“Būs sīva cīņa!” Kristiāns Rubīns par gaidāmo spēli ar ASV, dzīvi ” hokeja burbulī” un sapņa piepildīšanos 3
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas hokeja izlases aizsardzības pirmajā pārī spēlē divi gados jauni, neapšaubāmi talantīgi hokejisti – Uvis Balinskis un Kristiāns Rubīns.
Viņiem pēc pirmajām trim spēlēm ir lielākais uz ledus pavadītais laiks starp laukuma spēlētājiem. 24 gadus vecajam Balinskim šis ir ceturtais pasaules čempionāts, par gadu jaunākajam Rubīnam, kuru uz sarunu aicināja “Latvijas Avīze”, otrais.
K.Rubīns: Tīri labi esam sākuši – divas uzvaras un viens zaudējums “bullīšos”. Var teikt, ka esam sākuši solīdi, taču, protams, ir rūgtums par spēli ar Kazahstānu, jo nesavācām divus punktus.
“Bullīši” gan ir laimes spēle, taču mēs komandā sākumu vērtējam ļoti pozitīvi. Cīņa par mūsu mērķu sasniegšanu vēl tikai priekšā – grupā četras spēles, cerams, ka pēc tam vēl dažas.
Šobrīd Latvijas izlase ir labākā komanda aizsardzībā, jo ielaistas tikai trīs ripas, bet pieklibo momentu realizācija. Ir kur pielikt?
Kā komanda esam nospēlējuši labi, jo īpaši uzslavas pelnījuši vārtsargi – Matīss (Kivlenieks) pirmajās divās spēlēs mūs ļoti pavilka, arī Ivars (Punnenovs) pret itāļiem palika “sausā”.
Cepuri nost viņu priekšā. Prieks arī par aizsargiem, taču mums pašiem komandā liekas, ka iekšā ir daudz vairāk, nekā esam līdz šim parādījuši.
Ir lietas, kas jāpieslīpē, jo īpaši uzbrukuma zonā.
Kāds ir Hārtlija uzstādījums tieši aizsargiem?
Disciplīna, spēlēt vienkārši, nepārturēt ripu. Komandas moto ir turēt pretiniekus zem divām ielaistām ripām vai zemāk, jo tad mums ir lielākas iespējas uzvarēt.
Jācenšas pēc iespējas ātrāk tikt ārā no savas zonas un pēc iespējas vairāk spēlēt uzbrukumā.
Tieši tā mums visvairāk pietrūka pret Kazahstānu, jo pārāk ilgi spēlējām savā laukuma pusē. Jāuzlabo pāreja uzbrukumā, izmantojot savas pretuzbrukumu iespējas.
Kādu iespaidu atstājusi nākamā pretiniece – ASV?
Viena no labākajām komandām mūsu grupā, ļoti ātra, māk pieturēt ripu uzbrukuma zonā. Viens no lielākajiem trumpjiem amerikāņiem ir spēja izmantot savus aizsargus, lai dabūtu metienus no zilās līnijas, uzbrucējiem ejot uz vārtu priekšu.
Mums jābūt gataviem bloķēt metienus, pēc iespējas ātrāk savā zonā tikt pie ripas un pārvirzīt spēli tālāk no saviem vārtiem.
Kaut kādā ziņā spēle varētu būt līdzīga kā ar Kanādu, lai gan nesaku, ka mums būs tāda pati taktika. Būs sīva cīņa, ar to rēķināmies, sevi jāparāda no labākās puses. Jāspēlē savs hokejs.
Pasaules čempionātā debitēji pirms trim gadiem. Vai ir kādas atšķirības ar turnīru Dānijā?
Spēlēt mājās ir kaut kas īpašs. Lai arī ir pandēmija, mēs vienalga jūtam lielu atbalstu. Man personīgi tas bija viens no sapņiem – spēlēt pasaules čempionātā Latvijā.
Man pirmais čempionāts bija veiksmīgs, komanda iekļuva ceturtdaļfinālā, guvu vārtus (pret Kanādu). Latvijā neesmu bijis kopš sezonas sākuma, atgriezties mājās un spēlēt kopā ar saviem čaļiem, tas vienmēr dod ļoti pozitīvas emocijas.
