ceļošana liela. Braucu ar mašīnu, cenšos bāzēties Centrālajā Eiropā, lai pēc iespējas tuvāk būtu sacensību vietām. Esam divatā, pats pie stūres visu laiku nesēžu.”
