Ar latvisko mentalitāti 0
Lasītājiem jautāju, vai viņi atbalsta Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) prasības par mazo pensiju indeksāciju un priekšlaicīgās pensijas palielināšanu. Šobrīd, priekšlaicīgi pensionējoties, izmaksājamās pensijas apmērs ir tikai puse no aprēķinātās summas, bet pensiju indeksācija atcelta līdz pat 2014. gadam.
Ārija Beņķe Babītes novadā: “Mana pensija nav liela – tā nesasniedz 200 latus. Bet es dzīvoju pie bērniem, man nekas nav jāmaksā ne par dzīvokli, ne siltumu, ne ūdeni. Savu naudu tērēju, kā pati gribu. Zinu, ka citiem klājas ļoti grūti. Mana draudzene par skolotāju nostrādājusi 41 gadu, taču pensija nepārsniedz 160 latus. Šī summa tikko sedz īres dzīvokļa rēķinus un izdevumus par zālēm. Ja dēls neatbalstītu, viņai nebūtu ko ēst. Uzskatu, ka tādiem pensionāriem kā mana draudzene pensiju indeksācija ļoti noderētu. Arī priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem jāpalielina izmaksājamā summa. Sabiedrībai jābūt solidārai.”
Ainārs Rozenbergs Bauskas novadā: “Noteikti atbalstu LPF prasības. Varbūt visu uzreiz nepanāks, bet atkāpties nedrīkst. Valsts uzņēmumu valdēs algas grib celt jau par tūkstošiem, bet vecajiem cilvēkiem pat pāris latu neatvēl. Tomēr, redzot pensionāru pirktspēju, es kā veikala darbinieks dažkārt esmu neizpratnē – no kurienes viņiem tā nauda. Iepirkumu groziņš pilns līdz malām un virsū vēl uzliek viskija pudeli par 6 – 7 latiem…”
Herta Kešāne Rīgā: “Uzskatu, ka deputāti nezina, kā dzīvo pensionāri. Mana pensija ir 170 latu. Neteikšu, ka ēdu to, ko man gribētos. Tomēr kāda pensija ir, ar tādu jāiztiek. Daudz ko varam izdarīt arī paši ar savām rokām. Man patīk adīt, tamborēt, gatavot ēst, rūpēties par tīrību un kārtību. Tas man sagādā gandarījumu. Arī mans dēls ir pensionārs, viņš prot visus vīrieša darbus.”
Regīna Valtere Ilūkstes novadā: “LPF ir jādara viss iespējamais, lai panāktu gan pensiju indeksāciju, gan lielākas priekšlaicīgās pensijas. Man šķiet, ka deputāti tomēr zina, kādā situācijā dzīvo pensionāri. Gan jau kādam ir vai nu vecāki, vai kāds radinieks šajā vecumā. Man ir sava zemnieku saimniecība ar 15 govīm. Dzīvoju labāk nekā pilsētnieki – esam paēduši. Mums ir savs piens, biezpiens, krējums, kartupeļi, gaļa, olas, āboli. Bet Daugavpilī, kur pirms kāda laika tirgoju pienu, vecīte atnāk ar puslitra burciņu. Prasu, kāpēc tik mazs trauks? Vairāk nevarot atļauties, viņa saka.”
Zigurds Mežavilks Rīgā: “Man ir pārliecība, ka federācija tāpat neko nepanāks, jo tās vadībai ir pārāk lokans mugurkauls. Pensionāri būtu jāaizstāv arodbiedrībām – izglītības darbinieku arodbiedrībai – pensionētos skolotājus, mediķu arodbiedrībām – dakterus un medmāsiņas utt.”
Vilnis Vītols Priekuļu novadā: “Valdības pienākums būtu atgriezties pie pensiju indeksācijas kaut vienreiz gadā – oktobrī. Atceros, kādreiz pensijas indeksēja pat divas reizes gadā. Tiesa, tie trīs četri lati, ko mēs iegūtu, nav nekāda lielā bagātība, bet man tie ir būtiski. Laukos viss balstās uz elektrību – ūdens sūknis, boilers, kurā uzsilda ūdeni, utt. Tas ik mēnesi prasa ap 20 latiem, ko jāmaksā par elektrību. Šobrīd pensionāri dzīvo, pateicoties savam optimismam un latviskajai mentalitātei.”
Juris Kalniņš Rīgā: “Kā valdošie nesaprot – pārtikai tūlīt celsies cenas, viss kļūs dārgāks, tomēr pensijas neindeksēs. Daudziem pensijas nepārsniedz 100 latus, lai gan darba stāžs ir pāri 40 gadiem. Visu cieņu Pensionāru federācijai un Ainai Verzei! Lai viņiem izdodas.”