Cenšos izbaudīt šo brīdi, jo nevar zināt, kad nākamreiz Latvijā notiks pasaules čempionāts. Salīdzinājumā ar Dānijas čempionātu tagad jūtos pārliecinātāks, zinu, ko varu izdarīt. Arī spēles laiks man tagad ir lielāks nekā pirms trim gadiem.
Atlidojot no Ziemeļamerikas, uzreiz devies karantīnā. Ģimenes locekļus esi saticis?
Tikai uz neilgu brīdi lidostā, ievērojot distanci un nedaudz parunājoties. Brāli esmu redzējis pa viesnīcas logu. Tas nekas, varam paciesties, jo pēc čempionāta pietiks laika būt kopā ar tuvajiem.
Vai “burbulī” nav garlaicīgi?
Es teju visu gadu esmu bijis līdzīgos apstākļos, jo arī Kanādā mums bija stingri noteikumi, jāsēž mājās, vienīgi varējām nedaudz pastaigāties ārā. Viesnīcā mums ir ko darīt, spēlējam galda tenisu, novusu, citas spēles.
Ir ko darīt, neesam vientuļi – 28 spēlētāji, personāls. Esam kopā – viens par visiem un visi par vienu. Ir ko darīt, garlaicīgi nav. Arī organizatoriskā ziņā viss līdz šim bijis ļoti forši, cepuri nost rīkotājiem.
Kā vērtē aizvadīto sezonu Ziemeļamerikā?
Bija labi. Statistika varbūt to neparāda, taču priecājos, ka esmu kļuvis labāks nekā pirms gada. Tas ir mans mērķis, katru gadu augt un attīstīties meistarībā. Par spīti pandēmijai, nospēlēju arī diezgan daudz maču.
Tiku arī pie iespējas patrenēties ar Toronto “Maple Leafs” komandu. Īsti nezinu, vai tobrīd bija iespēja debitēt NHL. Uz to jāiet pakāpeniski. Tas, ka iedeva iespēju, man sakot, ka to esmu nopelnījis, jau ir solis uz priekšu.
Par debiju NHL vēl ir jācīnās, ja turpināšu darīt to, ko esmu iesācis, tad iespēja radīsies. Jātic sev, ka varu to izdarīt, un tad kādu dienu arī spēlēšu NHL. Man ar Toronto “Maple Leafs” sistēmu ir līgums arī uz nākamo gadu.
Klubs bija pretimnākošs un mani palaida uz pasaules čempionātu, lai gan sezona “Marlies” vēl nebija beigusies.
Viņi prasīja, vai pats to gribu, bet, kad uzzināja, ka iepriekšējo reizi pasaules čempionāts Latvijā notika pirms 15 gadiem, tad paši teica, ka tā man būs ļoti laba pieredze spēlēt tādā turnīrā mājās.
Arī pats aizdomājos, ka vēl pēc 15 gadiem man būs jau 38 un šāda iespēja vairs arī nepienāks. Pats nešaubījos ne mirkli, man galvenais bija, lai viss sakrīt ar Toronto kluba vēlmēm, jo izlasē vienmēr esmu gribējis spēlēt.
Vizītkarte. Kristiāns Rubīns
Dzimis 1997. gada 7. decembrī
Profesionāls hokejists, aizsargs
Latvijas izlasē debitēja 2016. gada 15. aprīlī, aizvadījis 21 spēli, gūstot vienus vārtus un atdodot divas rezultatīvas piespēles
HK “Prizma” audzēknis, no 2013. līdz 2016. gadam spēlēja Zviedrijā “Vasteras” kluba sistēmā
Kopš 2016./2017. gada sezonas spēlē Ziemeļamerikā, pārstāvējis Medisinhetas “Tigers” (junioru), Toronto “Marlies” (AHL) un Ņūfaundlendas “Growlers” (ECHL) vienības
2019. gada Austrumkrasta hokeja līgas (ECHL) čempions, izcīnot Kellija kausu
2020. gada aprīlī parakstīja divu gadu līgumu ar NHL klubu Toronto “Maple Leafs”
Piedalās savā otrajā pasaules čempionātā, debiju piedzīvojot 2018. gadā Dānijā
Kā liecina spēļu kalendārs, Latvijas hokeja izlasei tikšanās ar ASV hokeja izlasi plānota šodien, 27.maijā, plkst.16.15.
