Ar Lembergu kā ar “karstu kartupeli”. Pasūtīs socioloģisko pētījumu 3
“Lembergs mums nav nekas. Tāpēc nevajag viņam pievērst uzmanību. Mums nevajag ne viņu celt debesīs, ne no viņa norobežoties,” “Latvijas Avīzei” sacīja Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis.
Tā LZS bijušais līderis atbildēja uz lūgumu komentēt Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valdes aicinājumu LZS valdei un citām politiski nozīmīgām personām, kuru viedokli var uztvert kā LZS pozīciju, publiski vairs neizteikties par sadarbības partneri – partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētāju A. Lembergu.
A. Brigmanis uzsvēra, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera kandidāts ir nevis A. Lembergs, bet gan bijušais valdības vadītājs Māris Kučinskis, kurš ZZS pārstāv Liepājas partiju.
Diskusija partijā par sadarbību ar A. Lemberga vadīto partiju sākās pēc tam, kad pērn decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs noteica sankcijas pret A. Lembergu.
Drīz pēc tam Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola paziņojumā aicināja A. Lembergu aiziet no politikas, lai nekaitētu ZZS kā sadarbības partnerim. (Šī saikne nav atstājusi iespaidu uz iespēju saņemt valsts finansējumu, kas ZZS ir piešķirts.)
D. Reiznieces-Ozolas paziņojums bija viņas atbildes reakcija uz LZS priekšsēža Armanda Krauzes nostāšanos Lemberga pusē, apgalvojot, ka pret viņu ir sarīkota linča tiesa. D. Reizniece-Ozola norādīja – publiski izteikusies tikai tāpēc, lai cilvēki zina, ka partijā visi tā nedomā kā A. Krauze un arī ZZS priekšsēdis Edgars Tavars, kurš arī pauda A. Lembergam labvēlīgu viedokli.
LZS valdes trešdien pieņemto lēmumu liegt tās pārstāvjiem “publiski par šo jautājumu komunicēt” D. Reizniece-Ozola ir gatava respektēt. “Taču mans viedoklis jau nav mainījies. Aicināšu iekšienē par to diskutēt, lai LZS nenonāktu politiskajā strupceļā – pilnīgā izolācijā un mūžīgā opozīcijā, nespējot aizstāvēt savu vēlētāju intereses,” žurnālistiem teica D. Reizniece-Ozola.
Neoficiāli zināms, ka viņas pozīcijās bija vairāki valdes locekļi – un ne tikai no Vidzemes nodaļām, kas pirmo reizi jau 2011. gadā iebilda pret A. Lembergu kā premjera kandidātu.
Tagad nemierā ar šo situāciju ir arī jaunākās paaudzes politiķi no Kurzemes un citiem reģioniem. Zināms, ka ietekmīgie vidzemnieki Jānis Dūklavs un priekšsēža vietnieks Ringolds Arnītis no valdes sēdes aizgājuši, pat īsti nesagaidot A. Lemberga iztaujāšanas beigas.
R. Arnītis gan “LA” paskaidroja, ka viņam bija jādodas uz teātri, bet J. Dūklavs esot “pierakstījies pie daktera”, jo parasti valdes sēdes tik ilgi nenotiekot.
A. Brigmaņa ieskatā, šis esot mediju uzspiests temats un tāpēc “esam iestiguši jautājumā par Lembergu”. A. Brigmanis un LZS priekšsēdis Armands Krauze uzsvēra, ka partijas iekšienē biedri varot diskutēt, cik vēlas, taču neesot pareizi tagad nākt klajā ar publiskiem paziņojumiem, kamēr nav skaidra kopīgā pozīcija.
Zināms, ka LZS valde nolēmusi pasūtīt socioloģisko pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret LZS un Lemberga ietekmi uz tās tēlu. Abi līderi arī uzsvēra, ka LZS darba kārtībā ir vairāki citi svarīgāki jautājumi – pašvaldību reforma, “Latvijas dzelzceļa” darbinieku atlaišana un citi.
A. Brigmanis bieži tiekoties ar cilvēkiem, kuri interesējoties par mediķu algām, novadu apvienošanu, bet neviens neko neprasot par Lembergu. Nākamajā nedēļā paredzēta LZS vietējo līderu sanāksme par pašvaldību reformu.
Saeimā LZS viedokli šajā jautājumā pārstāv Viktors Valainis, kurš “LA” uzsvēra: “Latvijas Zemnieku savienībai ir vairāk nekā simt gadus ilga vēsture. Tās lielākais spēks ir mūsu biedri, ar kuriem arī diskutēsim iekšējos formātos. Taču publiski mums tagad ir jārunā par administratīvi teritoriālo reformu, kas ir vissvarīgākais jautājums.”
Savu iepriekš izteikto kritisko viedokli par sadarbību ar Lembergu nav mainījis Vecpiebalgas novada priekšsēdētājs Indriķis Putniņš. Uz viņu kā ierindas biedru aizliegums izteikties neattiecas. Tā varēja secināt no A. Krauzes dienu vēlāk skaidrotā, ka “mēs jau nevaram aizliegt 1500 biedriem runāt – viņi var teikt, ko vēlas”.
I. Putniņš tā arī rīkojās un “LA” atzina, ka viņu notiekošais sarūgtina, jo Latvijas Zemnieku savienībā savu darbību viņš sāka kā jauniešu organizācijas biedrs pirms 20 gadiem. Nevienā citā partijā stāties viņš nevēlas.
“Mums ir tradīcijām bagāta liela un spēcīga partija ar skaidriem mērķiem, bet tagad mēs tiekam saistīti ar Aivaru Lembergu. Tas pirms pašvaldību vēlēšanām var nostādīt mūs neapskaužamā situācijā.” No viņa teiktā varēja noprast, ka tā dēļ no LZS var novērsties ne tikai vēlētāji un atbalstītāji, bet arī biedri, ko izjūtot vairāki pašvaldību vadītāji, kuriem esot grūti pārliecināt cilvēkus, ka ar A. Lembergu viņi nekādā veidā nav saistīti.
I. Putniņš līdzīgi kā D. Reizniece-Ozola uzskata, ka LZS, domājot par savu politisko nākotni, vajadzēs pieņemt skaidru lēmumu par attieksmi pret A. Lembergu. Tā sacīja vēl vairāki uzrunātie LZS biedri, kuri publiski nebija gatavi par to runāt.
Valdes sēdē arī esot atzīts, ka Lembergam joprojām esot augsti reitingi, kas, iespējams, līderus attur no radikālas rīcības.
