Mācekļu laiks 14
Arvien biežāk Nīmaņus apciemo ļaudis, kas vēlas apgūt kalēja amatu. “Senāk māceklis meistaram pat piemaksāja par apmācību, tagad katrs savu laiku rēķina naudā, taču mācīšanās ir smags un ilgs process,” atzīst Jānis un piebilst, ka ļoti maz cilvēku ir gatavi par velti tajā ieguldīt savu laiku.
No mācekļa līdz meistaram divos gados uzdienējies Mārcis Liepiņš, sens vecākā brāļa draugs un bijušais sporta biedrs BMX frīstailā. Kad pasūtījumu bija saskrējis pāri galvai, Matīss viņu aicināja palīgos, jo zināja, ka draugam kalēja arods ir pa spēkam. Mārcim veiksmīgi izdevies sastrādāties ar Jāni, patstāvīgi izkalti jau trīs simti cirvju. Otro mēnesi mācekļos iesaistīts vēl viens draugs – Andris Ločmelis. “Andrītim patīk tas, ko mēs darām – viņš te vēlas strādāt,” nosaka Matīss. Abi brāļi ir vienisprātis, ka “Autinē” visiem jābūt draugiem, tā gan darbs veicas labāk, gan attiecības veidojas sirsnīgākas – kad uznāk luste kopīgi atpūsies, visi dodas uz tuvējo Kazugravu, uzcep desas un pajauc bebru dambi, lai patestētu cirvjus.
“Autine” lēnām un neatlaidīgi kāpj kalniņā, atzīst Nīmaņi, tālākā nākotnē viņi to redz ne tikai kā rokām darinātu augstākās kvalitātes darbarīku kalvi, bet, iespējams, arī izcilu Latvijas nažu ražotni. Lai to panāktu, nāksies vien pacietīgi mācīt pašiem savus meistarus un katru dienu zināšanās un prasmēs augt arī pašiem.
