Bez puniem neiztikt 14
Nīmaņus var saukt par sava ceļa gājējiem. Kalēja prasmes lielākoties apgūtas pašmācības ceļā, arī tirgzinības gudrības nav augstās skolās studētas. Toties kopš bērnības puikas iepazinuši meža darbus – tēvs Jānis abus licis pie malkas zāģēšanas, bet vēlāk pusaudža gados jau patstāvīgi gāzuši kokus. “Pēc skolas braucām uz mežu, tīrījām to arī no vētras sagāztajiem kokiem,” atceras Matīss, kurš tolaik esot bijis vecumā ap 17, bet brālis – par četriem gadiem jaunāks.
Pirmās metālapstrādes iemaņas Jānis apguvis Priekuļu tehnikumā. Skatījies, pētījis, vācis informāciju vienā kamolā un sācis ar kaltiem, bet pirmais paša kaltais cirvis aizceļojis jau pāri okeānam – kādam amerikānim uztaisījis namdara instrumentu pēc vācu parauga ar pagaru asmeni. “Kamēr gaidīju atsauksmes, pārņēma tāds uztraukums – viņš taču par cirvi bija samaksājis,” savas sajūtas atceras Jānis. Kalums nebija “jāslīcina” – no Amerikas atnāca ziņa, ka tik labu darbarīku vīrs vēl neesot rokā turējis.
Nu maisam gals bija vaļā – pasūtījumi nāca strīpām, spēj tik kalt, tak pa to vidu jaunais meistars dabūja arī sāpīgu punu, un nācās pieņemt lēmumu par Nīmaņu uzņēmuma dibināšanu. “Varbūt labi, ka tā,” viņš nosaka un piebilst: “Citādi mums nebūtu savas “Autines”.”
Tuviem radiem kopā strādājot, uznirst arī pa zemūdens akmenim, taču bonusu ģimenes biznesā vairāk, atzīst Matīss. Piemērs neesot tālu jāmeklē – laikam priekā par nozīmīgo Ziedoņa balvu Jānis neapdomīgi izmetis ideju, ka uz Gaismas pils atklāšanu varētu izkalt šķēres lentes griešanai. Līdz ceremonijai pāris nedēļas: Nīmaņi saņem zvanu ar jautājumu – vai šķēres gatavas? Izrādās, ka brāļa teiktais uzņemts jau kā solījums. Idejas autors ķēries pie darba, šķēres kalis pirmo reizi, taču tām ir sava specifika. Gatavais prototips griezis visu – drēbi, papīru, pat kokiem lapas –, tikai ne plāno zīda lentīti. Izmisums! Taču radnieciskās saites krīzes situācijās palīdzot mobilizēties – strādājuši pa naktīm un astoņas Gaismas pils šķērītes dabūjuši gatavas. Vēl nesen Jānis pārliecinājies, ka tās joprojām griež ka prieks.
