– Jūs esat arī Dzintaru koncertzāles direktors. Kāds ir jūsu viedoklis: vai konkursam “Jaunais vilnis”, ko Latvijā daudzi vērtē kritiski, būtu vieta Jūrmalā arī tālākā nākotnē? 0
— Tā ir tiesa, ka šī festivāla sakarā dzirdēti atsevišķu personu izteikumi par Latviju, kuri man kā Latvijas pilsonim un patriotam kategoriski nav pieņemami. Uz to drošības iestādēm bija jāreaģē nekavējoties un jāierobežo šādu indivīdu iespēja apmeklēt mūsu valsti. Stājoties amatā, saņēmu mantojumā šo festivālu ar jau noslēgtu līgumu, tikāmies ar rīkotājiem un pārrunājām arī šos jautājumus.
Nedomāju, ka jāaizliedz festivāls kopumā, vēl jo vairāk tādēļ, ka LNT pārraidītajam konkursam “Jaunais vilnis” reitings ir milzīgs! Kurā brīdī sevi gribam apmānīt? Ir milzum daudz skatītāju, kuriem šo pārraidi vajag. Turklāt minētais pasākums ilgst tikai piecas dienas, bet pārējās 115 vasaras dienas koncertzālē notiek citi pasākumi. Ja būsim paši spējīgi radīt mums tīkamāku produktu, par kuru būs līdzvērtīga interese gan no reklāmdevēju, gan apmeklētāju puses, dzīve visu noliks savās vietās.
Izklaides žanrs var pašfinansēties, taču profesionālās mākslas satura radīšanai vajadzīgi papildu līdzekļi. Un šeit valsts varētu nākt talkā, lai, tāpat kā Rēzeknes un Cēsu koncertzālēm, sniegtu finansiālu atbalstu satura veidošanā. Dzintaru koncertzāle ir stratēģiski nozīmīgs objekts plašā mērogā, lai tas būtu tikai pašsaprotami. Nekur pasaulē akadēmiskā mūzika nevar sevi atpelnīt. Piemēram, ja grib sarīkot LNSO koncertu, tad tas nozīmē, ka Jūrmalas pašvaldībai šis koncerts ir jāpērk, jo LNSO ir valsts kapitālsabiedrība, kas pati nevar kaut ko kādam dot bez maksas.
Šobrīd, piemēram, veidojam latviski ļoti svarīgu finansiāli ietilpīgu projektu – Raiņa un Aspazijas simt piecdesmit gadiem veltītu koncertu, ar kuru nākamā gada 6. jūnijā atklāsim sezonu. Šo koncertu veidot esmu aicinājis aktrisi un režisori Rēziju Kalniņu un diriģentu Aināru Rubiķi. Ņemot vērā cilvēku pirktspēju, šādu koncertu atpelnīt ar biļetēm ir neiespējami.
