Kultūras ministre Dace Melbārde: Ar lepnumu par saknēm 1
Kultūras ministre Dace Melbārde: “Jūnija beigās jau astoto reizi skanēs Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, atgriežoties Latvijā pēc 20 gadu pārtraukuma. Baltijas valstu kultūrā Dziesmu svētkiem vienmēr bijusi īpaša nozīme. Latvijai tas ir būtisks nacionālās identitātes simbols, valstiskuma veidošanās priekšvēstnesis 19. gadsimtā, viena no galvenajām kultūras mantojuma izpausmes formām, visaptveroša tautas kustība, nozīmīgs faktors Latvijas neatkarības atjaunošanā 20. gadsimta beigās. Pēc neatkarības atgūšanas brīvību atguvušajām valstīm bija svarīgi apliecināt un stiprināt kopības sajūtu ar saviem Baltijas jūras reģiona kaimiņiem. Pirmie Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, kas notika Latvijā 1995. gadā, sniedza šo pleca sajūtu un apziņu, ka mūs vieno ne tikai kopīgas robežas un līdzīga vēsture, bet arī spēcīgas kultūras tradīcijas un dziļi iesakņojušās vērtības.
Man ir patiess prieks, ka Latvijas prezidentūru ES Padomē noslēgs notikums, kas dzimis Dziesmu svētku tradīcijā. Šie svētki simbolizē visu, ko ietver mūsu prezidentūras atslēgvārdi. Tā ir izaugsme: no dažiem simtiem dziedātāju, kuri pirms 140 gadiem pulcējās uz pašiem pirmajiem dziedāšanas svētkiem, izaugusi plaša kustība, kas attīstās dažādos inovatīvos veidos, un to pierāda tāda salīdzinoši jauna, tomēr jau nostiprinājusies tradīcija – Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki. Tā ir iesaiste: Dziesmu svētkos piedalās dažādi cilvēki neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās, reliģiskās vai etniskās piederības, iesaistot vietējās kopienas un veicinot radošas sadarbības. Un tā ir ilgtspēja: kamēr Viduseiropā, kur meklējami koru kopdziedāšanas pirmsākumi, šī tradīcija jau sen ir zaudējusi spēku, Baltijas valstīs tā joprojām ir dzīva, krāšņa un daudzveidīga. Dziedāšana dara mūs atvērtākus pret līdzcilvēkiem, dvēseliski bagātus, lepnus par savām saknēm un kultūru. Šo apziņu un kopības izjūtu no sirds novēlu izbaudīt ikvienam svētku dalībniekam un skatītājam!”
